Zilo apļu vīrs

Anotācija:

Žans Batists Adamsbergs nav tāds kā citi policisti. Viņa metodes ir dīvainas: viņš nemeklē pavedienus, ignorē acīmredzami aizdomīgos un arestē tos, kam ir dzelžains alibi. Kad Parīzes ielās sāk parādīties savādi, ar zilu krītu uzzīmēti apļi, žurnālisti to pasniedz kā izklaidējošu stāstu, psihiatri piedāvā savas teorijas. Adamsbergs uzstāj, lai viņam tiek ziņots par jauniem apļiem un par apļu centrā novietotajiem dīvainajiem objektiem, starp kuriem ir alus pudeļu korķīši, briļļu stikliņš, baloža kāja, šķiltavas, piespraude ar uzrakstu «Es mīlu Elvisu», peldcepure, lelles galva. Un pavisam drīz tiek atrasts aplis ar daudz nopietnāku saturu — tajā ir novietots sievietes līķis ar nežēlīgi pārgrieztu rīkli. Adamsbergs saprot, ka sekos vēl citas slepkavības.