Vējš pieklauvē ar tumsas spārnu,
Dziest gaisma – klusums mūžu sedz.
Pēc ilgas un smagas slimības mūžībā aizgājusi mūsu kolēģe LIJA PRENTNIECE.
“Es aizeju un tomēr palieku zemē, debesīs, zvaigznēs, vējā, saulē, dziesmās un savējo sirdīs….”
Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma, lai atspīd viņai!
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību aizgājējas tuviniekiem.