Braila raksta nodaļa

Par Braila raksta nodaļu

Braila raksta nodaļa (BRN) izveidota 2005. gada 1. novembrī projekta “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū” ietvaros.

Nodaļas MOTO: “Sacītais izgaist, rakstītais paliek”.

Nodaļas MISIJA ir:

  • bagātināt, izglītot un izklaidēt LNerB galveno mērķauditoriju – redzes invalīdus, nodrošinot nepārtrauktu bibliotēkas krājuma papildināšanu ar reproducētām grāmatām un citiem izdevumiem Braila (neredzīgo) rakstā
  • popularizēt Braila rakstu, veidojot dažādus informatīvus materiālus, kā arī organizējot seminārus, pasākumus, apmācības

Nodaļas PAMATVĒRTĪBAS ir lasītāju apmierinātība, pastāvīga darba pilnveidošanās, darba kvalitāte, pastāvīga komunikācija ar lasītājiem, kopīgs nākotnes redzējums, komandas darbs, ilgtermiņa perspektīvas, inovatīva pieeja.

Nodaļas PAMATFUNKCIJAS ir veikt rakstu darbu (t.sk. grāmatu, informatīvo materiālu u.c.) reprodukciju Braila (neredzīgo) rakstā, kā arī palielinātajā drukā. Tās darbību regulē Latvijas Neredzīgo bibliotēkas nolikums un darbības stratēģija, kā arī LR Autortiesību likums.

Nodaļas vadītāja
Gunta Bite
Tālrunis: (+371) 67522131
Mob. tālrunis: (+371) 29137112
e-pasts: gunta.bite@neredzigobiblioteka.lv

Izdevējdarbība

Braila raksta nodaļa neredzīgo rakstā un palielinātā drukā reproducē Latvijā izdotas grāmatas latviešu valodā. Reproducējamo grāmatu sarakstu reizi gadā pieņem Krājuma komplektēšanas komisija, ņemot vērā lasītāju, Rīgas Strazdumuižas vidusskolas — attīstības centra, grāmatu autoru, literatūras ekspertu u.c. ieteikumus. Gadā nodaļa reproducē vidēji 60 sējumus Braila rakstā un 10 grāmatas palielinātā drukā.

Nodaļa izdod bibliotēkas avīzīti “Bazūne”, kurā tiek publicēta informācija par jaunākajām reproducētajām grāmatām un notikumiem bibliotēkas dzīvē. Reizi gadā iznāk arī informatīvs izdevums “Jaunie Vāki” par gada laikā izdotajām grāmatām Braila rakstā un palielinātā drukā.

Papildu pakalpojumi

Nodaļā strādā profesionāli Braila raksta grāmatu poligrāfijas speciālisti, kas pārzina Braila pieraksta īpatnības un noteikumus. Nodaļas vadītāja ir Latvijā vadošā Braila raksta speciāliste, kas sniedz konsultācijas par informācijas pieejamības noteikumiem neredzīgajiem iedzīvotājiem, t.sk. uz zāļu kastītēm, vides objektos, publiskajās būvēs utt.

Ņemot vērā to, ka Latvijā nav nevienas izglītības iestādes, kas veic jauno Braila raksta grāmatu poligrāfu apmācību, tad BRN piedāvā apmācības darbam ar Braila raksta printeri, Braila raksta grāmatu maketēšanu un iesiešanu.

Darbam izmantotā tehnika

Nodaļa aprīkota ar specializētu tehniku, kas nodrošina darbiniekiem piemērotus darba apstākļus. Tā izmanto dažādu specializēto tehniku un datorprogrammas:

  • Ekrānlasošā programma Jaws un specializētā datorprogramma WinBraille
  • Iesiešanas ierīces ar metāla un plastmasas spirālēm
  • Līnijas perforēšanas jeb bigošanas ierīce locījumu līniju iezīmēšanai
  • Papīra griešanas giljotīna
  • Reljefo zīmējumu uz mikrokapsuļu papīra veidošanas ierīce

Metodiskie norādījumi tekstu pielāgošanai Braila rakstā (PDF)
Šie norādījumi sastādīti vadoties pēc līdzšinējiem Braila pieraksta noteikumiem, jaunaizguvumiem, Eiropā pastāvošajiem nacionālajiem alfabētiem Braila rakstā. Metodiskie norādījumi būs pieejami 2020. gada otrajā pusē.

Kas ir Brails?

Braila raksts nosaukts tā izgudrotāja Luija Braila vārdā.

“1824. gadā francūzis Luijs Brails (1809 — 1852), būdams vien 15 gadus vecs, izgudroja pierakstu, kas ļāva neredzīgajiem gan lasīt, gan rakstīt. Luijs turpināja to attīstīt, līdz izveidoja arī pierakstu matemātikai un mūzikas notīm. 1829. gadā Francijā tika iespiesta pirmā grāmata šajā rakstībā. Tā tika iespiesta Parīzes Nacionālajā institūtā neredzīgajiem, kur Luijs Brails strādāja par skolotāju. Diemžēl viņš nepiedzīvoja savu slavas mirkli, jo Francija šo pierakstu par oficiālu atzina tikai 2 gadus pēc viņa nāves, savukārt 1878. gadā to atzina par starptautisku neredzīgo rakstu visā pasaulē.

Sākotnēji Latvijā bija vien citu zemēs iespiestas grāmatas Braila rakstā. Pārsvarā tās bija vācu vai franču valodā. Taču tad entuziastu pulciņš grāmatas latviešu valodā sāka pārrakstīt ar roku un 1899. gadā pie lasītājiem nonāca pirmā ar roku pārrakstītā grāmata Augusts Deglavs «Pastarā diena. Stāsts iz tautas dzīves». Tā tika rakstīta, izmantojot veco ortogrāfiju. Grāmata vēl šobrīd ir apskatāma Latvijas Neredzīgo bibliotēkā.”

Bite, Gunta.  Pieskārienu grāmatas : Braila raksta nodaļas desmitgade / Gunta Bite.
Rīga : Latvijas Neredzīgo bibliotēka, 2015. 43 lpp. ISBN 9789934147005

Braila raksta pamatā ir 6 reljefpunktu kopa.

Tos kombinējot, iegūst 63 rakstu zīmes. Tādējādi iespējams uzrakstīt tekstu dažādās valodās, apzīmēt ciparus, interpunkcijas un matemātiskās zīmes, ķīmiskās formulas, un pat notis. Braila raksta latviešu alfabētu 1922. gadā izstrādājuši skolotāji P. Eihe un A.Rutkis.