Bibliotēkas vēsture

Bibliotēkas pirmsākumi

1872. gadā Ida fon Valentinoviča Pārdaugavā atver vienas klases Rīgas neredzīgo bērnu elementārskolu (Neredzīgo skolu).

1877. gada maijā tiek nodibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība, kas elementārskolu pārveidoja par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu (RNVI). Ida fon Valentinoviča nodibina arī RNVI bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā.

1884. gadā RNVI no Pārdaugavas pārceļas uz Strazdumuižu.

1889. gadā RNVI tiek uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā. Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā.

1922. gadā Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādā neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēl naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākas.

1953. gadā sāk darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibina Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavo iespiešanai tipogrāfijā, ir M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistemas raksta zīmes”.

1957. gadā NIB tiek pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli.

1961. gadā bibliotēkas nosaukums tiek mainīts uz Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku.

        – jūnijā grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli tiek pārtraukta.

        – 1. jūlijā Neredzīgo raksta bibliotēkā tiek nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS.

1962. gada 23. martā tiek izdots Latvijas PSR Ministru Padomes Rīkojums Nr. 417-r un Neredzīgo raksta bibliotēka kļūst par Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tiek iecelts Staņislavs Miklaševics.

Bibliotēkas vecās ēkas vēsture (Juglas ielā 14)

1528. gadā pirmoreiz tiek minēta Strazdumuiža, kas tolaik tiek dēvēta par Thoravestenhof pēc tās pirmā īpašnieka Rīgas patricieša Arenda Toravesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. A. Toravesta ģimenei Strazdumuiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Pēc tam muiža vairākkārt mainījusi savus īpašniekus.

1827. gadā tā laika pazīstamais rūpnieks Johans Teodors Pihlavs nopērk Strazdumuižā lielu zemes gabalu. J.T. Pihlavam bija trīs dēli – Reinholds Ludvigs Pihlavs, Nikolajs Andreass Pihlavs un Teodors Eduards Pihlavs.

1851. gadā Nikolajs Andreass Pihlavs saņem Strazdumuižā zemes gabalu kā vecāku kāzu dāvanu.

1853. gadā N.A. Pihlavs uzceļ ērtu, mājīgu villu (kungu namu) un saimniecības ēkas. Divstāvu koka ēkai ir barokāls mansarda jumts un parādes pusē lievenis ar sapārotām toskāniskām kolonnām.

Mājas lieveņa abās pusēs bijušas arī divas marmora lauvu skulptūras, kuras, kā vēsta viena no leģendām, klaušu zemnieki zirgu pajūgos cauri visai Eiropai veduši no Itālijas uz Strazdumuižu. Lauvas savās priekšējās ķetnās tur vairogus ar dzimtas ģerboni. Lai saglabātu šos izcilos mākslas darbus, tie 20. gadsimta 60. gadu vidū tika pārvesti uz Rundāles pils muzeju.

1889. gadā muižiņu kā kāzu dāvanu saņem N.A. Pihlava meita Karolīna Sofija, kas aprecas ar juristu Ernestu Kristiānu Aleksandru Panderu. (Kopš tā laika apkārtnes iedzīvotāji muižiņu iesauca par Pandermuižu.)

1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tiek atklāta pilsētas bērnu patversme.

1947.-1948.gadā ēkā mitinās 8. bērnunams. Pēc tā likvidācijas telpas nodod Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolai.

1963. gadā Strazdumuižas kungu nams kļūst par bibliotēkas mājvietu, kurā Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas līdz pat 2017.gada beigām.

Svarīgāko faktu un notikumu hronoloģija no 1964. līdz 2018.gadam

  • 1964. gada 1.janvārī tiek atvērta Cēsu filiāle
  • 1965. gada 3. janvārī tiek atvērta Liepājas filiāle
    • 14. februārī tiek atvērta Daugavpils filiāle
  • 1973. gada 1.oktobrī tiek atvērta Jelgavas filiāle
  • 1974. gada jūnijā tiek izveidota Tifloloģijas nodaļa. Pēc mēneša par tās vadītāju tiek iecelta Irēna Gaile
  • 1976. gada bibliotēku sāk vadīt Alma Saleniece
  • 1978. gada 30. novembrī tiek atvērta Ventspils filiāle
  • 1980. gada 15. aprīlī tiek atvērta Rēzeknes filiāle
  • 1981. gadā par bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Tamāra Melberga
  • 1982. gada 18. jūlijā atvērta Balvu filiāle
  • 1986. gadā studijā sāk ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs
  • 1988. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Republikānisko Neredzīgo bibliotēku
  • 1992. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Latvijas Neredzīgo bibliotēku (LNerB)
  • 1996. gadā sākas pāreja uz grāmatu oriģinālu ieskaņošanu un kopēšanu tikai audiokasetēs
  • 1998. gadā iznāk grāmata “Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā, 1889.-1961.”
  • 2002. gadā sāk ieskaņoto grāmatu oriģinālu ierakstīšanu CD-ROM formātā
    • Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu iznāk grāmata “Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40: Vakar, šodien, rīt”
  • 2004. gadā Sociālās integrācijas fonda padome atbalsta Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”, kas paver iespēju uzsākt grāmatu Braila rakstā iespiešanu bibliotēkā
  • 2005. gada 1.jūlijā bibliotēka tiek pārveidota par valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
    • novembrī tiek izveidota Braila raksta nodaļa un uzsākta Braila rakstā reproducēto grāmatu izdošana. Par nodaļas vadītāju tiek iecelta Gunta Bite
  • 2007. gadā LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot informatīvo katalogu “Jaunie Vāki”
  • 2009. gadā Skaņu ierakstu studija pilnībā pāriet uz audiogrāmatu ieskaņošanu CD-ROM formātā
    • Skaņu ierakstu studijā pie audiogrāmatu reproducēšanas sāk strādāt brīvprātīgie
    • 15. oktobrī bibliotēka sāk ikgadēju muzikāli-informatīvu ciklu “Baltā spieķa dziesma”
  • 2010. gada 18. jūnijā bibliotēka pirmo reizi organizē kultūras pasākumu āra teritorijā plašākai sabiedrībai – “Saules griežu pieskāriens” Strazdumuižas parkā
  • 2011. gadā LNerB tiek izveidots jauns mājaslapas dizains, ko izstrādā Gunta Bite
    • 28. jūnijā tiek izveidots LNerB konts sociālajā tīklā Twitter.com – @LNerB
    • 5. septembrī LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot avīzīti “Bazūne”
  • 2012. gada 10. augustā tiek izveidota LNerB Lapa sociālajā tīklā Draugiem.lv – draugiem.lv/neredzigobiblioteka.lv
    • 4. decembrī LNerB izdod Latvijā pirmo taktilo (taustāmo) grāmatu neredzīgajiem – Inese Zandere “Dieguburti”
  • 2013. gada janvārī bibliotēka maina juridisko statusu no valsts aģentūras, kļūstot par Kultūras ministrijas padotībā esošu valsts tiešās pārvaldes iestādi “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
    • 13. februārī bibliotēka pirmo reizi piedalās akcijā “Ēnu diena”
    • 9. aprīlī tiek izveidota LNerB profila lapa Facebook– www.facebook.com/LNerB
    • 18. jūnijā ēka Juglas ielā 14, kurā atrodas bibliotēka, tiek saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā
  • 2014. gadā sāk veidot Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīciju
  • 2015. gada 1. novembrī LNerB Braila raksta nodaļa svin 10 gadu jubileju, kuras laikā pirmo reizi Braila raksta grāmatu izdošanas vēsturē tiek pasniegta Mūža ieguldījuma balva šajā jomā. Balvas saņēmējs ir Ivars Ozoliņš
  • 2016. gada 15.decembrī no darba aiziet ilggadējā LNerB direktore Tamāra Melberga
    • Latvijas Kultūras ministrija par LNerB direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Andru Jākobsoni
  • 2017. gada martā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu „Mobilā bibliotēka” Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” telpās Avotu ielā 31, kas ir pirmais ārējais apkalpošanas punkts
    • 8.maijā Latvijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā apstiprina Andru Jākobsoni par LNerB direktori
    • maijā tiek saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas ēkai Juglas ielā 14 ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi, jo telpas ir kļuvušas nedrošas darbinieku un apmeklētāju veselībai. Sākas darbs pie jaunu telpu, kas būtu piemērotas bibliotēkas vajadzībām un darbībai, atrašanas
    • 11.augustā tiek parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums uz 5 gadiem starp bibliotēku un SIA OSKADA. Sākas telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām
    • septembrī tiek parakstīts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par telpu nomu Silakrogā, lai varētu nodrošināt pielāgotās literatūras uzglabāšanu
    • septembra beigās sākas bibliotēkas krājuma šķirošana un sagatavošana pārvešanai uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
    • 14.novembrī tiek noorganizēta Braila raksta grāmatu draugu ķēde sakarā ar bibliotēkas pārcelšanos uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
    • 27.novembrī atsākas lasītāju bibliotekārā apkalpošana jaunajās telpās
  • 2018. gada janvārī tiek noslēgts pieņemšanas-nodošanas akts par ēkas Juglas ielā 14 nodošanu tās īpašniekam VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
    • bibliotēka uzsāk savu darbu Strazdumuižas ielā 80 pilnā apjomā
    • jaunajās telpās tiek atklāta Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīcija
    • 3. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas galvenajam redaktoram Ivaram Ozoliņam par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu Braila raksta grāmatu izdošanā tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku
  • 2019. gada jūnijā tiek izveidota atsevišķa semināru telpa
    • tiek realizēts Latvijas valsts simtgades projekts un izdota grāmata “Klusie vēstures veidotāji”
    • oktobrī bibliotēka sāk reproducēt grāmatas palielinātajā drukā
    • gada beigās tiek noslēgts Pilnvaroto struktūru līgums ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) par lasītāju apkalpošanu ārpus Latvijas robežām, kā to paredz Marrākešas līgums.
  • 2020. gadā darbu uzsāk jauna dizaina mājaslapa