Par bibliotēku

Aktualizēts: 2020-01-14 13:57


Darba laiki

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā

  • Pirmdiena: 10.00 — 18.00
  • Otrdiena: 10.00 — 18.00
  • Trešdiena: 10.00 — 18.00
  • Ceturtdiena: 10.00 — 18.00
  • Piektdiena: 10.00 — 18.00
  • Sestdiena: 10.00 — 15.00
  • Svētdiena: slēgts

Balvu filiālbibliotēka

  • Pirmdiena: 09.00-17.00
  • Otrdiena: 10.00-18.00
  • Trešdiena: 09.00-17.00
  • Ceturtdiena: 10.00-18.00
  • Piektdiena: 9.00-17.00
  • Sestdiena, svētdiena: slēgts

Cēsu filiālbibliotēka

  • Pirmdiena: 09.00-17.00
  • Otrdiena: 10.00-18.00
  • Trešdiena: 09.00-17.00
  • Ceturtdiena: 10.00-18.00
  • Piektdiena: 09.00-17.00
  • Sestdiena, svētdiena: slēgts

Daugavpils filiālbibliotēka

  • Darba dienas: 10.00-18.00
  • Sestdiena: 10.00-14.00
  • Svētdiena: slēgts

Jelgavas filiālbibliotēka

  • Pirmdiena: 09.00-16.00
  • Otrdiena: 09.00-16.00
  • Trešdiena: slēgts
  • Ceturtdiena: 09.00-16.00
  • Piektdiena: 12.00-19.00
  • Sestdiena: 9.00-15.00
  • Svētdiena: slēgts

Liepājas filiālbibliotēka

  • Pirmdiena: 09.00-18.00
  • Otrdiena: 09.00-18.00
  • Trešdiena: 09.00-18.00
  • Ceturtdiena: 09.00-18.00
  • Piektdiena: 09.00-17.00
  • Sestdiena, svētdiena: slēgts

Rēzeknes filiālbibliotēka

  • Darba dienas: 09.00-18.00
  • Sestdiena: 10.00-14.00
  • Svētdiena: slēgts

Ventspils filiālbibliotēka

  • Pirmdiena: 09.00-17.00
  • Otrdiena: 10.00-18.00
  • Trešdiena: 09.00-17.00
  • Ceturtdiena: 10.00-18.00
  • Piektdiena: 09.00-17.00
  • Sestdiena, svētdiena: slēgts


Struktūra

  • Direktors
    • Galvenais grāmatvedis
    • Direktora vietnieks skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju (IT) jautājumos
      • Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju (IT) nodaļa
      • Darba aizsardzības speciālists
    • Arhīva un dokumentu pārzinis
    • Lasītāju apkalpošanas nodaļa
    • Komplektēšanas un apstrādes nodaļa
    • Saimniecības nodaļa
    • Braila raksta nodaļa
    • Metodikas nodaļa
      • Filiālbibliotēkas:
        • Balvi
        • Cēsis
        • Daugavpils
        • Jelgava
        • Liepāja
        • Rēzekne
        • Ventspils


Bibliotēkas vēsture

Bibliotēkas pirmsākumi

1872. gadā Ida fon Valentinoviča Pārdaugavā atver vienas klases Rīgas neredzīgo bērnu elementārskolu (Neredzīgo skolu).

1877. gada maijā tiek nodibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība, kas elementārskolu pārveidoja par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu (RNVI). Ida fon Valentinoviča nodibina arī RNVI bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā.

1884. gadā RNVI no Pārdaugavas pārceļas uz Strazdumuižu.

1889. gadā RNVI tiek uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā. Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā.

1922. gadā Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādā neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēl naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākas.

1953. gadā sāk darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibina Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavo iespiešanai tipogrāfijā, ir M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistemas raksta zīmes”.

1957. gadā NIB tiek pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli.

1961. gadā bibliotēkas nosaukums tiek mainīts uz Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku.

        – jūnijā grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli tiek pārtraukta.

        – 1. jūlijā Neredzīgo raksta bibliotēkā tiek nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS.

1962. gada 23. martā tiek izdots Latvijas PSR Ministru Padomes Rīkojums Nr. 417-r un Neredzīgo raksta bibliotēka kļūst par Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tiek iecelts Staņislavs Miklaševics.

Bibliotēkas vecās ēkas vēsture (Juglas ielā 14)

1528. gadā pirmoreiz tiek minēta Strazdumuiža, kas tolaik tiek dēvēta par Thoravestenhof pēc tās pirmā īpašnieka Rīgas patricieša Arenda Toravesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. A. Toravesta ģimenei Strazdumuiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Pēc tam muiža vairākkārt mainījusi savus īpašniekus.

1827. gadā tā laika pazīstamais rūpnieks Johans Teodors Pihlavs nopērk Strazdumuižā lielu zemes gabalu. J.T. Pihlavam bija trīs dēli – Reinholds Ludvigs Pihlavs, Nikolajs Andreass Pihlavs un Teodors Eduards Pihlavs.

1851. gadā Nikolajs Andreass Pihlavs saņem Strazdumuižā zemes gabalu kā vecāku kāzu dāvanu.

1853. gadā N.A. Pihlavs uzceļ ērtu, mājīgu villu (kungu namu) un saimniecības ēkas. Divstāvu koka ēkai ir barokāls mansarda jumts un parādes pusē lievenis ar sapārotām toskāniskām kolonnām.

Mājas lieveņa abās pusēs bijušas arī divas marmora lauvu skulptūras, kuras, kā vēsta viena no leģendām, klaušu zemnieki zirgu pajūgos cauri visai Eiropai veduši no Itālijas uz Strazdumuižu. Lauvas savās priekšējās ķetnās tur vairogus ar dzimtas ģerboni. Lai saglabātu šos izcilos mākslas darbus, tie 20. gadsimta 60. gadu vidū tika pārvesti uz Rundāles pils muzeju.

1889. gadā muižiņu kā kāzu dāvanu saņem N.A. Pihlava meita Karolīna Sofija, kas aprecas ar juristu Ernestu Kristiānu Aleksandru Panderu. (Kopš tā laika apkārtnes iedzīvotāji muižiņu iesauca par Pandermuižu.)

1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tiek atklāta pilsētas bērnu patversme.

1947.-1948.gadā ēkā mitinās 8. bērnunams. Pēc tā likvidācijas telpas nodod Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolai.

1963. gadā Strazdumuižas kungu nams kļūst par bibliotēkas mājvietu, kurā Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas līdz pat 2017.gada beigām.

Svarīgāko faktu un notikumu hronoloģija no 1964. līdz 2018.gadam

  • 1964. gada 1.janvārī tiek atvērta Cēsu filiāle
  • 1965. gada 3. janvārī tiek atvērta Liepājas filiāle
    • 14. februārī tiek atvērta Daugavpils filiāle
  • 1973. gada 1.oktobrī tiek atvērta Jelgavas filiāle
  • 1974. gada jūnijā tiek izveidota Tifloloģijas nodaļa. Pēc mēneša par tās vadītāju tiek iecelta Irēna Gaile
  • 1976. gada bibliotēku sāk vadīt Alma Saleniece
  • 1978. gada 30. novembrī tiek atvērta Ventspils filiāle
  • 1980. gada 15. aprīlī tiek atvērta Rēzeknes filiāle
  • 1981. gadā par bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Tamāra Melberga
  • 1982. gada 18. jūlijā atvērta Balvu filiāle
  • 1986. gadā studijā sāk ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs
  • 1988. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Republikānisko Neredzīgo bibliotēku
  • 1992. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Latvijas Neredzīgo bibliotēku (LNerB)
  • 1996. gadā sākas pāreja uz grāmatu oriģinālu ieskaņošanu un kopēšanu tikai audiokasetēs
  • 1998. gadā iznāk grāmata “Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā, 1889.-1961.”
  • 2002. gadā sāk ieskaņoto grāmatu oriģinālu ierakstīšanu CD-ROM formātā
    • Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu iznāk grāmata “Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40: Vakar, šodien, rīt”
  • 2004. gadā Sociālās integrācijas fonda padome atbalsta Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”, kas paver iespēju uzsākt grāmatu Braila rakstā iespiešanu bibliotēkā
  • 2005. gada 1.jūlijā bibliotēka tiek pārveidota par valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
    • novembrī tiek izveidota Braila raksta nodaļa un uzsākta Braila rakstā reproducēto grāmatu izdošana. Par nodaļas vadītāju tiek iecelta Gunta Bite
  • 2007. gadā LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot informatīvo katalogu “Jaunie Vāki”
  • 2009. gadā Skaņu ierakstu studija pilnībā pāriet uz audiogrāmatu ieskaņošanu CD-ROM formātā
    • Skaņu ierakstu studijā pie audiogrāmatu reproducēšanas sāk strādāt brīvprātīgie
    • 15. oktobrī bibliotēka sāk ikgadēju muzikāli-informatīvu ciklu “Baltā spieķa dziesma”
  • 2010. gada 18. jūnijā bibliotēka pirmo reizi organizē kultūras pasākumu āra teritorijā plašākai sabiedrībai – “Saules griežu pieskāriens” Strazdumuižas parkā
  • 2011. gadā LNerB tiek izveidots jauns mājaslapas dizains, ko izstrādā Gunta Bite
    • 28. jūnijā tiek izveidots LNerB konts sociālajā tīklā Twitter.com – @LNerB
    • 5. septembrī LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot avīzīti “Bazūne”
  • 2012. gada 10. augustā tiek izveidota LNerB Lapa sociālajā tīklā Draugiem.lv – draugiem.lv/neredzigobiblioteka.lv
    • 4. decembrī LNerB izdod Latvijā pirmo taktilo (taustāmo) grāmatu neredzīgajiem – Inese Zandere “Dieguburti”
  • 2013. gada janvārī bibliotēka maina juridisko statusu no valsts aģentūras, kļūstot par Kultūras ministrijas padotībā esošu valsts tiešās pārvaldes iestādi “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
    • 13. februārī bibliotēka pirmo reizi piedalās akcijā “Ēnu diena”
    • 9. aprīlī tiek izveidota LNerB profila lapa Facebook– www.facebook.com/LNerB
    • 18. jūnijā ēka Juglas ielā 14, kurā atrodas bibliotēka, tiek saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā
  • 2014. gadā sāk veidot Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīciju
  • 2015. gada 1. novembrī LNerB Braila raksta nodaļa svin 10 gadu jubileju, kuras laikā pirmo reizi Braila raksta grāmatu izdošanas vēsturē tiek pasniegta Mūža ieguldījuma balva šajā jomā. Balvas saņēmējs ir Ivars Ozoliņš
  • 2016. gada 15.decembrī no darba aiziet ilggadējā LNerB direktore Tamāra Melberga
    • Latvijas Kultūras ministrija par LNerB direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Andru Jākobsoni
  • 2017. gada martā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu „Mobilā bibliotēka” Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” telpās Avotu ielā 31, kas ir pirmais ārējais apkalpošanas punkts
    • 8.maijā Latvijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā apstiprina Andru Jākobsoni par LNerB direktori
    • maijā tiek saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas ēkai Juglas ielā 14 ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi, jo telpas ir kļuvušas nedrošas darbinieku un apmeklētāju veselībai. Sākas darbs pie jaunu telpu, kas būtu piemērotas bibliotēkas vajadzībām un darbībai, atrašanas
    • 11.augustā tiek parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums uz 5 gadiem starp bibliotēku un SIA OSKADA. Sākas telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām
    • septembrī tiek parakstīts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par telpu nomu Silakrogā, lai varētu nodrošināt pielāgotās literatūras uzglabāšanu
    • septembra beigās sākas bibliotēkas krājuma šķirošana un sagatavošana pārvešanai uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
    • 14.novembrī tiek noorganizēta Braila raksta grāmatu draugu ķēde sakarā ar bibliotēkas pārcelšanos uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
    • 27.novembrī atsākas lasītāju bibliotekārā apkalpošana jaunajās telpās
  • 2018. gada janvārī tiek noslēgts pieņemšanas-nodošanas akts par ēkas Juglas ielā 14 nodošanu tās īpašniekam VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
    • bibliotēka uzsāk savu darbu Strazdumuižas ielā 80 pilnā apjomā
    • jaunajās telpās tiek atklāta Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīcija
    • 3. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas galvenajam redaktoram Ivaram Ozoliņam par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu Braila raksta grāmatu izdošanā tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku
  • 2019. gada jūnijā tiek izveidota atsevišķa semināru telpa
    • tiek realizēts Latvijas valsts simtgades projekts un izdota grāmata “Klusie vēstures veidotāji”
    • oktobrī bibliotēka sāk reproducēt grāmatas palielinātajā drukā
    • gada beigās tiek noslēgts Pilnvaroto struktūru līgums ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) par lasītāju apkalpošanu ārpus Latvijas robežām, kā to paredz Marrākešas līgums.
  • 2020. gadā darbu uzsāk jauna dizaina mājaslapa

Rekvizīti

Latvijas Neredzīgo bibliotēka

Reģ.nr. 90000057460

Strazdumuižas iela 80, Rīga, LV-1024

Banka: Valsts kase

SWIFT kods: TRELLV22

Konts: LV51TREL7220552002000


Vakances

Latvijas Neredzīgo bibliotēka Rīgā aicina darbā uz nenoteiktu laiku

Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāju

Galvenie amata pienākumi:

  1. Plānot, organizēt un pārraudzīt nodaļas darbu.
  2. Koordinēt nodaļas darbinieku darbu, nodrošinot nepārtrauktu lietotāju bibliotekārās apkalpošanas procesu.
  3. Nodrošināt lietotāju bibliotekāro, bibliogrāfisko un informacionālo apkalpošanu:
  4. Veikt bibliotēkas lietotāju apkalpošanu bibliotēkā un ar bibliotēkas transportu;
  5. Nodrošināt lasītāju apkalpošanu ārējās apkalpošanas punktos;
  6. Sniegt informāciju un uzziņas, izmantojot bibliotēkas krājumu, elektroniskās datu bāzes u.c. elektroniskos resursus;
  7. Strādāt ar lasītāju apkalpošanas elektronisko programmu;
  8. Sniegt priekšā lasīšanas pakalpojumus.
  9. Organizēt darbu ar Lasītāju apkalpošanas nodaļas krājumu:
  10. Veikt krājuma uzskaiti, uzturēt krājumu kārtībā;
  11. Veikt iespieddarbu un audiovizuālo dokumentu atlasi un izslēgšanu no krājuma;
  12. Nodrošināt krājuma vizuālo noformējumu;
  13. Piedalīties bibliotēkas krājuma inventarizācijā.
  14. Organizēt literatūru un bibliotēku popularizējošus pasākumus u.c. aktivitātes lasītājiem;
  15. Organizēt audiožurnālu sagatavošanu un ielasīšanu.
  16. Sagatavot nodaļas darba atskaites.
  17. Celt savu profesionālo zināšanu līmeni tālākizglītības pasākumos.
  18. Piedalīties bibliotēkas pasākumu organizēšanā.

Prasības:

  • augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā izglītība bibliotēku darba jomā vai augstākā akadēmiskā, augstākā profesionālā, vidējā speciālā, vidējā izglītība un tālākizglītības kursu beigšanas sertifikāts bibliotēku darba jomā;
  • pieredze bibliotekārajā darbā vismaz 3 gadi;
  • ļoti labas latviešu valodas zināšanas, vēlamas angļu valodas zināšanas;
  • labas iemaņas darbā ar datoru un biroja tehniku;
  • labas sadarbības veidošanas un komunikācijas prasmes.

Piedāvājam:

  • Pilnas slodzes darbu;
  • Atalgojumu bruto no 970 EUR

CV un motivācijas vēstuli sūtīt uz e-pastu: administracija@neredzigobiblioteka.lv ar norādi “Vakance-nodaļas vadītājs” līdz 2020.gada 3.augustam.

Papildu informācija pa tālr.67531748.


Budžets

Tāmes

Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai un plānoto izdevumu tāme 2019. g.(2)

Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai un plānoto izdevumu tāme 2019. g.(1)

Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai un plānoto izdevumu tāme 2018. g.(2)

Pamatbudžeta programmas, apakšprogrammas, pasākuma resursu izdevumu segšanai un plānoto izdevumu tāme 2018. g.(1)

LNerB 2017.gada budžets/2

Atlīdzība

Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu Latvijas Neredzīgo bibliotēkas amatpersonām un darbiniekiem mēnešalga tiek noteikta atbilstoši apstiprinātajai mēnešalgas grupai un amatpersonas (darbinieka) kategorijai.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumiem Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību” amatam atbilstošā mēnešalgas grupa tiek noteikta, pamatojoties uz amata saimi un līmeni, kuru iegūst, klasificējot amatu saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 30.novembra noteikumiem Nr.1075 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs“.

Amatpersonas (darbinieka) kategorija tiek noteikta, piemērojot individuālā vērtējuma kritērijus:

  • amata (dienesta, darba) pienākumu izpilde, kura tiek noteikta atbilstoši amatpersonas (darbinieka) darba izpildes novērtējumam;
  • profesionālās pieredze, kas būtiska iestādes funkciju veikšanai.

Informācija par darbinieku mēnešalgas apmēru sadalījumā pa amatu grupām

Informācija par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem


Projekti

Svecīšu aizdegšana Strazdumuižā. Bermontiādes simtgade

Norises laiks un vieta: 2019. gada 11. novembris, Rīga

Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Projekta summa: 1762,00 EUR

Apraksts:

Pasākuma sākās ar foto un grāmatu izstādi bibliotēkas telpās. Foto izstāde atradās bibliotēkas semināru telpā, kur gar sienām tika izkarinātas dažādas bildes ar Bermontiādes dalībniekiem un notikumiem. Grāmatu izstāde atradās lasītavā, tur tika izvietotas dažādas grāmatas par Latvijas notikumiem.

Lasītavā notika radošā darbnīca “Katram savu Latvijas karogu”. Radošās darbnīcas laikā fonā skanēja bibliotēkā ierakstīts audio ieraksts par Latvijas karoga vēsturi un leģendām. Radošajā darbnīcā bija iespējams izveidot karogus no dažādiem materiāliem un dažādos formātos: papīra, filca, dzijas.

Plkst. 15:00 semināra telpā sākās vēsturiskā lekcija par Strazdumuižas pamieru, ko pasniedza vēsturnieks Kristaps Pildiņš. Lekcija bija ļoti plaši apmeklēta. Tajā piedalījās gan vecāka gājuma cilvēki, gan bērni un jaunieši no apkārtējām skolām.

Vakarā pasākums turpinājās ar lāpu gājienu, kas sākās Strazdumuižās parkā. Lāpu gājiena dalībnieku tika sagaidīti ar jau sagatavotām lāpām un svecēm. Lāpu gājiena laikā tika dziedātas dažādas latviešu dziesmas.

Gājiens noslēdzās pie bibliotēkas ēkas, aizdedzinot ugunskuru. Apmeklētāji tika aicināti novietot savas svecītes “Uguns torņos”.

Dziedot, dzerot siltu tēju un kopīgi baidot vakaru, apmeklētāji klausījās Gunāra Meijera un Ulda Kākuļa dziedātās dziesmas un bibliotēkas darbinieku dzejas lasījumus.

Pasākumu cikls “Klusie vēstures veidotāji”

Norises laiks un vieta: 21.05.2019. — 30.09.2019., visā Latvijā

Apraksts:

No 21. maija sākās kapu sakopšanas aktivitātes: Lielajos kapos, kur tika godināts Nikolajs Andrejs Pihlavs, 1. meža kapi, kur tika nolikti ziedi uz Arnolda Skrides kapa un Miķeļa kapos — kapu sakopšana un ziedu stādīšana uz Irēnas Gailes kapa vietas.

23. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkā piemiņas pasākums, kurā tika pieminēti Ida Valentinoviča, Oskars Alberts Johans Notnāgels, Albert Rutkis un Pāvils Eihe.

29. maijā — Kūdupes kapos (Alūksnes nov.) kapu sakopšana un ziedu stādīšana, godinot Valdi Stilvi.

30. maijā — Biķeru kapos iestādītas puķes, godinot Aivaru Lorencu.

5. jūnijā — Kocēnu kapos (Valmieras raj.) stādītas puķes, godinot Edgaru Rungu

7. jūnijā — tikšanās bibliotēkā Rīgā ar reformatorēm Ligitu Ģeidi un Svetlanu Sproģi

12. jūnijā — tikšanās ar reformatorēm Andru Jākobsoni un Zaigu Kļaviņu

14. jūnijā — tikšanās ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Svilānu

17. jūnijā — tikšanās Ventspils filiālbibliotēkā ar sabiedrikso darbinieci un dzejnieci Aiju Zentu Veseli

19. jūnijā — tikšanās Rīgā ar dzejniekiem Imantu Smirnovu un Laimu Locāni

20. jūnijā — tikšanās Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā ar sportistiem Vladimiru Priedi, Kasparu Biezo un Māri Kaušeli

26. jūnijā — tikšanās Liepājas Neredzīgo biedrībā ar tās valdes priekšsēdētāju Māri Ceiruli

Kopā, apmeklējot kapus vai tiekoties klātienē, tika godināti 22 no 30 cilvēkiem. Par atlikušajiem nebija informācija par viņu atdusas vietām. Pārējie nevēlējās tikšanos klātienē vai lai viņi tiktu apmeklēti mājas apstākļos. Mēs respektējām viņu viedokli.

2. septembrī  tika izveidota elektroniskā grāmata “Klusie vēstures veidotāji”. Bija gatavas arī grāmatas pielāgotā formātā.

3. septembrī plkst. 13.00 notika izstāžu atklāšanas un novadpētniecības grāmatas atvēršanas pasākums Latvijas valsts simtgades informācijas centrā LNB.

No 3. līdz 30. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma fotoizstāde “Klusie vēstures veidotāji” ar 20 protretiem un īsiem aprakstiem (kopā 7 planšetes).

No 3. līdz 17. septembrim LV100 informācijas centrā bija apskatāma taustāmā izstāde “Latvijas grāmatniecības klusie dalībnieki 1918. — 2018.”

No 18. līdz 30. septembrim izstāde pārcēlās uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku Juglā.

SVECIŠU AIZDEGŠANA STRAZDUMUIŽĀ. Mēs savai Latvijai

Norises laiks un vieta: 2018. gada 11. novembris, Rīga

Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Projekta summa: 403,00 EUR

Apraksts:

Projekta rezultātā tika noorganizēts literārais eseju konkurss, radošo izstrādājumu izstāde, zīmējumu galerija un dokumentālās filmas rādīšana. Literārā konkursa labākās esejas tiks publicētas LNerB avīzītes “Bazūne” literārajā pielikumā (Nr.12 (88)), kas iznāks 3. decembrī redzīgo un Braila rakstā, kā arī ieskaņots audio formātā. Pēc pasākuma, keramikas sajūtu priekšmeti bija apskatāmi bibliotēkā vēl nedēļu (līdz 16. novembrim), lai dotu iespēju ar tiem iepazīties tiem, kuriem nebija iespēja piedalīties svētdien notikušajā Lāčplēša dienā.

Pasākuma pirmajā daļā piedāvāto dokumentālo filmu nāca skatīties/klausīties ne tikai pieaugušie, bet arī bērni. Dokumentālā filma bija atstājusi iespaidu un raisījusi pārdomas, ko pēc lāpu gājiena pie ugunskura apmeklētāji apsprieda. Keramikas izstāde, ko veidoja redzes un kustību invalīdi bija veltīta Latvijas 100-gadei.

Pasākuma otrajā daļā notika lāpu gājiens. Tas sākās no Strazdumuižas estrādes, kur sapulcējās liels pulks ar dalībniekiem. Pēc svinīgās uzrunas dalībnieki sastājās rindā, rokās turot bibliotēkas sarūpētās lāpas un svecītes. Lāpu gājiens sākās ar dziesmas “Pie Dzintara jūras” dziedāšanu, tālāk virzījās pa Braila ielu uz bibliotēkas teritoriju. Gājiena priekšgalā tika nests Latvijas karogs, simbolizējot pasākuma mērķi — godināt Latviju simtgadē.

Gājienam noslēdzoties, bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, visiem kopīgi dziedot dziesmu “Lūgšana”, aizdedzināja svinīgo ugunskuru. Gājiena dalībnieki lāpas salika apkārt ugunskuram, savukārt svecītes novietoja tām paredzētajās metāla konstrukcijās. Skanot fona mūzikai no bibliotēkas krājuma, bibliotēkas darbinieki pasākuma apmeklētājus cienāja ar siltu tēju un maizītēm.

Pasākuma turpinājumā tika apbalvoti literārā konkursa uzvarētāji un nolasīta pirmo vietu ieguvusī eseja. Tajā iekļautā doma uzrunāja apmeklētājus, izraisot diskusiju par šobrīd Latvijai aktuālo tēmu — aizbraukušie tautieši.

Pasākuma norises vieta bija brīvi pieejama visiem interesentiem ar un bez kustību traucējumiem.

Ielīgojam Jāņu dienu

Norises laiks un vieta: 2018. gada jūnijs, Rīga

Atbalstītājs: Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments

Projekta summa: 1800,00 EUR

Apraksts:

            Pasākums sākās ar interaktīvu izstādi bibliotēkas telpās “Līgo dienas pieskāriens”, kurā varēja apskatīt un aptaustīt alus kausus, pansionāta keramikas pulciņa veidotos māla izstrādājumus, biedrības “Alus fans” alus pudeļu etiķešu kolekciju, bibliotēkā pieejamās Jāņu grāmatas, kā arī improvizēto Jāņu ugunskuru. Tāpat apmeklētāji varēja apskatīt, uzzināt kaut ko noderīgu un paņemt mājās dažādus ārstniecības augus.

Vakarā pasākums turpinājās Strazdumuižas parkā ar pusstundas muzikālu ievadu, kuras laikā apmeklētājiem bija iespēja klausīties Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošo Jāņu dziesmu mūzikas diskus. Tās laikā apmeklētājiem bija atvērtas vairākas aktivitātes:

  • Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvāja kopīgi veidot grāmatu “Ielīgojam Jāņu dienu”. Katrs apmeklētājs varēja aizpildīt savu lapu, atbildot uz 4 jautājumiem vai uzzīmējot zīmējumu par Jāņu svinēšanas tradīcijām ģimenē. To varēja izdarīt Braila rakstā, redzīgo rakstā vai ierunājot audio lapu.
  • Aktivitātē “Mobilā bibliotēka” bija iespēja iepazīties ar bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām par Jāņu tematiku un par Latviju un tās vēsturi. Apmeklētājiem bija iespēja arī saņemt informatīvos materiālus par Jāņu vēsturi un tradīcijām, kā arī brošūru “Tautasdziesmu krātuvīti”, kuru teksti tikai lasīti no skatuves.
  • Spēle “Pabeidz tautasdziesmu” pulcināja lielu dalībnieku skaitu.
  • Latvijas Sarkanā krusta nojumē apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar LSK dažādiem informatīviem materiāliem, tai skaitā, “Bērnam droša bērnība”.
  • Servisu suņu biedrība TEODORS deva iespēja apmeklētājiem iepazīties ar nesen eksāmenus nolikušo suni-pavadoni Serenu un topošo suni-pavadoni Mango.
  • Liela popularitāte bija alus darītavas “Vecmuiža” nojumei, kurā tika piedāvātas bezalkoholiskā alus un bibliotēkas nodrošināto Latvijas ražotāju sieru degustācijas.
  • Savukārt SIA “Exceed” kopā ar Latvijas Neredzīgo biedrību apmeklētājus informēja par jaunumiem pielāgotās tehnikas tirgū un tiflotehniku biedrības Dienas centra telpās.

Koncertu atklāja KM valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, sakot svētku uzrunu, kurā aicināja izbaudīt bibliotēkas sagatavoto Jāņu pasākumu godinot tradīcijas. Pēc tam uzrunas vārdus teica Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jākobsone, kura aicināja nosvinēt vasaras sākumu un nebaidīties no lietu, jo tas piedienas pie Jāņu tradīcijām.

Koncertu uzsāka vīru ansamblis “Senozols” Alda Andersona vadībā. Pēc vīru skanīgajām balsīm uz skatuves kāpa bibliotēkas darbinieces, kuras deklamēja Vinetas Bites izveidoto tautasdziesmu kompozīciju, kas tika radīts no bibliotēkas krājumā esošajām grāmatām. Muzikālajā pauzē Edijs Fuksis dziedāja “Tā es tevi mīlēšu”, kā arī citas dziesmas.

Pasākuma vadītāja svinīgi apsveica divus sadarbības partnerus:

  • Latvijas Sarkano krustu ar 100-gadi, dāvinot gleznu kurā attēlots svētlaimīgs pīlēns, kas sēž mākoņos. Bibliotēka novēlēja, lai pienāk tā diena, kad visiem visapkārt nekas nekait un neviens nesauc pēc palīdzības, jo viss ir izdarīts, visiem ir palīdzēts.
  • Servisu suņu biedrība TEODORS tika sveikts 5 gadu jubilejā, pasniedzot fotoalbumu ar gandrīz 100 fotogrāfijām, kurās attēlots biedrības paveiktais un kopējā sadarbības ar bibliotēku pozitīvie rezultāti. Bibliotēka novēlēja vēl daudz pozitīvu rezultātu.

Koncerta noslēgumā uz skatuves kāpa grupa “Sestā jūdze”. Pēc tam Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicināja ikvienu šajos Jāņos padomāt par tām gaišajām un spēka pilnajām domām, ko ikviens var veltīt Latvijai tās 100-gades svētkos, jo mēs bez savas zemes neesam nekas, tāpat kā Latvijas bez savas tautas.