Izstādes oktobrī bibliotēkā Rīgā

• 4. oktobris – Starptautiskā Dzīvnieku diena.

“Vissīkākais kaķēns ir meistardarbs”.
(Leonardo da Vinči) 

Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā aicina iedzīvotājus ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces „mazajiem brāļiem” – dzīvniekiem – un atcerēties, ka mūsu pienākums ir ne tikai priecāties, bet arī izrādīt rūpes par tiem. 

Pirmo reizi Starptautisko dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931. gadā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz izzūdošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības nepieciešamību. Datums 4. oktobris izvēlēts, jo tā ir Svētā Asīzes Franciska nāves diena. Svēto Asīzes Francisku uzskata par dzīvnieku un vides aizbildni. 

Pašlaik Starptautiskajā dzīvnieku aizsardzības dienā tiek runāts par jebkuras sugas un veida dzīvnieku problēmsituācijām. 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā visvairāk cietsirdībai ir pakļauti tie dzīvnieki, kas ir tieši atkarīgi no cilvēka, tādēļ pēdējo gadu laikā šī diena ir pārvērtusies par mājdzīvnieku aizsardzības dienu.

• Mēneša jubilāri: Aleksandram Čakam – 120; Mārai Svīrei – 85; Anšlavam Eglītim – 115

,,Tur, kur bulvāri kūp…” Aleksandram Čakam – 120

,,O, jūs, ormaņi mīļie uz stūriem,
Ceļa jūtīs es vienmēr kā jūs!
Nevar būt, ka starp jums un šiem mūriem
Sirds kā peļķe tik ātri man žūs.”
(A.Čaks)

Māris Čaklais: “Čaka dzīvē fokusējas latviešu tautas piedzīvotais un pārdzīvotais 20. gadsimta pirmajā pusē.

Čaka konkrētība ir satriecoša. Glītais un neglītais, daiļais un kroplais – viss top poetizēts tādā pakāpē, ka tā reizē ir gan reālā divdesmito, trīsdesmito, četrdesmito gadu Rīga, bet reizē arī Čaka paša pilsēta – tātad nepārejoša, tātad mākslā saglabāta nākotne.

Skaisti minhauzeniski ir Čaka ēverģēlīgie dzīves un vīziju sajaukumi – atraisīta iztēle, nedzejiskā padarīšana par dzejisku – viss dzīves vārdā, pilnīgākas tās atklāsmes vārdā.”

,,Ar vakardienu kabatā.” Mārai Svīrei – 85

Mārai Svīrei ir apbrīnojama prasme smalki un niansēti attēlot savu varoņu savstarpējās attiecības. Latviska, dzīvesgudra, ar labvēlīgu humoru – pat ļaužu netikumus savos darbos gaismā ceļot.

Rakstniece Māra Svīre latviešu literatūrā ienākusi samērā vēlu – 1936. gadā dzimusī juriste pēc izglītības un radio žurnāliste pēc nodarbošanās, savu pirmo stāstu «Grēksūdze» uzrakstījusi 1972. gadā. Literāro pseidonīmu ieteicis dzīvesbiedrs – rakstnieks Vladimirs Kaijaks, pamatojot to ar domu, ka, tik vēlu sākot literātes karjeru, esot jāsteidz darboties. Un tad nu Svīre būšot tas labākais, jo šis putniņš traucoties ar ātrumu 300 kilometru stundā.

Anšlavam Eglītim – 115

Jau ar savām pirmajām grāmatām Latvijā ieguvis apskaužamu mīlestību lasītāju vidū, pēckara gados trimdas rakstniecībā Anšlavs Eglītis neapšaubāmi ir pats populārākais autors. Viņam raksturīgs ironisks, brīžam satīriski un groteski saasināts skatījums uz pasaules dīvainībām un cilvēku vājībām, ne tik daudz nosodot kā pasmaidot un saprotot šo nemitīgo dzīšanos pēc bieži vien ačgārni, pavisam aplami saprastas laimes.

• Annai Brigaderei – 160

“Daudz staigāts ceļš kļūst viegli minams,
Grūt’ darāms darbs kļūst mīļš un zināms…“
(A. Brigadere)

Literatūras izstāde veltīta Annai Brigaderei – vienai no pazīstamākajām latviešu rakstniecēm, spilgtai dramaturģei un arī dzejniecei. Tajā varēs iegūt informāciju par autores biogrāfiju, sarakstītajiem literārajiem darbiem un pasaku tēliem.

Rakstnieces literārās darbības ievirze un ētisko vērtību skatījums atspoguļo pārliecību, ka cilvēks var pārtapt sāpēs un ciešanās un ka darbs ir dzīves un paša cilvēka vērtības pamats. Zenta Mauriņa Annu Brigaderi raksturo ar pieciem “S”: „Skaidra, skarba, stipra, spītīga, strādīga.” Bet pati A. Brigadere teikusi: “Pētījiet manus darbus, bet ne manu dzīvi; pirmā vietā stāv mans darbs, bet ne mana dzīve.” (letonika.lv)

• Kosmosa izpēte. Pasaules kosmosa nedēļa 4.-10. oktobris

Literatūras un periodisko izdevumu izstāde lasītāju aizvedīs kosmosa izpētes dzīlēs un zinātnes pārsteidzošajos atklājumos. Kosmosa izpēte līdzās debess ķermeņu izpētei ietver arī kosmisko aparātu un kosmosa resursu izmantošanu tautsaimniecībā – meteoroloģiskiem un dabas resursu novērojumiem, sakaru nodrošināšanai, navigācijai, kā arī militāriem mērķiem. Pasaules kosmosa nedēļa noritēs 4.-10. oktobrī. 2021. gada tēma – “Sievietes kosmosā”. Izstādē ir apkopota informācija no enciklopēdijām, periodiskajiem izdevumiem un nozares uzziņu literatūras grāmatām.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre