E-adrese
- Latviešu detektīvžanra rakstniekam Jānim Ivaram Stradiņam – 80
Jānis Ivars Stradiņš (1943–2008) – rakstnieks, četrpadsmit detektīvromānu autors. Ar rakstniecību sācis nodarboties četrdesmit astoņu gadu vecumā, taču jau no agrām bērnības dienām bija vērojis kā viņa tēvs, būdams ekonomists, no vācu valodas atdzejojis savam priekam un rakstījis īsus stāstiņus. Rakstīt detektīvžanrā izvēlējies tādēļ, ka viņu saistījusi nevis kriminālā vardarbība, bet gan domu kombinācijas, kas atklājas, darbojoties privātdetektīviem.
Bibliotēkā pieejamas Jāņa Ivara Stradiņa grāmatas audioformātā un parastajā iespiedrakstā.
- Latviskās senatnes gars
Gaidot Dziesmu un deju svētkus, pievērsīsimies mūsu senču garamantu pētīšanai — pasakām, teikām, mīklām, sakāmvārdiem. Šomēnes nozaru grāmatu izstādē ir aplūkojami vairāki šo tēmu apcerošie darbi, kā arī attiecīgo garamantu apkopojumi. Īpašu vietu izstādē aizņem grāmatas par seno latviešu dzīvesziņu, tai skaitā mājas celšanas, uzturēšanas un apkārtnes izkopšanas tradīcijām.
“Cilvēka dzīves mērķis ir atrast sev piederīgu noti, ar ko saskanīgi ieskaņoties Visuma kopējā harmonijā…”, — tā Vaira Vīķe-Freiberga. Izstādē aplūkojamās grāmatas var palīdzēt ikvienam no mums sasniegt šo mērķi.
- Jānim Mauliņam – 90
“Tā literatūra, kas nesakņojas dzīves īstenībā, izputina literatūru.”
(Jānis Mauliņš)
Rakstnieks, publicists, demogrāfs, sabiedriskais un kultūras darbinieks Jānis Mauliņš dzimis 1933. gada 16. jūnijā Valkas apriņķa Veclaicenes pagasta “Mauriņos” zemnieku ģimenē.
Strādājis sociālās nodrošināšanas sistēmā, Latvijas Radio un televīzijas komitejā par arhīva pārzini, pildījis jurista pienākumus dažādās iestādēs. Latviešu literatūrā ienācis ar stāstu krājumu “Minūtēm ritot” (1968), kam drīz sekojoši vēl divi stāstu apkopojumi – “Rīta miglā” (1971) un “Pelēkais māls” (1975).
Bibliotēkā pieejamas Jāņa Mauliņa grāmatas audioformātā, Braila rakstā un parastajā iespiedrakstā.
- Ēriham Marijai Remarkam – 125 (1898 – 1970)
Ērihs Marija Remarks (Ērihs Pauls Remarks) — vācu 20. gadsimta rakstnieks, “zaudētās paaudzes” pārstāvis. Sarakstījis vairākus romānus par kara šausmām. Viņa zināmākais darbs “Rietumu frontē bez pārmaiņām” stāsta par vācu karavīriem Pirmajā pasaules karā. 1932. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Šveicē, 1938. gadā nacionālsociālisti rakstniekam atņēma pavalstniecību, gadu vēlāk viņš emigrēja uz ASV. Ar 1945. gadā iznākušo, daudzās valodās tulkoto un emigrantu vidē populāro romānu “Triumfa arka” Remarks guva ievērību visā pasaulē. 1947. gadā rakstnieks pieņēma Amerikas pavalstniecību. Vācijas Federatīvā Republika Remarkam 1967. gadā piešķīra ordeņa “Par nopelniem Vācijas Federatīvās Republikas labā” Lielo Nopelnu krustu. Pēdējos dzīves gadus Remarks pavadīja gan Ņujorkā, gan Tičīno Šveicē, kur viņš arī ir apglabāts. Viņa dzimtā pilsēta Osnabrika rakstniekam par godu kopš 1991. gada piešķir Ēriha Marijas Remarka miera prēmiju.
Izstādē pieejamas Remarka grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.
- Tumša nakte, zaļa zāle
“Zied sarkans āboliņš jau kalna galā,
Zied vībotnes un rozes ceļa malā –
Klāt Jāņu laiks.
Met rudzu lauki sudrabotu vilni,
Nu visi jasmīnkrūmi ziedu pilni –
Klāt Jāņu laiks.
Vij vaiņagu no zelta smilgu skarām,
Vij vaiņagu no Jāņuzālēm garām –
Īss Jāņu laiks.
Starp bērzu birzēm, pļavām meklē taku
Un izsmel pasauli kā prieka aku –
Īss Jāņu laiks.”
(Ilze Kalnāre)
Dzejoļi vasarai, vasaras saulgriežiem. Vasara līgo visā savā krāšņumā pa kalniem un lejām, dzidrajās debesīs saule spīd silta un jauka, putni dzied skaļi un aizrautīgi. Tāda ir mūsu skaistā, košā, ziedošā vasara.
Izstādē eksponēti latviešu dzejnieku dzejas krājumi parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā.
- Mēneša jubilāre Ausma Bobkova
Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Tifloloģijas sektorā no 6. jūnija līdz 30. jūnijam skatāma izstāde “Mēneša jubilāre Ausma Bobkova” par godu bibliotēkas lasītājas Ausmas Bobkovas jubilejai (85 gadi).
Ausma Bobkova ir ilggadīga Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītāja, 50 gadu garumā dziedājusi korī “Jolanta” un Latvijas Neredzīgo biedrības aktīvā biedre, kā arī kora vēstures albuma veidotāja. Viņa ir ārkārtīgi talantīga un radoša, raksta dzejoļus, rakstus žurnālam “Rosme” un ielasa grāmatas.
Šajā laikā viņa ir sarakstījusi dzejoļu albumu, kuru veltīja korim, vārda nozīmei, diriģentiem, Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, dzimtenei, sadzīvei, dabai, pārdomām. Trīs Ausmas Bobkovas dzejoļiem Strazdumuižas ciemata pārvaldnieks Vladimirs Krops ir veltījis mūziku.
Izstādē būs pieejami Ausmas Bobkovas raksti no žurnāla “Rosme”, kā arī audiogrāmatas, ko Ausma ir ielasījusi. Izstādes apmeklētāji varēs apskatīt fotogrāfijas ar kori “Jolanta”.
- Pār gadskārtu Jānīt`s nāca
Pār gadskārtu Jānīt`s nāca
Savus bērnus apraudzīt:
Meitām nesa zīļu rotu,
Puišiem caunu cepurītes.
Jāņi ir latviešu gadskārtas svētki, ko svin vasaras saulgriežu laikā, kad ir visīsākā nakts un visgarākā diena. Dienu pirms Jāņiem sauc par Zāļu dienu, tās vakaru sauc par Jāņu vakaru, nakti par Jāņu nakti un nākamā diena ir paši Jāņi. Valsts noteiktā Jāņu diena ir 24. jūnijā, kas ir dažas dienas vēlāk par vasaras saulgriežiem.
Tie ir latviešu tautas lielākie un tradīcijām bagātākie svētki, kurus svin visas paaudzes un visas sabiedrības grupas.
Izstādē apkopoti materiāli par zināmiem un ne tik zināmiem Jāņiem literatūrā, mūzikas CD un periodiskajos izdevumos.
- Vasara un bērni
“Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug inteliģents,
lasiet viņam pasakas.
Ja vēlaties, lai jūsu bērns izaug vēl inteliģentāks,
lasiet viņam vēl vairāk pasaku.”
(Alberts Einšteins)
Viens no veidiem kā aizraujoši pavadīt vasaru ir izlasīt kādu labu grāmatu, uzspēlēt aizraujošas galda spēles, pavadīt laiku kopā ar draugiem vai ģimenes lokā.
Literatūras izstādē bērniem apkopotas grāmatas, kas stāsta par sirsnīgu un noturīgu draudzību, kas aizsākas bērnībā, ko stiprina kopīgi piedzīvojumi vasarā. Izstādē pieejamas arī dažādas galda spēles.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre