Izstādes septembrī

• Detektīvu karaliene Agata Kristi

Agata Kristi, dzimusi Millere, ar sava pirmā vīra Kolones Ārčibolda Kristi uzvārdu (šķīrušies 1928. gadā) sarakstījusi vairāk nekā 70 detektīvromānu un stāstu par beļģu izcelsmes izmeklētāju Erkilu Puaro un ziņkārīgo lēdiju mis Mārplu. 1930. gadā Agata Kristi apprecējās ar Maksu Malovanu, Londonas Universitātes arheoloģijas profesoru, abi kopā devās vairākās ekspedīcijās. To ietekmē radās jauni detektīvstāsti, kas tika ekranizēti filmās “Slepkavība Austrumu ekspresī” un “Nāve uz Nīlas”.

Pasaulslavenā kriminālliteratūras klasiķe Agata Kristi pati pret savu daiļradi izturējusies ar vieglu ironiju, vismaz izteikumos. Atskārstot, ka varētu kļūt par profesionālu rakstnieci — toreiz Agatai jau bija trīsdesmit gadu —, viņa esot uzskatījusi, ka grāmatu rakstīšana ir dīvānspilventiņu izšūšanas mākas dabisks turpinājums. Un kāpēc gan ne? Kriminālromānā svarīgs katrs adatas dūriens, katrs pavediens un paslēptais mezgls.

Izstādē pieejamas Agata Kristi grāmatas audioformātā un parastajā iespiedrakstā.

• Grāmatas, pēc kuru motīviem uzņemtas filmas

Tas ir lielisks veids ieraudzīt, cik meistarīgi ir kino režisori, kuri var pārveidot romānu, stāstu, lugu vai noveli par ļoti labu un aizraujošu filmu.

Ikvienam bibliotēkas apmeklētājam ir iespēja paņemt grāmatu no izstādes, izlasīt to un salīdzināt ar filmu, kura uzņemta pēc grāmatas motīviem.

Izstādē pieejamas dažādas grāmatas, pēc kuru motīviem ir uzņemtas filmas.

• Andrai Manfeldei – 50

Andra Manfelde dzimusi 1973. gada 26. septembrī Kuldīgā. Beigusi Rīgas dizaina un mākslas vidusskolu tēlniecības specialitātē.

Kopš 2002. gada publicē savu dzeju periodiskajos izdevumos. 2003. gadā Andra Manfelde saņem Latvijas Literatūras gada balvas speciālo balvu par dzejas kopas publikāciju žurnālā “Luna”.

Plaši pazīstama Andra Manfelde kļuvusi ar romānu “Adata”. Katra viņas grāmata ir īpaša, tāda bijusi arī “Zemnīcas bērni”, kas sagādājusi autorei Autortiesību bezgalības balvu. Citu piedzīvoto par izsūtīšanām autore iedzīvinājusi stāstu grāmatā “Mājās pārnācu basa”. Andras Manfeldes darbu sarakstā izceļas romāni “Virsnieku sievas” un “Vilcēni”. Andra Manfelde turpina ceļu arī dzejā.

Literāte Sandra Vensko: “Andra nebaidās kļūdīties, ir harismātiska personība, raksta spilgti, košiem krāsu triepieniem, kā caur adatas aci velk sevis un pasaules izzināšanu. Meklē atbildes uz būtiskiem jautājumiem gan dzejā, gan prozā, ieskicējot vienu tēmu loku, velk paralēles laikā un telpā – atkarība, ticības noslēpums, vietas apzināšanās, sāpes un vispārcilvēciskais”.

Izstādē pieejamas autores grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, kā arī Braila rakstā.

• Dzejas dienas – 2023

“jau visi rudeņi rudeņo vienā elpā
jau visi rudeņi rudeņo tālāk par mani”
(Uldis Auseklis)

Septembris tradicionāli ir Dzejas dienu mēnesis. Pirmoreiz mūsdienu izpratnē tās notika 1966. gadā.

“Dzeja ir priekos un bēdās, mierā un karā, nomodā un sapnī, pavasarī un rudenī, ieelpā un izelpā. Dzeja elpo ar tevi.” Ar šādu domu Dzejas dienu rīkotāji šogad veido sarīkojumu programmu. Piedāvājam arī saviem lasītājiem pievērst uzmanību šim žanram un ielūkoties bibliotēkā esošajās jaunākajās dzejoļu grāmatās.

• Garšu pasaule

“Nekas nebūtu nogurdinošāk kā ēšana un dzeršana,
ja vien Dievs nebūtu uztaisījis šo procesu tikpat patīkamu, cik nepieciešamu.”
(Voltērs)

Ražas vākšanas laikam iestājoties, iepazīsim dažādu ēdienu gatavošanas tradīcijas. Ar septembri Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir apskatāma dažnedažādu kulinārijas grāmatu izstāde, starp kurām ir atrodami reģionālo virtuvju brīnumi, kā arī Latvijā pazīstamo personu kulināro gaitu apraksti. Ikvienā grāmatā var atrast interesantas un vērtīgas receptes, kuras izmēģināt savā mājas virtuvē un ar kurām iepriecināt savas garšas kārpiņas.

• Starptautiskā tulkotāju diena

“Turiet jūs, latvieši, savu valodu godā,
un jums labi klāsies virs zemes.
Jo, kas pats sevi negodā, to arī citi negodās.”
(Juris Alunāns)

30. septembri, Starptautisko tulkotāju dienu, kā savas profesijas svētkus svin tulki un tulkotāji visā pasaulē. Starptautiskā tulkošanas diena tiek atzīmēta šajā datumā, jo tad tiek svinēti arī Svētā Hieronīma svētki, kurš uzskatāms par visu tulkotāju tēvu. Tieši Svētais Hieronīms bija tas, kurš lika lietā savas augstvērtīgās zināšanas un pārtulkoja Bībeli latīņu valodā no Jaunās Derības grieķu manuskriptiem.

Izstādē apkopotas krājumā esošās dažādu valodu tulkojošās vārdnīcas.

• Inesei Zanderei – 65

“Dzejnieks ir cilvēks, kas muzicē, zīmē,
dejo un būvē, tikai izdara to visu ar vārdiem”
(Inese Zandere)

Inese Zandere ir latviešu dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, kā arī raidījumi bērniem.

Inese Zandere par bērnu dzeju: “Tā (dzejas) ritmiskā struktūra dod bērnam drošības sajūtu lielā, haotiskā pasaulē. Tas attiecas gan uz dzeju, gan mūziku, gan vizuāliem tēliem. Jo bērns jau ir maziņš un vientuļš tajā lielajā haosā. Protams, viņš ir tās pasaules daļa, bet viņam tas vēl ir jāsajūt un jāapzinās. Un viss tas, kas parāda, ka pasaule ir tāda ritmiska, strukturēta, ka veidojas ornaments, tas palīdz intuitīvi noticēt, ka tu arī kaut kur tajā ornamentā vari savu vietiņu atrast.”

Izstādē skatāmi autores darbi bērniem.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre