Izstādes oktobrī

• Albertam Belam – 85

Alberts Bels (līdz 1971. gadam Jānis Cīrulis, dzimis 1938. gada 6. oktobrī Ropažu pagasta “Jaunmežplepjos”) ir latviešu rakstnieks, prozaiķis.

A. Bels ir viens no izcilākajiem 20. gs. otrās puses latviešu rakstniekiem, kura darbi Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) stagnācijas periodā (1964–1985) palīdzējuši sabiedrībā saglabāt priekšstatu par ētiskajām vērtībām un garīgās brīvības nepieciešamību. Savos romānos rakstnieks konceptuālā un metaforiskā veidā pētījis totalitārisma varas mehānisma darbību un tā ietekmi atsevišķa indivīda, sabiedrības un tautas dzīvē, konsekventi nostājoties pret šo sistēmu.

“Līdzīgu rakstnieku, psiholoģiskā žanra meistaru latviešu literatūrā līdz šim nav piedzīvojusi.” (Maira Asare)

Izstādē pieejamas Alberta Bela grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

• Latviešu trimdas autors Anšlavs Eglītis

Anšlavs Eglītis (1906–1993) — rakstnieks, dzejnieks, žurnālists, gleznotājs. Dzimis rakstnieka Viktora Eglīša un tulkotājas Marijas Stalbovas ģimenē. Jānis Veselis viņu nodēvējis par vienu no latviešu rakstniecības intelektuālistiem. Viens no ražīgākajiem latviešu trimdas autoriem, kas literāro jaunradi aizsācis jau Latvijā. Darbojies dzejā, īsprozā, romānistikā un lugu rakstniecībā. Trimdā apliecinājis sevi arī kā kritiķis, tostarp filmu kritiķis. Darbojies arī grāmatu dizainā gan kā savu, gan citu autoru grāmatu ilustrētājs.

Trimdā sarakstījis vairāk kā 50 grāmatu dažādos žanros, galvenokārt romānus. A. Eglītis pats sevi atzinis kā romānu rakstnieku.

Izstādē pieejamas Anšlava Eglīša grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.

• Tautasdziesmas – atstātais mantojums un spēks

“Tautasdziesmas jeb dainas patiesi ir viena no mūsu tautas bagātībām, un lepoties ar tām mums ir pamats. Neba katrai tautai ir tik daudz dziesmu kā mums. Bet daudz to, jādomā, bijis arī citām tautām. Mums tikai vairāk palaimējies tai ziņā, ka tieši mums bija savs Krišjānis Barons – vīrs, kas šīm dziesmām spēja atdot savu dzīvi. Palaimējies arī tāpēc, ka Barons nodzīvoja garu mūžu – paguva lielo tautasdziesmu vākšanas un kārtošanas darbu pabeigt un pēc tam vēl dažus gadus pasildīties tautas atzinības saulītē, tā kļūstot par balto Dainu tēvu.” (Valdemārs Ancītis)

Izstādē parādīts Dainu tēva ieguldījums tautasdziesmu vākšanā, sistematizēšanā un glabāšanā, kā arī tautasdziesmu unikālā vērtība latviešu kultūras mantojumā.

• Neredzīgajam Indriķim – 240

“Sirds ar manu garu
Manas grāmatas,
Ko es lasīt varu
Ir iekš tumsības.”
(Neredzīgais Indriķis)

Pirmais latviešu tautības dzejnieks Neredzīgais Indriķis (1783-1828) dzimis 1783. gada 15. oktobrī Apriķu “Elkalejās” dzimtcilvēku ģimenē. Savā piektajā dzīves gadā baku epidēmijas laikā viņš kļuva neredzīgs. Apkārtējo pasauli iepazina, klausoties citu priekšā lasītajā un pašam spriežot.

Neredzīgā Indriķa literārais devums, kurā ietilpst 22 dzejas sacerējumi, publicēts 20 gadu laikā – no 1806. līdz 1826. gadam. Literārās darbības pirmais un garākais posms aizrit Apriķu mācītāja K. G. Elferfelda (1756–1819) aizgādībā. Viņš ir viens no visizglītotākajiem un latviešiem labvēlīgākajiem vācu tautības literātiem. K. G. Elferfelds savas dzīves laikā rūpējies par krājuma “Tā neredzīga Indriķa dziesmas” (1806) izdošanu un izplatīšanu, kā arī pūlējies, lai iepazīstinātu ar Indriķa daiļradi vietējās vācu inteliģences aprindas.

Neredzīgā Indriķa dzejā ir tam laikam neparasti liela subjektīvā pārdzīvojuma deva, samērā liela vieta ierādīta mīlestībai un draudzībai. Mīlestības jūtas piešķir cilvēka dzīvei jēgu. Neredzīgais Indriķis centies rakstīt to, ko pats juta. Atbilstoši sava laika tradīcijai Neredzīgā Indriķa darbi domāti dziedāšanai.

Indriķis miris 1828. gada 24. janvārī no plaušu karsoņa, apbedīts Ģibortu kapsētā pie Apriķiem.

Izstādē pieejami materiāli parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Garšu pasaule

“Nekas nebūtu nogurdinošāk kā ēšana un dzeršana,
ja vien Dievs nebūtu uztaisījis šo procesu tikpat patīkamu, cik nepieciešamu.”
(Voltērs)

Ražas vākšanas laikam iestājoties, iepazīsim dažādu ēdienu gatavošanas tradīcijas. Ar septembri Latvijas Neredzīgo bibliotēkā ir apskatāma dažnedažādu kulinārijas grāmatu izstāde, starp kurām ir atrodami reģionālo virtuvju brīnumi, kā arī Latvijā pazīstamo personu kulināro gaitu apraksti. Ikvienā grāmatā var atrast interesantas un vērtīgas receptes, kuras izmēģināt savā mājas virtuvē un ar kurām iepriecināt savas garšas kārpiņas.

• Pasaules operas diena

“Mūzika patiešām ir visas cilvēces kopīgā, savstarpējā valoda.”
(Karls Maria fon Vēbers)

25. oktobrī ir svētki, kuri iedvesmo — Pasaules operas diena. Pasaules operas dienas iniciatori ir trīs organizācijas — “Opera Europa”, “Opera America” un “Opera Latinoamerica” un 25. oktobris izvēlēts tādēļ, ka šajā dienā dzimuši pasaulslavenie komponisti Žoržs Bizē un Johans Štrauss. Šie svētki ir starptautiska iniciatīva, kas atgādina par operas teātru un mākslinieku lomu vietējo kopienu radošās dzīves bagātināšanā.

Izstādē apkopota krājumā esošā nozaru literatūra un mūzikas CD.

• Iepazīsti dinozaurus

Pirmie dinozauri parādījās pirms 230 miljoniem gadu. Dinozauru lielums svārstījās no cāļa izmēriem līdz pat milzenim, tie bija lielākā un daudzveidīgākā aizvēsturisko dzīvo būtņu grupa. Kopš 18. gadsimta, kad tika atpazītas pirmās dinozaura fosilijas, milzīgi dinozauru skeleti kļuva par populāru apskates objektu pasaules muzejos. Tie ir kļuvuši par daļu populārās kultūras.

Izstādē informācija par dinozauriem no bibliotēkas krājumā esošajām enciklopēdijām, periodiskajiem izdevumiem un stāstu grāmatām.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre