Literāra pēcpusdiena “NEREDZĪGAJAM INDRIĶIM — 240”

Šoruden Latvijas Neredzīgo bibliotēkā atzīmēsim pirmā latviešu tautības dzejnieka Neredzīgā Indriķa 240. gadadienu. Tai par godu aicinām ikvienu interesentu uz literāro pēcpusdienu, kurā piedalīsies neredzīgā dzejnieka radiniece, Rakstniecības un mūzikas muzeja speciāliste, mākslas eksperte Ilona Miezīte. Sarīkojums notiks bibliotēkā Rīgā 18. oktobrī plkst. 14.00.

Oktobrī Tifloloģijas sektorā pieejama Neredzīgajam Indriķim veltīta izstāde ar materiāliem palielinātajā drukā un Braila rakstā.

Pirmais latviešu tautības dzejnieks Neredzīgais Indriķis (1783–1828) dzimis 1783. gada 15. oktobrī Apriķu «Elkalejās» dzimtcilvēku ģimenē. Savā piektajā dzīves gadā baku epidēmijas laikā viņš kļuva neredzīgs. Zaudēto redzi Indriķim daļēji kompensēja saasinātā dzirde un tauste. Apkārtējo pasauli iepazinis, klausoties citu priekšā lasītajā un pašam spriežot. Lieliskā atmiņa palīdzēja iegaumēt visu, kas dzirdēts. Indriķis pat izmācījās par kurpnieku un skroderi.

Neredzīgā Indriķa literārais devums, kas ir 22 dzejas sacerējumi, publicēts 20 gadu laikā — no 1806. līdz 1826. gadam. Literārās darbības pirmais un garākais posms aizrit Apriķu mācītāja K. G. Elferfelda (1756–1819) aizgādībā. Viņš ir viens no visizglītotākajiem un latviešiem labvēlīgākajiem vācu tautības literātiem. K. G. Elferfelds parūpējās par krājuma «Tā neredzīga Indriķa dziesmas» (1806) izdošanu un izplatīšanu, kā arī pūlējies, lai iepazīstinātu ar Indriķa daiļradi vietējās vācu inteliģences aprindas.