PINUMI UN KALUMI – AMATU SARUNA

Aleksandrs Lācis mācījies Neredzīgo vidusskolā, tagadējā Rīgas Stazdumuižas vidusskolā-attīstības centrā, bet viņa dzimtā puse ir Balvu novada Bērzpils pagasts.

Meistars pin dažāda izmēra grozus jau no 1953. gada. Laikā, kad Latvija atguva neatkarību, viņš izveidojis pirmo pinēju darbnīcu, kurā grozu pīšanu apguvuši 30 cilvēki ar redzes traucējumiem. Vairākus gadus darbojies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, demonstrējot apmeklētājiem grozu pīšanas prasmes.

Šobrīd viņa ikdiena paiet klausoties audiogrāmatas, pinot grozus un veltot laiku kādai šaha partijai. Viņš joprojām ir aktīvs dalībnieks Tautas Lietišķās mākslas studijā “Tīne”, kas atrodas Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”. Studija darbojas no 1976. gada, un tajā ir 27 dalībnieki.

Ik gadu jūnija sākumā Aleksandrs sastopams Tautas lietišķās mākslas Gadatirgū Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Savukārt savas dzimtas tradīciju saglabātājs Aleksis Pakova turpina vectēva amata prasmes. Alekša vectēvs Jāzeps Petrušenko dzimis 1888. gada 18. martā, cēlies no Zaporožjes kazakiem. Pirmā pasaules kara laikā dienējis par matrozi uz leģendārā kreisera “Aurora”. Vēlāk apmeties uz dzīvi Latvijā, Varakļānos, tur izveidojis ģimeni un līdz pat sava mūža galam bijis pirmais kalējs pilsētā un rajonā. Viņš bijis cienīts un uzskatīts par meistaru ar zelta rokām. Viņš paveicis daudz, un pat šodien — gandrīz simts gadus vēlāk — vairāki viņa darbi joprojām kalpo un ir apskatāmi tajā pusē. Apkalta tikusi gan Ģimnāzija, gan vietējā katoļu baznīca, nemaz nerunājot par zirgiem, ratiem un citiem piederumiem vietējo iedzīvotāju vajadzībām.