Izstādes decembrī

• Dzejniekam un tulkotājam Leonam Briedim – 75

“pats skaistākais vēl neuzrakstās
bet kaut kur pasaulē šai slapstās
kā kaķis mūža mežā zaļā
kurš vienmēr staigā brīvā vaļā
kur viņam pašam labpatīkas
un tā man arī pašam tīkas:
būt pašam skaistākajam
brīvam
aizvien vēl neuzrakstītam
un dzīvam”
(Leons Briedis)

Dzejnieks, rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs un atdzejotājs Leons Briedis dzimis 1949. gadā Madonas rajonā, miris 2020. gadā Rīgā.

L. Briedis tulkojis un atdzejojis no latīņu, krievu, poļu, angļu, romāņu, suahili, albāņu u. c. valodām. Lugu, mūziklu un kinoscenāriju autors. Sarakstījis arī grāmatas bērniem. Sadarbībā ar komponistu Raimondu Paulu sacerēti teksti ap 150 dziesmām.

L. Brieža dzeja atdzejota praktiski visās Eiropas un bijušās PSRS tautu valodās.

Latvijas Rakstnieku savienības un PEN kluba biedrs. L. Briedis saņēmis dažādas literārās balvas un prēmijas gan Latvijā, gan ārzemēs, tai skaitā O. Vācieša prēmiju par dzejas, dzīves un sabiedrības laikmetīguma izpratni, Rumānijas Rakstnieku savienības prēmiju par rumāņu kultūras popularizēšanu Latvijā. 1999. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

“Leons Briedis ir daudzpusīgs, pamanāms un mainīgs. Viņa pirmie dzejoļu krājumi ienesa svaigas nianses 20. gadsimta 70.–80. gadu dzejā, daudzveidoja tā laika stilistiku un izteiksmes līdzekļus. Dzejnieks prasmīgi spēja apvienot tautasdziesmu ar klasiskās dzejas motīviem un modernisma elementiem. Visu laiku Leons Briedis ir bijis nenogurdināms eksperimentētājs. Pateicoties viņam, esam iepazinuši rumāņu, moldāvu, spāņu, katalāņu, portugāļu un citu tautu dzeju.” (Guntars Godiņš)

Izstādē pieejamas Leona Brieža grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un palielinātajā drukā, kā arī viņa tulkojumi parastajā iespiedrakstā.

• Šī brīnumainā fauna…

“Prot lūgsnu skaitīt tas, kas mīl
Gan putnus, zvērus, cilvēkus.”
(Kolridžs “Poēma par veco jūrasbraucēju“)

Decembrī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā būs apskatāma izstāde, kas varētu ieinteresēt suņu, kaķu un citu dzīvnieku mīļus. Bibliotēkas krājumā dzīvnieku tēma ir plaši pārstāvēta ar pielāgoto formātu grāmatām, kurās tiek apjūsmoti dzīvnieki un aprakstīta to nozīme cilvēku dzīvē. Izstādē būs aplūkojamas gan tēmai atbilstošie daiļdarbi, gan arī nozares literatūras grāmatas.

• Netveramo bagātību krātuve

“Civilizācija šī vārda patiesajā nozīmē nav vajadzību vairošana, bet gan brīva un labi pārdomāta savu vēlmju ierobežošana”
(Mahatma Gandijs)

Vēlā rudens noskaņās, pavadot laiku klusajās apcerēs, pievērsīsimies civilizācijas pirmsākumu un pasaules kultūras vērtību izpētei. No kurienes mēs nākam, kurp ejam? – tie ir jautājumi, uz kuriem nav gatavas un viennozīmīgas atbildes, taču, meklējot to, ikviens no mums kļūst piederīgs kaut kam lielākam par katru no mums. Ejot šim izpētes, vai drīzāk, pašizpētes procesam cauri, mēs varam sameklēt apslēptos dārgumus, pēc kuriem alkst mūsu dvēsele. Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvā gada pēdējos mēnešos iepazīt šo tēmu grāmatu izstādē “Netveramo bagātību krātuve”.

• 3. decembris – Starptautiskā diena cilvēkiem ar invaliditāti

“Rūķis austiņā čukstēja:
Vai zini, kā smaržo decembris?”
(Ligita Zvirbule)

1992. gada oktobrī Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Speciālās plenārsēdes laikā tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu.

Klāt decembris, kad degsim gaismu adventes vainagos un svētku eglītēs, lai sagaidītu un svinētu Ziemassvētku brīnumu laiku. Bibliotēkas tifloloģijas sektorā, atnākot pirmajam ziemas mēnesim, lasāmi mūsu dzejnieku Imanta Smirnova, Ligitas Zvirbules, Rūdolfa Linuža, Vladimira Kropa un citu autoru ziemas laika dzejoļi.

• Ziemassvētki sabraukuši 
  Rakstītām kamanām

Literatūras izstādē aplūkojamas bibliotēkā bērniem pieejamās grāmatas, mūzikas CD par Ziemas saulgriežiem – latviešu tautas Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas, tautas dziesmas, mīklas, ticējumi un rotaļas. Dažādas grāmatiņas ar dzejolīšiem, ko noskaitīt Ziemassvētku vecītim, un, protams, grāmatas par svētku rotājumu pagatavošanu gan eglītei, gan telpām, idejas kā pagatavot maskas.

Lai priecīgi Ziemassvētki katrai mazai sirsniņai!

• Ceļā uz Ziemassvētkiem!

“Balti, balti nāca Ziemassvētki. Vējputeņi griezās līdz pašam jumtam. Būdas ierakās sniegā līdz pat pelēkām logu acīm, kurās dzirkstīja jautras liesmas. Bet iekšā bij silti un labi.”
(K.Skalbe)

Izstādē “Ceļā uz Ziemassvētkiem!” plašais informācijas resursu klāsts palīdzēs jums noskaņoties Ziemassvētkiem, rast idejas svētku noskaņas radīšanai.

Šajā laikā ikvienam sirdī iedegas cerība un gaidas pēc Ziemassvētku brīnuma, cilvēki kļūst labsirdīgāki un priecīgāki. Tas ir lielisks laiks, lai paveiktu kādu labu darbu, iepriecinātu radiniekus, vecvecākus, tuvākus un tālākus draugus.

Mierpilnus un sirsnīgus Ziemassvētkus!

• Mans dzejolītis pie eglītes

“Skan kaut kur tālē zvanu skaņas
Snieg katra pārsliņa kā nots
Uz nošu līnijām krīt viegli
Kāds meldiņš paša Dieva dots.

Sāk zīlītes griezt ziemas deju
Un egles zaļiem zariem māt
Vējš nopūšas un smaidot saka:
Ir atkal Ziemassvētki klāt.”
(G.Račs)

Izstādē “Mans dzejolītis pie eglītes” varat saņemt Ziemassvētku dzejoļu grāmatas, tautasdziesmas un citu literatūru par ziemas un svētku tematiku! Lai radušās ilgas un sapņi pie Ziemassvētku eglītes Jaunajā gadā piepildās!

Esat laipni gaidīti bibliotēkā!

Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja