E-adrese5. novembrī plkst. 14.00 Latvijas Neredzīgo bibliotēkā notiks tikšanās ar Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja pētnieci Ilonu Miezīti “Svētī, Dievs, šo zemi dzimto. Ludis Bērziņš dzīvē un darbā”.
Svētī, Dievs, šo zemi dzimto – tā sākas Luda Bērziņa pazīstamā dziesma ar Jāzepa Vītola mūziku, kas sacerēta Baumaņu Kārļa pieminekļa atklāšanas svinībām Limbažos 1920. gadā.
Bet ko mēs zinām par L. Bērziņu pašu – pēc izglītības teologu, bet galvenokārt izcilu pedagogu, literatūrzinātnieku, dzejnieku un savdabīgu personību?
Ne mazāk ievērojams viņš ir kā folklorists. Pazīstamo tautasdziesmu par zvaigžņu segu kumeļa mugurā atgādina viņa piemiņai izdotais rakstu krājums 1967. gadā. Grāmatas ievadā arī sacīts ,,Tā ir latviešu tautas dzejas dziļākā aka, kur profesors Dr. L. Bērziņš veldzējies turpat visu mūžu un vadījis pie tās spēka dzēriena daudzus citus.’’
Paliekoša viņa vieta arī latviešu literatūrzinātnē ar monogrāfiskajiem apcerējumiem par G. Manceli, E. Gliku, Veco Stenderu, Neredzīgo Indriķi.
L. Bērziņam ir samērā daudz veltījumu izciliem latviešu kultūras druvas kopējiem – K. Baronam, J. Cimzem, R. Blaumanim u.c. Vairāki dzejoļi veltīti latviešu tautasdziesmai, skolotājiem, Latvijas Universitātei.
Dzimtajai valodai ir veltīts dzejolis, kur L. Bērziņš raksta:
,,Valoda ir gara teka,
Sirds pie sirds pa viņu staigā.”
Un Latvijai viņš izlūdzas svētību jau pieminētajā Baumaņu Kārlim veltītajā dzejolī:
“Svētī, Dievs, šo zemi dzimto,
Svētī viņas darba tautu;
Lai še karš uz mūžu rimtu,
Miers ar prieku kājas autu.”
Mēs esam lieli parādnieki L. Bērziņa dzīves un darba priekšā, tāpēc aicinām Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas pētnieci Ilonu Miezīti uz sarunu par Ludi Bērziņu, tā atgūstot noklusēto un piemirsto.
Informāciju sagatavoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja
Pasākumā tiks fotografēts un iegūtais materiāls tiks izmantots publiskajā vidē!