Izstādes februārī

• Kā svece deg…

Visapkārt vasku sveces,
Vidū klāts liepas galds.
Dieviņš sveces dedzināja,
Laimīt galdu apklājusi.

Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Latvieši visu februāri izsenis dēvējuši par sveču mēnesi. Svece ir siltuma un gaismas simbols.

Senajiem latviešiem Sveču diena iezīmēja ziemas vidu. Sveču diena dēvēta arī citos vārdos, piemēram, par Svecaini, Grabenīcu, Groninicu, Vēja un Govju dienu, arī Ziemas Māras dienu. Ar šo dienu tika noslēgts Ziemassvētku laiks. Tad lēja sveces no aitu taukiem vai vaska, bet bez tā bija arī daudz citu tradīciju – rotaļas, dziesmas, laika apstākļu pareģošana.

Sveču liešana bija galvenā aktivitāte. Senie latvieši ticēja, ka tieši šajā dienā lietās sveces deg visgaišāk un visilgāk. Pasākumam bija jābūt jautram, jo ticējumi paredzēja, ka, ja lējējs esot dusmīgs, sveces degot ar tumšu liesmu un sprakšķot.

 Literatūras izstādi papildinās sveču izstāde.

• Rakstniekam Gunaram Janovskim – 110 

Gunars Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī, miris 2000. gada 27. aprīlī. 

Gunars Janovskis ir latviešu rakstnieks, kura literārais talants uzplauka un pilnveidojās, dzīvojot trimdā Lielbritānijā. Daiļrades būtiska iezīme ir reālistisks Latvijas vēsturisko krustpunktu tēlojums – vācbaltiešu izceļošana, Baigais gads, Otrais pasaules karš, leģionāru liktenis un trimdas laiks, kas precīzi un emocionāli spēcīgi atklāts cilvēku raksturos un likteņos, arī vides tēlojumā. Tikpat būtiski rakstniekam bijis tēlot Latvijas laikā pieredzēto, iezīmējot vietas piederību – Bolderāju, Daugavgrīvu, Jēkabpili, jaunības laika Rīgu. Rakstnieks atzinis, ka jūra, zveja, Bolderāja un tie cilvēki, ar kuriem saticies, palikuši atmiņā un ietekmējuši viņa domāšanu un izjūtas. 

Literārais devums ir apmēram 30 grāmatas, 14 Kopotu rakstu sējumi, darbu dramatizējumi un iestudējumi. 

G. Janovskis trimdas literatūrā ienāca 20. gs. 60. gados ar debijas romānu “Sōla”. Jau ar pirmo romānu spilgti izgaismojās viena no rakstnieka daiļrades būtiskām tēmām – leģionāra traģiskais liktenis kara gados un bēgļu gaitās svešumā. Tēma vēlāk risināta romānos “Bez ceļa”, “Pie Tornas”, “Pār Trentu kāpj migla”, “Pēc pastardienas”, “Balsis aiz tumsas”. 

Otru būtisku romānu tematisko loku veido Anglijas latviešu sabiedrības apraksts noveļu krājumā “Svešumā”, romānā “Novakare” un citos. Tā rakstnieks literāri dokumentējis Anglijas latviešu dzīvi, ikdienu, nedienas, sapņus un ilgas. 

Svešumā dzīvojot, rakstnieks literārajos darbos atgriezās 20. gs. 20., 30. gadu Latvijā – Rīgā un Pierīgā starp Bolderāju un Daugavgrīvu. Tapuši romāni “Uz neatgriešanos”, “Ines”, “Cilvēks, kas gribēja vairāk” (kopā ar Laimu Kalniņu), novele “Ļaudis pie jūras” un citi. Šo romānu kontekstā būtisks ir romāns “Uz neatgriešanos”, kurā tik smeldzīgi atklāts vācbaltiešu aizbraukšanas stāsts. 

G. Janovskis latviešu literatūrā pazīstams kā reālās dzīves tēlotājs un psiholoģisku, ētisku un estētisku problēmu risinātājs. Darbiem raksturīga koncentrēta izteiksme, poētisks cilvēku un vides tēlojums, smeldzīgi skaudrs mīlestības un dzimtenes tēmu risinājums. 

Izstādē pieejamas Gunara Janovska grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā. 

• Satin savu valodiņu baltajā villainē

Atzīmējot 21.februārī Starptautisko dzimtās valodas dienu, bibliotēka februārī piedāvā literatūras izstādi “Satin savu valodiņu baltajā villainē”.

Latviešu valodnieks, pedagogs un publicists Atis Kronvalds ir teicis: “Valoda ir tā laipa, pa kuru sastopas gars ar garu, prāts ar prātu, cilvēks ar cilvēku, lai tie mājotu diezin cik tālu cits no cita.”

Katrai valodai ir savas vēsturiskās saknes, savas īpatnības, savs kultūras mantojums. Dzīva, lietota valoda attīstās un mainās. Rakstnieki un dzejnieki sniedz ievērojamu ieguldījumu, lai dzimtā valoda attīstītos, turpinātu dzīvot un pastāvēt. Sarakstītais darbs var atšķirties arī ar to, kādu valodu izmanto: izsmalcinātāku, tēlainu vai apzināti vienkāršāku.

Izstādē pieejamas grāmatas audioformātā, palielinātā drukā un parastajā iespiedrakstā. Te atradīsiet gan A. Dziļuma autobiogrāfisks darbu “Raženā audze”, gan M. Zālītes bērnības atmiņu grāmatas “Pieci pirksti” un “Paradīzes putni”, gan A. Jundzes romānu par latviešu dzejnieku, tulkotāju un publicistu Eduardu Veidenbaumu. Latviešu rakstnieces M. Krekles īpašā aizraušanās – latviešu kultūrvēsture un tās personības. Lasītāja uzmanību noteikti piesaistīs rakstnieces biogrāfiski romāni gan par Vili Plūdoni, gan Mariju Eglīti, kurai ir īpaša vieta Latvijas kultūrvēsturē kā erudītai pedagoģei, talantīgai pianistei, tulkotājai.

Aicinām ieskatīties literatūras izstādē, kur apkopotas latviešu rakstnieku biogrāfijas un autobiogrāfijas, kā arī uz patiesiem notikumiem balstīti stāsti par latviešu rakstniekiem. Godināsim un kopsim latviešu valodu, kā latviešu tautas identitātes pamatu, stiprinot mūsu pašapziņu, lepnumu un piederības sajūtu Latvijai!

• Brāļu Grimmu brīnumainā pasaku pasaule

Atzīmējot Vilhelma Grimma 240. gadadienu, februārī bibliotēkas lasītavā apskatāmas brāļu Grimmu apkopoto pasaku grāmatas un to vēlākas interpretācijas, kā arī sniegta plašāka informācija par Vilhelmu Grimmu kā izcilu stāstnieku, profesoru un azartisku tautas pasaku un teiksmu vācēju.

Brāļi Jākobs Grimms (1785–1863) un Vilhelms Grimms (1786–1859) bija vācu akadēmiķi filologi, kultūras pētnieki, leksikogrāfi un autori, kuri 19. gadsimta laikā pasaules slavu ieguvuši ar sevis vāktajiem un rediģētajiem tautas nostāstiem un pasakām.

Viņi bija vieni no pirmajiem un pazīstamākajiem vācu un Eiropas tautu pasaku apkopotājiem un popularizēja tradicionālos mutvārdu pasaku veidus, piemēram, “Pelnrušķīte” (“Aschenputtel”), “Varžu princis” (“Der Froschkönig”), “Zoss-Meitene” (“Die Gänsemagd”), “Ansītis un Grietiņa” (“Hänsel und Gretel”), “Salātlapiņa” (“Rapunzel”), “Sarkangalvīte” (“Kleine Rotkäppchen”), “Vilks un septiņi kazlēni” (“Der Wolf und die Sieben Geißlein”), “Rumpelrūķis” (“Rumpelstilzchen”), “Ērkšķrozīte” (“Dornröschen”) un “Sniegbaltīte” (“Schneewittchen”).

Aicinām visus mūsu lasītājus atgriezties bērnībā un lasīt pasakas!

Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste