27. jūnijā ik gadu pasaulē tiek atzīmēta Nedzirdīgi neredzīgo diena. Vēl šo dienu dēvē par Helenas Kelleres dienu, jo tieši šajā dienā ir viņas dzimšanas diena. Šogad ir Helēnas Kelleres 140.jubileja.
Lai gan 19 mēnešu vecumā pēc smagas slimības Helēna zaudēja redzi un dzirdi, tomēr tas nekļuva par iemeslu dzīvei izolācijā. Viņa aktīvi sazinājās ar ārpasauli citos veidos.
1890. gadā Helenas vecāki viņu nosūtīja uz Pērkinsa institūtu, kur viņa iemācījās arī runāt. 19 gadu vecumā Helēna devās uz Redklifas koledžu Masačūsetsā, kuru absolvēja 1904. gadā. Pēc rūpīgām mācībām un eksperimentēšanas Helena 21 gada vecumā prata: zīmju valodu, lasīt no lūpām, Braila rakstu, rakstīt un runāt! Vēl vairāk – viņa spēja sazināties četrās valodās – franču, vācu, latīņu un grieķu.
Viņa bija pirmā nedzirdīgi neredzīgā persona, kas ieguvusi bakalaura grādu humanitārajās zinātnēs.
Jau 1903. gadā Helena bija uzrakstījusi grāmatu par savu dzīvi, kuras nosaukums ir The Story of My Life. Kopā viņa uzrakstīja vēl 12 grāmatas, pēc kurām uzņemtas vairākas filmas. Pazīstamākā no tām ir divas Amerikas Kinoakadēmijas balvas ieguvusī filma The Miracle Worker (1962), kuras pamatā ir Kelleres autobiogrāfija..
Helēnas sūtība bija sabiedrībai izklāstīt, kā jūtas neredzīgi un nedzirdīgi cilvēki. Tāpat arī viņas sūtība bija cīnīties par šo cilvēku tiesībām un dzīves labklājību. Viņa ceļoja pa pasauli un piesaistīja līdzekļus neredzīgo un nedzirdīgo atbalstam, kā arī iestājās par sieviešu tiesībām, darba tiesībām un antimilitārismu.
Pateicoties savai uzņēmībai un drosmei Helēna spēja pierādīt, ka nedzirdīgi neredzīga persona var daudz ko dzīvē sasniegt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Helēna bija kļuvusi par iedvesmas personību daudziem nedzirdīgi neredzīgajiem visā pasaulē.
Informāciju sagatavoja
Dzintra Isajeva
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre