E-adreseLatvijas Neredzīgo bibliotēkas semināru telpā Rīgā apskatāma Anitas Šaliņas adījumu izstāde “Dzijas spēles”. Izstādi papildina Latvijas Goda pinēja Aleksandra Lāča pinumi.
“Adi ar pārliecību un cerību. Adīšana grūtos brīžos palīdzēs saskatīt gaismu.” (Elizabete Cimmermane)
Novadnieces Anitas Šaliņas adījumu izstāde “Dzijas spēles” pārsteidz ar adījuma rakstu un faktūru daudzveidību. Izstādi jauki papildina un siltu noskaņu palīdz radīt Latvijas Goda pinēja Aleksandra Lāča meistardarbi – pinumi.
Ir vērts ielūkoties darbu autores dzīves notikumos, kas adīšanai ļāva kļūt par vaļasprieku, darbu un dzīvesveidu. Anita Šaliņa dzimusi Liepājā – pilsētā, kurā piedzimst vējš. Pirmā sastapšanās ar adīšanu ir bijusi 8 gadu vecumā. Tad mazā meitene zināja, ka adīt prot gan mamma, gan māsa, tāpēc parādījusies vēlme to apgūt arī pašai. Nopietnāka adīšana izvērtusies 5. klasē, jo to rosināja adīšanas apmācība mājturības mācību stundās Rīgas Strazdumuižas vidusskolā. Adīšana iepatikās un šķita izdevīga, jo gada beigās visus radītos meistardarbus varēja ņemt līdzi uz mājām un valkāt. Tai laikā nebija tik plaša un daudzveidīga adījumu piedāvājuma veikalu plauktos, tāpēc tā bija lieliska iespēja ar savu adījumu palīdzību izcelties. Pēc skolas laika sekoja ilgāks pārtraukums. Radošais process atsākās, kad pieteicās bērni. Viņiem tika adīts pilnīgi viss nepieciešamais – pat kombinezoni.
Pēdējos 10 gados adīts tiek ļoti daudz. Lai gan adīšana ir vaļasprieks un nu jau tiek uzskatīts arī par dzīvesveidu, periodiski tas ir bijis apmaksāts darbs. Arī šobrīd Anita aktīvi meklē darba iespējas, lai adīšanas talants radītu prieku ne tikai ģimenei un draugiem, bet arī pārējai sabiedrības daļai. Kas gan var būt vērtīgāk, kā darīt darbu, kas sagādā lielu prieku, gandarījumu un tiek paveikts ar rūpību un neatkārtojamu oriģinalitāti!
Anita piedalās labdarības akcijās, tādā veidā palīdzot bērniem. Pašlaik mājās ir daudz adītu segu, kas bija paredzētas bērnu slimnīcai. Pēdējie notikumi nav devuši iespēju šīs segas tai nogādāt.
Adot tiek izpildītas ģimenes un draugu vēlmes. “Pa draugam” varot sarunāt uzadīt pat cepures, cimdus un zeķes, ko talantīgā adītāja dara nelabprāt. Sirdij tīkamāki ir lielāka izmēra darbi – jakas, džemperi, tautiskas segas, platas šalles, spilveni. Anita visu izdomā pati, idejas nemaz netiek meklētas adīšanas žurnālos vai interneta materiālos. Radošo darbu autore adīšanai var nodoties pat 8 stundas dienā, bet šad tad adīts tiekot arī bezmiega naktīs.
Idejas top brīdī, kad pirksti pieskaras un izjūt dzijas pavedienu. Apmeklējot dzijas veikalu, ir vēlme savā īpašumā iegūt visus kamoliņus, jo prātā jau rosās ideja pēc idejas. Izstādē ir aplūkojama tikai neliela daļa no uzadītajiem darbiem. Mājās skapjos un plauktos vien var atrast 500 uzadītu spilvenu. Anita adīšanas tehniku izkopusi skolotājas Venerandas Kušneres vadībā, kas sniegusi daudz dažādu noderīgu adīšanas “knifiņu” un iedvesmojusi izpaust savu radošumu tieši adīšanā.
Anita uzskata, ka nav jābrīnās par to, kā cilvēks spēj būt radošs par spīti dažādām grūtībām. Laiks sniedz iespēju pielāgoties un dzīvē izmantot dažādas iespējas. Anita ir priecīga, ka adīšana atkal kļūst arvien populārāka. Mūsdienās ir daudz tehnoloģisku iespēju izzināt rakstus, adīt pēc paraugiem vai norādēm. Dzīves sapnis būtu liela, liela kaste ar dzijām, kas tā vien rosinātu tapt jaunām, interesantām, radošām un oriģinālām idejām.
Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre