Lasa Aivars Bogdanovičs, 2001. gada digitāls audioieraksts (22 st. 39 min.) Nekas nespēj apburt vīrieša sirdi vairāk kā skaista sieviete. Jo sevišķi, ja tā ir mākslinieka sirds. Turklāt šis mākslinieks ir labākais no labākajiem Čeiss Melouns. Tomēr pat viņš atsakās gleznot viņas portretu pēc pasūtījuma, taču, kā izrādās, līdz brīdim, kad CIP pārliecina viņu, ka […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1997. gada digitāls audioieraksts (10 st. 11 min.) Šajā grāmatā iekļautās atmiņas sniedz izsmeļošu un faktiem bagātu materiālu par mūsu kultūras dižgariem Zentu Mauriņu un viņas vīru Konstantīnu Raudivi.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1999. gada digitāls audioieraksts (10 st. 33 min.) Emocionāli spilgts stāsts par mīlestību. Tā varoni Terēzu pārsteidz neparasts vēstījums no jūras, kas aizved jauno sievieti līdz Geretam. Vai viņu sastapšanās ir nejaušība? Autors atklāj varoņu emocionālo pasauli, kurā apstājas stundas un gadi, bet laiku skaita sirds.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Līga Liepiņa, 2002. gada digitāls audioieraksts (5 st. 29 min.) Skaists mīlestības stāsts. Cilvēkam, kas zaudējis savus mīļotos un liekas nemūžam nevarēs atgūt dzīvē līdzsvaru un laimi, veicas satikt kādu, kas palīdz atgūt jēgu dzīvot.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1999. gada digitāls audioieraksts (18 st. 1 min.) Romānā stāstīts par populāro TV žurnālisti Kelliju Douertiju, kura pilnībā pārveidojusi savu dzīvi, tādā veidā cerot aizbēgt no tēva alkoholiķa un sāpīgajām bērnības atmiņām. Pēkšņi viņai nākas atgriezties, lai atrisinātu divu vīndaru ģimeņu senu strīdu un atrastu mīlestību.
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dzidra Liepiņa, 1988. gada digitāls audioieraksts (16 st. 35 min.) Ķeizariene Elizabete kā eksotisks putns lidinājās sastingušajā galma gaisotnē. Smagākais trieciens – vienīgā dēla pašnāvība – viņu izsit no līdzsvara.
Lasīt tālāk ⟶Mēneša jubilārs Heinrihs Manns (150) “Literatūra ir sabiedriskā parādība” (H. Manns) Heinrihs Manns dzimis Lībekas pilsētā 1871. gada 27. martā turīgā tirgotāju ģimenē. Pēc tēva nāves 1891. gadā ģimene pārcēlās uz Minheni, kur Heinrihs sāka savu literāro darbību. Tomass Manns bija Heinriha Manna jaunākais brālis. Viņu rakstīšanas stils ir ļoti atšķirīgs, tomēr viņi abi bija […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Uldis Deisons, 2001 gada digitāls audioieraksts (9 st. 57 min.) Optimisma pārpilna radoša personība cenšas iestabilizēties laukos. Radikāls kūlenis ģimeniski un radikāls kūlenis sadzīviski. Iesākums patiešām cerīgs. Cilvēki, kuri ir mīlestības varā, gatavi kalnus gāzt.
Lasīt tālāk ⟶Februārī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Jelgavas filiālbibliotēkā noslēdzās Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, Jauniešu un Vecāku žūrija 2020”. Jau otro gadu bibliotēka iesaistījās projektā kopā ar Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas skolēniem. Vairāki lasīšanas veicināšanas pasākumi notikuši klātienē, bet daži pasākumi atcelti sakarā ar Covid-19 ārkārtas situāciju, taču darbs projekta ietvaros turpinājies attālināti. Piedaloties projektā eksperti ne […]
Lasīt tālāk ⟶Pasaules dzejas diena tiek atzīmēta 21.martā. Tās mērķis ir pievērst plašāku sabiedrības uzmanību dzejai, kas varētu atrisināt mūsdienu cilvēka garīgās pasaules skaudrās un akūtās vajadzības. Visu mēnesi ikviens apmeklētājs, ienākot bibliotēkā, tiks aicināts nolasīt dzejoli vai dzejoļa fragmentu. Par pirmo mākslinieciski nozīmīgo pasaules dzejas klasikas apkopojumu latviešu valodā tiek uzskatīts Jura Alunāna krājums „Dziesmiņas”, kas iznāca tālajā 1856. […]
Lasīt tālāk ⟶Izstādes martā Liepājas filiālbibliotēkā: Literatūras izstāde “Tervitused” atzīmējot Igaunijas Republikas neatkarības dienu 24.februārī Sveicieni mūsu ziemeļu kaimiņiem igauņiem, 103. Neatkarības dienu atzīmējot! Liepājas filiālbibliotēkā izveidota literatūras izstāde, kurā atradīsiet igauņu autoru literāros izdevumus latviešu un krievu valodās – gan Antona Hansena Tammsāres, Jāna Krosa, Indreka Harglas, Lēlo Tungala, gan bērnu un pieaugušo lasītāju iecienītā rakstnieka […]
Lasīt tālāk ⟶Martā Ventspils filiālē apskatāmas divas literatūru popularizējošas izstādes: “Dzīves rūdītā” un “Sieviešvārdi”. Literatūru popularizējoša izstāde “Dzīves rūdītā” 1956. gada 28. martā pasauli ieraudzīja Latviešu dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja Amanda Aizpuriete. Amandas mūžs ir bijis raibs, labu un skumju notikumu pilns. Viņas darbi ir saņēmuši daudz atzinības un balvas. Tie ir tulkoti vairāk nekā 14 valodās . […]
Lasīt tālāk ⟶