Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2024. gada ieraksts, 1 CD (19 st. 54 min.) Elga strādā observatorijā par šovu vadītāju, vislabprātāk atpūšas mežos un nekādiem māņiem netic. Tomēr pēc naksnīgas pastaigas pa purvu viņai no prāta neiziet kāds spokains, šķietami parasts nokaltis koks. Brīžiem liekas: tas viņu gluži vai vajā. Savā darbavietā gatavojot šovu par senlatviešu debesu […]
Lasīt tālāk ⟶Grāmata palielinātā drukā. Jūtu sniegputeņa ilūzijas. Anna un Aleksis ieputināti viesu namā “Vilkezers”, kurā bauda viens otra tuvību, līdz Anna izdzird Alekša telefonsarunu ar sievu. Viesu mājā Anna satiek bijušos klasesbiedrus. Atdzimst senas maigas jūtas, arī neizrunātās sāpes un pāridarījumi. Putenis un vilku klātbūtne saasina izjūtas.
Lasīt tālāk ⟶Grāmata palielinātā drukā. Latvieši paši sevi mēdz dēvēt par bāreņu tautu un daudz runāt par tautas ciešanām, sāpju un izmisuma stāstiem uzlādēti ir daudzi romāni, filmas, lugas un dziesmas. Taču neviens līdz šim nebija uzrakstījis pētījumu par ciešanām no latvieša skatpunkta. Psihoterapeits, teologs un reliģijas psihologs Gatis Līdums šo tukšumu ir aizpildījis, uzrakstot grāmatu “Trīs […]
Lasīt tālāk ⟶Grāmata palielinātā drukā. Dž.Skalzi ir viens no populārākajiem savas paaudzes fantastikas rakstniekiem. Par debijas darbu “Sirmgalvju karš” viņš saņēma Džona Kempbela balvu “Labākais jaunais rakstnieks”. Romāna varonis Džons savā 75. dzimšanas dienā paveica divus darbus. Vispirms viņš aizgāja pie sievas kapa. Pēc tam iestājās armijā. Labās ziņas – cilvēce beidzot ir nonākusi starpzvaigžņu telpā. Sliktās […]
Lasīt tālāk ⟶17. aprīļa rītā bibliotēkā ieradās bērni no Rīgas 154. pirmsskolas izglītības iestādes, lai piedalītos Strazdulēnu skolas nodarbībā “Es un internets”. Nodarbības sākumā noskatījāmies “Ričijs Rū un internets” 1. sēriju “Vislielākais koks pasaulē”. Pēc filmiņas, pārrunājām redzēto un dzirdēto. Pēc tam bērni varēja iepazīties ar bibliotēku, spēlēt spēles un lasīt grāmatas. Bibliotekāres bija sagatavojušas izkrāsojamus pamācošus attēlus, […]
Lasīt tālāk ⟶12. aprīlī bibliotēkā notika nenopietna pēcpusdiena “Aprīlis – joku mēnesis”. Jokus un stāstus par dažādām ikdienas situācijām stāstīja blice “Juglalake” — Māris Orbitāns un Lauris Kuzņecovs. Foto: Ieva Jēkabsone
Lasīt tālāk ⟶24. aprīlī plkst. 14.00 bibliotēkā notiks sarunu un dziesmu pēcpusdiena “Romi – savējie vai svešie?” Nav ceļa uz laimi, pats ceļš ir laime! (Romu gudrība) Katrā pasaules valstī ir sava krāšņā rota – romi, kas ir vislielākā mazākumtautība Eiropā. Latvijā šī tauta gadsimtiem ir bijusi zināmi kā čigāni un ar šo vārdu kļuvusi par Latvijas […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Dina Kāgane-Kovaļova, 2024. gada ieraksts, 1 CD (7 st. 18 min.) Žans Batists Adamsbergs nav tāds kā citi policisti. Viņa metodes ir dīvainas: viņš nemeklē pavedienus, ignorē acīmredzami aizdomīgos un arestē tos, kam ir dzelžains alibi. Kad Parīzes ielās sāk parādīties savādi, ar zilu krītu uzzīmēti apļi, žurnālisti to pasniedz kā izklaidējošu stāstu, psihiatri […]
Lasīt tālāk ⟶Lasa Jurģis Vancāns, 2024. gada ieraksts, 1 CD (10 st. 28 min.) Jānis Vītiņš bija 20. gadsimta 20. un 30. gados populārs Latvijas Nacionālās operas tenors, kurš dzimtenes konservatorijā gūtās prasmes papildinājis Itālijā, apgūstot skaisto belkanto stila balss skanējumu, bet pēc darba Latvijas operā strādājis Vācijā, Duisburgā.
Lasīt tālāk ⟶Grāmata palielinātā drukā. Lura un Edgards ir veiksmīgs juristu pāris, kuru dzīvē un laulībā šķietami nekā netrūkst. Tomēr palēnām abu attiecībās iezadzies savāds svešums. Pieņemot lēmumu šķirties, abi nemaz nenojauš, ka tikai tagad sāksies viņu ceļš ne tikai pretī sev un savām patiesajām vēlmēm, bet arī vienam pie otra…
Lasīt tālāk ⟶Lasa Ieva Maračkovska, 2024. gada ieraksts, 1 CD (9 st. 32 min.) Romāns sākas ar ieskatu kādas sievietes tagadnē. Viņa no steigas pilnās Rīgas ir pārcēlusies uz mierīgo Vidupi. Nejauši nokļuvusi Vidupes ebreju kapsētā, kur pēc 1941. gada vairs nevajadzētu būt veiktiem apbedījumiem, viņa pamana kapakmeni ar gravējumu: Dāvids Fišers 1922–1977, Roza Fišere 1920–1977. Rodas […]
Lasīt tālāk ⟶Grāmata Braila rakstā (1 sējums) Pasaka parāda vienu no īpašākajām bērnu spējām – prasmi iztēloties. Parastu smilšu kaudzi – par pasaku pili, parastas ceļmallapas – par karalisko augstdzimtību troņiem un parastus zariņus – par augstdzimušām personām. Grāmatā necils koka soliņš, ja vien soliņš tic un vēlas, var būt arī daudz kas cits. Viņš, tāpat kā jauniegūtā […]
Lasīt tālāk ⟶