E-adreseIntervija audioformātā: https://neredzigobiblioteka.lv/wp-content/uploads/2022/03/Intervija_ar_Latvijas-Neredzigo-bibliotekas-direktori-Andru-Jakobsoni.mp3
Braila raksta nodaļas vadītāja Gunta Bite: “Vēsturiski bibliotēka izgājusi cauri dažādiem laikiem un notikumiem. Kā Tu īsumā raksturotu to laika periodu?”
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktore Andra Jākobsone: “Sešdesmit gadi ir nozīmīgs laika posms ne tikai cilvēka, bet arī iestādes dzīvē. Tāpat kā cilvēkam attiecīgos dzīves periodos ir jāapstājas un jāizvērtē sava dzīve, kas ir izdarīts un kas vēl ir jāizdara, arī iestādei ir jāizvērtē savos pastāvēšanas gados paveiktais. Bet ne jau katrs cilvēks un katra iestāde to dara. Arī bibliotēka daudzus gadus bija dzīvojusi rutīnas dzīvi. Pagrieziena punkts bibliotēkas dzīvē bija pārcelšanās uz jaunajām telpām. Tas nesa līdzi arī to, ka bija jāpārvērtē bibliotēkas darbība saistībā ar bibliotekāro pakalpojumu piedāvājumu, jāpilnveido grāmatu pielāgojuma veidi, jāpaplašina mērķauditorija, nodrošinot ar pielāgoto literatūru ne tikai cilvēkus ar redzes traucējumiem, bet arī ar citādām lasīšanas grūtībām.”
G.B.: “Lielākoties tas notika tavā vadībā ļoti īsā laika periodā, teiksim, pēdējo piecu gadu laikā. Par ko, Tavuprāt, bibliotēka šodien ir kļuvusi?”
A.J.: “Bibliotēka ir kļuvusi par lielāko pielāgotās literatūras resursu nodrošinātāju, kā arī par iestādi, kas ar pielāgoto literatūru nodrošina lasītājus pansionātos un sociālās aprūpes centros, tādējādi veicinot lielu lasītāju skaita pieaugumu. Sadarbojoties ar reģionu galvenajām bibliotēkām ar pielāgoto literatūru tiek nodrošināti lasītāji visā Latvijas teritorijā, ne tikai bibliotēkas filiāļu ietvaros. Un vēl, bibliotēka veidojas par metodisko un konsultatīvo centru visām publiskajām bibliotēkām darbā ar cilvēkiem, kuriem nepieciešama literatūra pielāgotā formātā.
G.B.: “Runājot par rītdienu, kādus nākotnes mērķus bibliotēka ir izvirzījusi priekš sevis?”
A.J.: “Bibliotēka ir izvirzījusi vairākus mērķus. Tā turpinās grāmatu izdošanu palielinātā drukā, palielinot tirāžu; turpinās iesākto darbu pie mācību literatūras pielāgošanas skolēniem ar lasīšanas traucējumiem; uzsāks grāmatu izdošanu vieglajā valodā, jo līdz šim šīs grāmatas bija Vieglās Valodas aģentūras izdevumi, kurus pielāgojām dažādos formātos. Bibliotēka turpinās nostiprināt bibliotēkas kā kultūras centra funkcijas, pilnveidojot un dažādojot piedāvātos pasākumus lasītājiem. Turpināsim gan kanisterapiju darbā ar bērniem, gan dažādosim lekciju ciklus. Diemžēl kovida laiks visus brīnišķīgos pasākumus ir apturējis, bet cerēsim, ka jau sākot ar aprīli atsāksim pilnvērtīgu pasākumu programmu.”
G.B.: “Tas būtu lieliski. Noslēgumā, ko Tu novēlētu bibliotēkas kolektīvam, tātad savai komandai, un ko — lasītājiem?”
A.J.: “Neko nevar izdarīt bez komandas. Nevienam izvirzītam mērķim nav seguma, ja nav cilvēku uz kuriem var paļauties, ar kuriem var sastrādāties, uz kuriem var balstīties, tādēļ novēlu savai komandai, savam kolektīvam būt tikpat saliedētiem, draudzīgiem, un tikpat atbildīgiem, veicot savus darba pienākumus, kā līdz šim. Mēs esam un būsim laba komanda! Lasītājiem novēlu vienmēr atcerēties, ka mēs strādājam priekš jums, jo jūsu vēlme lasīt nosaka mūsu darbu. Tikai pieprasījums nosaka piedāvājumu.”
G.B.: “Lieliski pateikts. Paldies par interviju. Tā bija Latvijas Neredzīgo bibliotēkas direktores Andra Jākobsone.”
Intervija ierakstīta 2022. gada 24. februārī.
Intervija pieejama avīzītes “Bazūne” 2022. gada 3. numurā.