E-adreseLatvijas Neredzīgo bibliotēkā no 23. septembra līdz 28. oktobrim būs apskatāma izstāde “Latvijā izdotās ābeces”. Izstādē apkopotas Latvijā latviešu, latgaliešu un lībiešu valodā izdotās ābeces no Jura Cibuļa kolekcijas.
“Eju un topu uzmanīgs –
Katra diena līdz mūža galam taču
Ābecei līdzīga.
Katra savādāk velk savu A,
Katram laikmetam citādāks Z.
Katra diena līdz mūža galam
Liek boksterēt,
Brīnumus minēt un neatminēt.”
/Bruno Vilks/
Juris Cibuļs ir skolotājs, publicists un valodnieks, kurš jau vairāk nekā 40 gadus pēta un kolekcionē ābeces. Viņa kolekcija ir visai iespaidīga – vairāk kā 10 tūkstoši dažādu ābeču no dažādām pasaules valstīm.
Pagājušā gada nogalē bibliotēkā bija iespējams apskatīt daļu šīs kolekcijas izstādē “Pasaules tautu ābeces”. Savukārt no 23. septembra bibliotēkas apmeklētājiem piedāvājam iepazīties tieši ar Latvijā izdotajām ābecēm latviešu, latgaliešu un lībiešu valodā.
Pirmie latviešu ābeču autori bija vācu mācītāji. Īpašs ir celmlaužu Alūksnes mācītāja Ernsta Glika (1652-1705) un Sunākstes mācītāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714-1796) nopelns. Burtošanas ābeces, ko papildināja lasāmgabali no katehisma, ar laiku aizstāja praktiskāks risinājums, katram alfabēta burtam pievienojot ilustrāciju un didaktisku laicīga rakstura tekstu.
“(..) visvecākā pazīstamā latviešu ābece ir radusies Glika laikā (ļoti iespējams, ka arī viņa paša sastādīta) un iespiesta Rīgā, Vilkena karaliskajā spiestuvē, visticamāk, ka ap 1683. g. sākumu.” /K. Draviņš/
Izstādē iespējams apskatīt gan vecākās latviešu valodā izdotās ābeces fotokopiju, gan izsekot latviešu ābeču attīstībai līdz pat mūsdienām, kā arī iepazīties ar ābecēm lībiešu un latgaliešu valodā.
Savukārt 9. oktobrī visiem interesentiem būs iespēja tikties ar pašu kolekcionāru Juri Cibuli un uzzināt vairāk par Latvijā izdotajām ābecēm. Precīzāka informācija par tikšanās laiku sekos.
Tiekamies bibliotēkā!
Informāciju sagatavoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste