Izstāde maijā

• Manai zemei visskaistākais vārds – Latvija

Literatūras izstāde ir kā klusa un dziļa saruna ar mūsu zemi – Latviju, kur katrs ceļš ved cauri atmiņām, dabas skaistumu un cilvēku stāstiem.

1990. gada 4. maijā atjauno 1918. gada 18. novembrī dibināto Latvijas Republiku, kas de iure nebija pārstājusi eksistēt arī 50 padomju okupācijas gadus. Tā Latvija spēra unikālu soli visas Eiropas un pasaules vēsturē – mūsu tauta divreiz viena gadsimta laikā spēja izkarot sev brīvību. Mēs izlolojām savu brīvību! 4. maijs ved mūs atpakaļ pie 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas un vienlaikus nākotnē.

Izstāde aicina apstāties ikdienas steigā, paņemt rokās grāmatu un sajust – ko nozīmē Latvija katram no mums. Varbūt tā ir bērnības smarža, māju sajūta vai lepnums par savu valodu un kultūru. Latvija nav tikai vieta kartē – tā ir sajūta, kas dzīvo mūsu sirdīs.

Lai šīs dienas ir laiks, kad esat domās stipri, laimīgi un pasauli sajūtam ar sirdi.

Izstādē skatāms Latvijas brīvības ceļš grāmatās parastajā iespiedrakstā un  audioformātā, kā arī patriotiskās mūzikas CD.

• Vizmai Belševicai – 95

“Es eju vārdos tā, kā pusnakts ielās pāri,
Uz mīlestību notiesāti, iet.
Ar elpu aizturētu, ēnu krustiem pāri…
Ko iegūt lemts?
Pirms laika neprasiet.”
(Vizma Belševica)

Vizma Belševica tiek dēvēta par savas paaudzes rakstniecības sirdsapziņu, godīguma, nelokāmības, nepakļāvības un garīgas neatkarības simbolu. Viengabalaina, bezkompromisa personība ar augstu sāpju slieksni gan personīgos pārdzīvojumos, gan tautas likteņa izjūtā. Tautas mīlēta un padomju okupācijas režīma neieredzēta dzejniece, kuras dzīvi un radošo darbību virzījis iekšējās brīvības gars un patiesības meklējumu centieni visa mūžā garumā.

Savā radošajā dzīvē V. Belševica vienmēr izrādījusi pilsonisku aktivitāti un drosmi. Dzejniece nekad nav sadarbojusies ar politisko nomenklatūru. Savas principialitātes un nelokāmās pārliecības dēļ cietusi no valdošā režīma represijām – oficiāla nosodījuma, profesionālās darbības ierobežošanas, publicēšanās aizlieguma u.c.

V. Belševicas dzeja ir spēcīgas sievietes dzeja, kurā klusināta intonācija, dziļa intimitāte un trausls maigums sadzīvo ar vīrišķīgu skarbumu un tiešumu. Dzejniecei piemīt absolūtā “valodas dzirde” un izjūta. V. Belševicas dzeja daudzkārt komponēta.

V. Belševica rakstījusi arī prozu, pārsvarā stāstus, kuros atklājusies kā laba novērotāja un raksturotāja, ļaujot komiskajam robežoties ar traģisko, vieglai ironijai un humoram ar skarbāku satīru un absurdi grotesko. Autobiogrāfiskā triloģija “Bille” ir stāsts, kā bērns pieaug un kļūst par brīvu personību, kā bērna ilgu pasaule transformējas plašākā pasaules kopainā.

Latvijas Kultūras kanonā iekļauti dzejas krājumi “Gadu gredzeni”, “Dzeltu laiks” un triloģija “Bille”.

Tapušas arī vairākas grāmatas bērniem.

Līdzās V. Belševicas dzejai un prozai nozīmīgu vietu ieņem ārzemju literatūras tulkojumi, pārsvarā no angļu, krievu un ukraiņu valodām. Viņas tulkojumi ierindojami tulkotās literatūras zelta fondā.

1992. un 2000. gadā V. Belševica izvirzīta Nobela prēmijai literatūrā.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā, kā arī mūzikas diski.

• Mātes mīlestības gaismā

“Tu mīļā, mīļā māmiņa,
 Es mīlu tevi kā nevienu,
Tu esi man(im) dārgāka
 Par saulīti un baltu dienu.”
(Rainis)

Bibliotēkas lasītavā skatāma tematiska literatūras izstāde  “Mātes mīlestības gaismā”, veltīta Mātes dienai – iekļaujot sirsnīgus dzejoļus, grāmatas, mūzikas CD. Daudz sirsnīgu vārdu savām māmiņām veltījuši latviešu dzejnieki, savas jūtas pasakot gan mīļos apsveikuma vārdos, gan paužot sāpīgus pārdzīvojumus, mātei aizejot.

Maija 2. svētdienā atzīmējam Mātes dienu, pareizāk būtu teikt, mātes svētku dienu, jo visas pārējās gada dienas arī ir Mātes dienas – gan garās pie apslimušā bērna gultiņas pavadītās naktis, gan mājas darbos pavadītās novakares – tas viss ir Mātes laiks. Nekur nav tik labi kā mājās! Un katras sievietes – mātes mūžsenais amats ir rūpēties par savu māju, par mieru un skaistumu tajā. Māja ir maiguma, drošības un labestības mītne. Te mēs priecājamies, te mēs dziedam un te mēs svinam svētkus. Māja ir tā vieta, kur bēdās patverties, kur asaras izraudāt. Un katras mājas labais gariņš ir sieviete – Māte, kas palīdz rūpēties, lai arī svētkos būtu balts galdauts un pīrāgi, un svece uz galda, kura pat bēdās piedod gaišu mirdzumu.

Tāpēc teiksim savām māmuļām daudz mīļu un labu vārdu katru dienu. Neļausim viņām palikt aizmirstām un vientuļām, mūsu aizmirstības un nevaļas dēļ.

Ja visapkārt ir auksti un mēs sajūtam salto vēju asumu, tad tomēr domājot par māti, mums paliek siltāk un paši topam labāki. Tādēļ aizvien ir patīkami un svētīgi kavēties pie šī mīļā un gaišā tēla – MĀTES.

Lai visām māmuļām ir labi bērni, tad arī katra diena būs mātes svētku diena – ar jāņtārpiņu gaismu, zvaigžņu mirdzumu un mīlestību Tavās acīs, māt.

Lai ziedu maigums un bērnu mīlestība, dara gaišu un starojošu Mātes dienu!

• Atklāj un iepazīsti Eiropu

Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā atzīmē vēsturiskās Šūmana deklarācijas gadskārtu. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu.

“Mēs, latvieši, esam šeit nākuši garu un smagu ceļu, cauri vēstures līkločiem, cauri likteņa sitieniem un pārbaudījumiem, un mēs šeit izsakām savu vēlmi un gatavību pievienoties Eiropas Savienībai – tādai savienībai, kas mūs nav paņēmusi ar varu, ar viltu un brutālu spēku, bet tādai savienībai, kurā mēs nākam no savas brīvas gribas, paši pēc savas izvēles. Mēs vēlamies pievienoties šai brīvo, pārtikušo valstu saimei tamdēļ, ka tā ir bijusi sekmīga, tamdēļ, ka tā ir sevi pierādījusi. Mēs vēlētos pievienoties tām vērtībām, uz ko tā pastāv, ko viņa pārstāv, mēs ticam tām pašām vērtībām, kas ir: cilvēka dzīves vērtība, cilvēka tiesības, likuma vara.” (Vaira Vīķe-Freiberga)

Izstādē skatāmas grāmatas par Eiropas Savienību un tajā iekļautajām dalībvalstīm. Krāsainas fotogrāfijas palīdzēs veidot priekšstatu par katras zemes savdabību.

Atzīmēsim Eiropas dienu kopā!

• Kad ziedi runā dzejā

Izstāde aicina ieiet pasaulē, kur daba un vārds saplūst vienā elpā. Šeit ziedi nav tikai krāsas un smaržas – tie kļūst par stāstiem izteiktiem dzejā. Katrs zieds it kā čukst savu dzejoli, katra dzejas rinda uzzied kā jauns pumpurs.

Izstāde ir kā kluss, smaržīgs dārzs, kur katrs var atrast kādu sev tuvu dzejas rindu par ziediem.

Izstādē pieejamas latviešu autoru grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Rokasspiediens Eiropai

1950. gada 9. maijā, laikā, kad Eiropu pēc postošākā kara cilvēces vēsturē sašķēla dzelzs priekškars, Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nāca klajā ar deklarāciju — ieceri padziļināt Eiropas valstu sadarbību, apvienojot ogļu un tērauda nozares — tolaik būtiskākos ieroču ražošanas pamatelementus. Šūmana deklarācija iezīmēja jaunu ceļu uz mieru un solidaritāti Eiropā. Tas bija sākums vienotai, demokrātiskai un drošai valstu savienībai. Tieši tāpēc visā Eiropas Savienībā 9. maijā svinam Eiropas dienu. Eiropas diena ir atgādinājums, ka, esot vienoti dažādībā, kopīgi rīkojoties, atbalstot vienam otru, varam pārvarēt vislielākās grūtības un veidot drošu vidi, kur valda demokrātija, cilvēktiesības un cieņa.

Izstāde “Rokasspiediens Eiropai” ļaus apceļot Eiropu ar audiožurnāla “Doma” starpniecību. Raksti no 2024., 2025. un 2026. gada «Domas» aizvedīs mūs uz Igauniju, Slovākiju, Austriju, Portugāli, Itāliju, Spāniju, Rumāniju, Bulgāriju un Franciju. Izstādi papildinās arī šo valstu literatūra pielāgotos formātos un parastajā iespiedrakstā.

• Lasu un zīmēju

Izstādē aplūkojami Strazdumuižas vidusskolas-attīstības centra audzēkņu – Aleksandras Eglītes un Jeļizavetas Marijas Mirotinas zīmējumi.

Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja