Izstādes aprīlī

• Priecīgas Lieldienas katrā mājā!

Lielas dienas rītiņā
Agri gāju šūpoties,
Lai redzēju koku galus
Zelta sauli mirgojam.

Lieldienas ir augšāmcelšanās svētki kristiešiem, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas. Dabā tie ir atdzimšanas svētki pēc ziemas. Atmoda, atdzimšana un atjaunošanās. Lieldienās liela nozīme ir gaismai un saulei, tāpēc viens no simboliem ir ola un olas dzeltenuma kā saules simbols, un šūpošanās – saules ceļš debesīs.

Izstādē pieejams literatūras klāsts par Lieldienām: tradīcijas, ticējumi, ēdieni, spēles, rotaļas, tautasdziesmas.

Gaišs prieks un domas, cits vējš un gaiss, un lai izšūpošanās dod viegluma un lidojuma sajūtu. Skaistas Lieldienas katrā mājā!

• Aprīlis – sulu mēnesis

Aprīlis ir kalendārā pavasara otrais mēnesis un laiks, kad zeme svīst un uzelpo. Sulu mēnesī bērziem tek sula, turpina ziedēt lazdas un alkšņi, sāk ziedēt kārkli un pūpolvītoli. Aprīļa dzeltenīgi sarkanbrūnos laukus iekrāso māllēpes, bet mežmalas zilās, baltās un dzeltenās vizbulītes. Mēneša beigās sāk ziedēt gundegas un mazpurenītes. Sulu mēnesis ir gājputnu atgriešanās laiks. Ja putnu mēneša pirmajā pusē masveidā atlido cīruļi, strazdi un ķīvītes, tad mēneša beigās arī pirmās bezdelīgas, dzeguzes un lakstīgalas.

Izstādē mazajiem lasītājiem pieejami dzejoļi, tautasdziesmas,  ticējumi, rotaļas, gaidot Lieldienas.

• Aprīlis – joku mēnesis. Humoram un smaidam

Joku diena 1. aprīlī ar jautrām izdarībām tiek svinēta jau vairākus gadsimtus dažādās pasaules malās. Visticamāk, ka joku diena sākusies, pateicoties Gregora kalendāra ieviešanai.

To ieviesa Romas pāvests Gregors XIII 1582. gadā, jo, veicot astronomiskos aprēķinus, tika konstatēts, ka līdz tam lietotais Jūlija kalendārs par 10 dienām atpalicis no Saules laika. Viduslaikos Jauno gadu atzīmēja nevis 1. janvārī, bet marta beigās, tāpēc Jaungada nedēļa sākās 25. martā un beidzās 1. aprīlī. Jaunajā kalendārā bija paredzēts gadu sākt 1. janvārī. Pirmā valsts, kas to pieņēma, bija Francija – 1564. gadā karalis Kārlis XI izveda pavēli, ka gadam jāsākas 1. janvārī.

Daži tomēr vēlējās Jauno gadu svinēt pa vecam marta beigās – bija grūti pieņemt tik krasas izmaiņas. Pārējie izsmēja vecā kalendāra piekritējus, mēģinot viņus apmānīt un izjokot, dāvinot muļķīgas dāvanas. Beigu beigās vecmodīgos cilvēkus iesauca par aprīļa muļķiem. Ar laiku šos svētkus sāka atzīmēt visā pasaulē kā joku dienu, kad ļaudis ne tikai izjoko cits citu, bet tiek palaistas arī ”preses pīles” jeb joku ziņas. Aprīlim piestāv joki un smiekli!

Izstādē joku izlase – grāmatas palielinātā drukā un audioformātā, arī parastajā iespiedrakstā jautrākam noskaņojumam.

• Norvēģu rakstniekam Jū Nesbē – 65

Jū Nesbē ir mūziķis, dziesmu un scenāriju autors, ekonomists un viens no slavenākajiem kriminālromānu rakstniekiem pasaulē. Par savu literāro veikumu saņēmis neskaitāmas starptautiskas godalgas.

Jū Nesbē dzīvē grāmatas bijušas vienmēr, jo viņa mamma bija bibliotekāre. Savukārt tētim bija milzīga mājas bibliotēka, un viņam ļoti patika lasīt priekšā mazajam dēlēnam.

Savas darba gaitas Jū Nesbē sāka kā finanšu analītiķis, taču viņa īstā kaislība bija mūzika. Nesbē hobijs jau daudzus gadus ir klinšu kāpšana.

Pirms rakstnieka karjeras sākuma Nesbē pa dienu strādāja birojā, bet naktī ar grupu kāpa uz skatuves naktsklubos. Drīz vien no dzīves šādā ritmā viņš jutās izdedzis, un, lai atgūtu spēkus, nopirka vienvirziena biļeti uz Austrāliju. 30 stundas ilgajā lidojumā no Oslo uz Sidneju Jū savā klēpjdatorā sāka rakstīt savu pirmo grāmatu.

Lai gan Nesbē raksta detektīvromānus, viņš atzīstas, ka pats šādu literatūru tikpat kā nelasa: “Nevaru sevi nosaukt par lielu šī žanra cienītāju. Vispār es daudz lasu, bet kriminālromāni manā sarakstā ir viena grāmata no desmit”.

Izstādē pieejamas Jū Nesbē grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un 2 grāmatas Braila rakstā – “Asinis sniegā” un “Pusnakts saule”.

• Starptautiskā sporta diena

Katra fiziskā aktivitāte ir labāka par absolūtu fizisko bezdarbību, galvenais ir kustēties!

Tifloloģijas sektorā aprīlī apskatāma krājuma popularizējošā izstāde, kas veltīta Starptautiskajai sporta dienai, iepazīstinot  ar sporta veidiem, kuri ir piemēroti vai pielāgoti cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Starptautiskā sporta diena attīstībai un mieram ik gadu tiek atzīmēta 6. aprīlī, lai apzinātu sporta spēku pozitīvu pārmaiņu veicināšanā, šķēršļu pārvarēšanā un robežu pārkāpšanā.

Šogad, Starptautiskā sporta diena attīstībai un mieram, pievērsīsies “sociālās iekļaušanas” tēmai, galveno uzmanību pievēršot sociāli atstumtākajām grupām, kā arī vecumam, dzimumam un rasei. Šā gada tēmas mērķis ir izaicināt stereotipus, veicināt vienlīdzīgas iespējas un dot iespēju iekļaujošam sportam visiem neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai rases. Tajā uzsvērta sporta kā vienojoša spēka loma, kas veicina integrāciju un taisnīgāku sabiedrību, vienlaikus esot spēcīga platforma dialogam, lai cīnītos pret aizspriedumiem un rosinātu pozitīvas pārmaiņas visā pasaulē.

• Suņu-pavadoņu diena

“Laimīgs tas, kas ar suni
droši pārvietoties sācis” 
(Andris Ošāns)

Tifloloģijas sektorā aprīlī apskatāma krājuma popularizējošā izstāde, kas veltīta Suņu-pavadoņu dienai 30. aprīlī.

Starptautiskā Suņu-pavadoņu diena katru gadu Eiropā tiek atzīmēta aprīļa pēdējā trešdienā. To noteikusi Starptautiskā Suņu-pavadoņu federācija.

Līdzās baltajam spieķim, redzīgajiem pavadoņiem, pat dažādām elektroniskām palīgierīcēm, nu jau vairākus gadu desmitus cilvēkiem ar redzes problēmām daudz aktīvāk dzīvot ļauj suņi-pavadoņi. Arī Latvijā sastopami īpaši apmācīti suņi-pavadoņi.

Suņi-pavadoņi ir neredzīga cilvēka labi draugi, kā arī brīvība, mobilitāte un drošība — viņi palīdz orientēties un droši pārvietoties pat sarežģītos satiksmes apstākļos. Iejūgti īpašā stingrā pavadā, viņi spēj vadīt savu saimnieku, kļūstot par tā acīm. Tūkstošiem neredzīgu un vājredzīgu cilvēku ir dota iespēja mainīt savu dzīvi: kļūt patstāvīgākiem, neatkarīgākiem un mobilākiem, kā arī iegūt labu un uzticamu draugu.

Izstādē pieejami materiāli par suņiem-pavadoņiem un dažāda noderīga informācija suņu saimniekiem.

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

• “Pūpola maigumā izplaucēt dienu”

“Upē ledus iet
Un vēl cīruļi klusē,
Manas bērnības pusē
Kārkli pelēkie zied.”
(Arvīds Skalbe)

Marts. Šis laiks nav tukšs, tā tikai liekas — starp ziemu un starp pavasari līdz malām piepildīts ir laiks. Pil lāstekas un saule atguvusi spēku. Prieks pamodies, nāk putni, ledus iet un pumpuri plīst pušu. Un kur ir prieks, tur atkal ir cerība, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas.

Literatūras izstādē “Pūpola maigumā izplaucēt dienu” aicinām ielūkoties latviešu dzejnieku vārsmās par pavasari, par augšanas un ziedēšanas prieku.

Ejam dabā, vispirms iegriežoties bibliotēkā un apskatot, dvēselei veldzi smeļot literatūras izstādē. Skatīsimies, domāsim, vērtēsim, bet galvenais — izturēsim, jo gaisma ir atgriezusies. 

Izstādē pieejama latviešu autoru dzeja parastajā iespiedrakstā, audiogrāmatas, mūzikas CD liriskā un  pavasarīgā noskaņā.

• Kaķa pēdās

Janvārī Nacionālais kino centrs informēja, ka Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu atjaunotās Latvijas vēsturē. “Straumes” godalgu un balvu skaits Eiropā un pasaulē turpina augt. Tā kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas saņēmusi ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kategorijā “Labākā pilnmetrāžas animācijas filma”. Filma ieguvusi arī “Zelta globusu”.

Lai atzīmētu šo notikumu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā februārī apskatāma izstāde “Kaķa pēdās”, kur līdzās informācijai par pašu filmu atradīsiet arī grāmatas, kuru galvenie varoņi ir kaķi.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, palielinātā drukā un Braila rakstā, kā arī raksti no preses izdevumiem un audiožurnāla “Doma”.

Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste