E-adrese
- Rakstniecei, publicistei Marinai Kosteņeckai – 80
Marina Kosteņecka dzimusi 1945. gada 25. augustā.
“Jau no pusaudzes gadiem viņa ir uzņēmusies dzīves vissmagāko daļu: palīdzēt vājam, aizstāvēt patiesību, cīnīties pret nelietību, kuras sašķeltajā pasaulē nekad nav trūcis. Viņai vienlaik nācies saņemt kvēlu mīlestību un svelošu naidu.
Visu mūžu Marina ir cīnītāja ar sagrautu veselību un nesagraujamu drosmi. Viņa redz un zina tos melnos plankumus, kuros jāiemet gaismas strēle. Par to liecina tie tūkstoši un tūkstoši vēstuļu, ko raksta viņai uzticīgie cilvēki.
Marina prot apvienot vienā divas mīlestības: mīlestību pret savu dzimteni – Latviju – ar mīlestību pret savu krievisko cilmi. Sajauktajā un nedraudzīgajā pasaulē viņa ienes savas sirds siltumu; viņa skaidri atšķir godu no negoda.
Šāda šķirošana prasa visu cilvēka mūžu. Tas ir upuris, kuru cilvēks nes dienu no dienas. Tā ir nasta, ko cilvēks savos plecos uzveļ brīvprātīgi.” (Knuts Skujenieks)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.
- Rakstniekam Aleksandram Grīnam – 130
Aleksandrs Grīns – īstajā vārdā Jēkabs Grīns, dzimis 1895. gada 15. augustā, miris 1941. gadā – rakstnieks, žurnālists, redaktors un tulkotājs. Piedalījies Pirmā pasaules kara cīņās, kā arī Latvijas neatkarības cīņās. Pirmās literārās publikācijas kopš 1920. gada. Lielu popularitāti ieguva ar pirmo romānu “Nameja gredzens”, bet īpaši ar romānu trīs daļās “Dvēseļu putenis”. 1941. gadā represēts, reabilitēts 1991. gadā. Latviešu prozā izkopis un attīstījis vēsturisko tematiku, erudītas vēstures zināšanas sapludinot ar romantisku un leģendām apvītu noskaņu.
Aleksandra Grīna meitas Zentas atmiņas:
“Tēvs iemācīja mani arī mīlēt grāmatas, nedrīkstēja tās kaut kur nomest vai saplēst. Viņa uztverē grāmata bija kā dzīva būtne: tā var cilvēku gan iepriecināt, gan apbēdināt. Grāmatas jau bija mūsu ģimenei ne tikai prieks, bet arī iztikas avots.
Viņa doma bija – vēsture nedrīkst būt tikai sausu gada skaitļu un notikumu sakopojums. Tā ir cilvēces dzīves, kultūras, ideālu stāsts – interesantāka par jebkuru izdomāta satura romānu.
Daudz savos darbos tēvs stāstījis par savu dzimto novadu – Sēliju. Sēlijā esot siltākās vasaras un garšīgākie āboli Latvijā. Īpatnēja arī Sēlijas izloksne, kurā tolaik runāja visi šī novada iedzīvotāji. Mana māte smējās: tikko tēvs pārbraucot pāri Daugavai uz Jēkabpili, tā “rakstu valodā” vairs nerunājot, tikai sēļu valodā. Bērnībā tēvam ļoti paticis klausīties vecāko ļaužu nostāstos.”
Aleksandrs Grīns:
“Vēsture ir tautu mūžīgā skolotāja, kā to mēs paši esam redzējuši nesenajā pagātnē un redzam arī tagadējās dienās. Neatkarības sargāšanas karā var daudz ko uz laiku pazaudēt, bet atkal atgūt to ar uzviju, ja nav pazaudēts pats galvenais – nācijas gods. Tas ir pats vērtīgākais viņas piederums, kura labad tai palīdz debesu vara un ar laiku sāk palīdzēt arī citas tautas. Tiesības gaidīt palīdzību no ārienes ir tikai tam, kas pats sev lūko līdzēt un cīniņam, nevis kapitulācijai paceļ rokas.”
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.
- Vasaras lasīšanas iespēju saraksts
Lai bērni un jaunieši atklātu sev būtiskas domas, rastu svarīgas atziņas un iedvesmu attīstīt savas spējas, Latvijas Nacionālā bibliotēka atgādina (LNB) – neatstāt vasarā lasītprasmi dīkstāvē! Šovasar visi interesenti ir aicināti literatūru izvēlēties no LNB “Vasaras lasīšanas iespēju sarakstiem”. Šajos sarakstos ir apkopotas lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” visaugstāk vērtētās grāmatas no 2005. līdz 2024.gadam. Tā ir ne tikai augstvērtīga, bet arī lasītāju iecienīta un novērtēta literatūra latviešu valodā, jo par to nobalsojuši daudzi tūkstoši lasītāju. Kopā LNB tīmekļvietnē pieejami trīs saraksti:
Daļa no šīm grāmatām ir pieejamas arī pielāgotā formātā (audio, palielinātā drukā, Braila rakstā), kas ir neapgāžams pierādījums, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pievērš lielu uzmanību tam, lai pielāgotos formātos reproducētu augstvērtīgu literatūru, īpašu uzsvaru liekot tieši uz latviešu oriģinālliteratūru.
Tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicina jūlijā un augustā nākt uz bibliotēku un apskatīt literatūru popularizējošu izstādi “Vasaras lasīšanas iespēju saraksts” un izvēlēties savu grāmatu šai vasarai. Izstādē atradīsiet gan bērnu grāmatas, gan grāmatas jauniešiem un pieaugušajiem dažādos formātos. Savukārt sistēmā BALSS būs pieejamas tāda paša nosaukuma kolekcijas ar grāmatām audio formātā, lai tās būtu viegli un ērti atrast arī neizejot no mājas.
- Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos
No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Literatūras izstādē var skatīt seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu.
Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.
Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste