- Jānim Jaunsudrabiņam – 145
J. Jaunsudrabiņš bija cilvēku likteņu tēlotājs, atklājis spilgtas cilvēku iedabas, arī kaislības. Viņš lauza latviešu prozai ierasto mīlestības stereotipu, ko veidoja, no vienas puses, sentimentālu frāžu klišejas, no otras — vienlīdz klišejiski dramatizēts sižets. Tēlojuma veids, vienkāršība, valoda, skaistie dabas apraksti un daudzveidīgie raksturu tvērumi veido J. Jaunsudrabiņa literāro rokrakstu. Jānis Jaunsudrabiņš rakstīja kā gleznotājs — pasauli redzot un izjūtot krāsās, jo strādāja divās nozarēs — rakstniecībā un glezniecībā. Izstāde ataino rakstnieka devumu literatūrā.
Literatūras izstāde lasītājiem piedāvā grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audiogrāmatas.
- Vasaras ceļos
“manī gavilē prieks –
par to ka vasara zaļa
par to ka ceļi putekļo
ka debesis vaļā”
(Maija Laukmane)
Izstādē eksponēti latviešu dzejnieku dzejas krājumi, kuros poētiski attēlots dzimtās zemes dabas valdzinājums, kur var smelties domu dziļumā un dvēseles tīrībā.
- Vasaras jubilāri: Jevgēņijs Višņevskis (85) un Daniela Stīla (75)
“Vasaras nakts ir kā domu pilnība”
(Stīvenss Voless)
Daniela Stīla (Daniela Fernandesa Dominika Šūleina-Stīla) piedzima Ņujorkā 1947. gada 14. augustā. Pirmās grāmatas Daniela sākusi rakstīt vēl pusaudzes vecumā. Neraugoties uz profesionālajiem panākumiem, Stīla vienmēr krietni augstāk vērtēja savu ģimeni, tāpēc darbam veltīja naktis, guļot vidēji vien četras stundas un tomēr brīnumainā kārtā saglabājot nebeidzamu enerģijas līmeni un pārsteidzošu produktivitāti. Stīlas grāmatas ieguva arvien lielāku slavu un popularitāti. Daniela pat uzstādīja Ginesa rekordu kā veiksmīgākā bestselleru autore. Stīla kopumā ir sarakstījusi vairāk nekā 100 romānus un arī bērnu grāmatas. Viņas sarakstītās grāmatas pārdotas vairāk nekā 550 miljonos eksemplāru, kā arī autore ir nodibinājusi divus labdarības fondus. No viņas grāmatām 23 darbi tikuši ekranizēti.
Jevgēņijs Višņevskis piedzima 1937. gada 5. augustā Rjazaņas pilsētā. No 1961. gada dzīvo un aktīvi darbojas Novosibirskas Akadēmiskajā pilsētiņā. Višņevskis ir ne tikai rakstnieks, bet arī dramaturgs, pavārs, tulkotājs, žurnālists un ceļotājs. Savus ceļojumus viņš arī aprakstīja grāmatās. Pārsvarā Jevgēņijs piedalījās ekspedīcijās kā pārtikas nodrošinātājs, mednieks, makšķernieks un pavārs. Ieguva lielu kulināro pieredzi, ar ko arī aktīvi dalījās ar draugiem. Višņevskis pats izdomāja interesantas ēdienu receptes un sarakstīja divas pavārgrāmatas.
- Atceroties Baltijas ceļu!
“Ies dienas un ies gadi. Daudz kas pagaisīs un aizmirsīsies, bet šis mirklis paliks.”
(Dainis Īvāns)
Baltijas ceļš — Baltijas tautu kustību (Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas Frontes un Lietuvas Tautas kustības “Sajūdis”) 1989. gada 23. augustā kopīgi organizēta un īstenota akcija, kas starptautiski nodemonstrēja Baltijas tautu vienotību un apņēmību cīņai par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu.
Izstādē apkopoti tematiski materiāli par notikumiem pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Baltijas valstu iedzīvotāji sadevās rokās, lai viens otru stiprinātu cīņā par kopīgu mērķi.
- 8. augusts – Pasaules kaķu diena
“Kaķi, kaķi, tie ir viņi,
Kādi viņiem kažociņi! –
Vienam spangains, otram balts,
Trešais melnā turas stalts.”
(V. Ļūdēns)
8. augusts jau vairākus gadus tiek atzīmēts kā Starptautiskā kaķu diena. Pirmo reizi šāda diena tika svinēta 2002. gadā, kad par to iestājās vairākas dzīvnieku aizstāvju biedrības visā pasaulē.
Daudzās valstīs kaķiem ir svarīga loma kultūrā. Senajā Ēģiptē ūsainie žurku iznīcinātāji tika uzskatīti par galvenajiem sargiem starp dzīvo un mirušo valstību. Ķelti kaķus uzskatīja par dievietes Freijas, mājas pavarda aizbildnes, mīļākajiem dzīvniekiem. Japāņi kaķiem būvē tempļus, uzskatīdami, ka tie spēj piesaistīt mājai veiksmi un labklājību. Pasaules tautu pasakās šīs svētku dienas varoņi visbiežāk ir attēloti kā gudri, viltīgi un taisnīgi.
Izstādē apkopotas grāmatas, kurās darbojas kaķi, dzejoļi par kaķiem, enciklopēdijas un uzziņu literatūra, kas vēstī faktus par brīnišķīgo kaķu pasauli. Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde bērniem.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre