- Latviešu detektīvromānu aizsācējam Andrim Kolbergam – 85
Andris Kolbergs (1938-2021) — rakstnieks, publicists, scenārists, žurnāla redaktors. Viens no populārākajiem latviešu kriminālromānu rakstniekiem. Literatūrā debitē 20. gadsimta 70. gadu nogalē, viņa darbi tulkoti 16 valodās. Pēc Andra Kolberga darbu motīviem un scenārijiem uzņemtas kinofilmas.
Izstādē būs pieejamas Andra Kolberga grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.
- 6. decembris – Somijas Neatkarības diena
“Jūra – redz, mežs – dzird.”
(Somu sakāmvārds)
6. decembrī savu neatkarības dienu svin Somija, kas ir visai interesanta valsts — lai arī teritorijas ziņā (337 tūkstoši kvadrātmetru) tā ir viena no lielākajām Eiropas valstīm, iedzīvotāju skaita ziņā (5 miljoni), tā ierindojas starp mazajām valstīm.
Valsts nosaukums “Somija” ir cēlies no somu pašnosaukuma suomi. Šī vārda izcelsme nav īsti skaidra, bet viena no versijām apgalvo, ka tas ir cēlies no baltu valodu vārda “zeme”. Saskaņā ar citām versijām, nosaukums ir cēlies no vārda suomaa, kas nozīmējot “purvainā zeme”. Dažreiz Somiju dēvē arī par “Tūkstoš ezeru zemi”, jo valstī ir 187 888 ezeru, kuru platība ir lielāka par 500 m².
Šajā izstādē iepazīstināsim ar somu rakstniekiem un viņu darbiem.
Izstādē būs pieejamas somu rakstnieku grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā, audioformātā.
- Edvartam Virzam – 140
“Dod slavu tam, kas slavas cienīgs
Tu, mūsu ilgu robežstabs,
Tu, Latvija, dievs mūžos vienīgs,
Tu māte, šūpulis un kaps.”
(E. Virza)
Edvarts Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna) – dzejnieks, rakstnieks, publicists, atdzejotājs un sabiedrisks darbinieks. Latviešu dzejnieks, kura daiļrade padomju okupācijas laikā tika pilnībā noklusēta, jo E. Virzas radošie un sabiedriski politiskie uzskati bija nacionālpatriotiski – latvietība kā augstākā vērtība.
Par spožāko E. Virzas daiļrades virsotni un viņa zināmāko darbu kļuvusi prozā rakstītā poēma “Straumēni”. Viena no būtiskākajām E. Virzas darbu tēmām ir nacionālās pašapziņas meklējumi un latviskuma apzināšanās, kas atklāta, tēlojot dabu, lauku vidi, arī vēsturiskas personības un par centrālajiem tēliem dzejā pozicionējot saimnieka, kareivja, arī dzejnieka tēlu.
Līdztekus literārajai jaunradei E. Virza, būdams viens no sava laikmeta vērā ņemamiem literatūrkritiķiem, aktīvi darbojās arī literatūras, teātra un kultūras procesu apzināšanā un vērtēšanā.
Jau 20. gs. sākumā E. Virza pašmācības ceļā apguva franču valodu, vēlāk tulkoja un atdzejoja izcilus franču un flāmu autorus.
Izstādē pieejamas Edvarta Virzas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.
- Garīgas pārdomas
Tumšajam laikam iestājoties, ik gadu tiekam aicināti rast un atklāt Gaismu pašos sevī. Šogad, sagaidot Kristus dzimšanas dienu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā tiek rīkota kristīgās literatūras izdevumu izstāde “Garīgas pārdomas”, kuru apskatīt tiek aicināts ikviens, kuru uzrunā iekšējās Gaismas mirdzums un spēks.
- Edgaram Liepiņam – 95
“Tas nekas, ak, tas tik tā,
Tas tik tādā klusumā…
Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.”
(Imants Ziedonis)
Edgars Liepiņš ir viens spilgtākajiem traģikomiķiem 20. gs. otrās puses latviešu skatuves mākslā, ilggadējs Jaunatnes teātra aktieris, estrādes mākslinieks. Būdams ļoti plastisks un artistisks, apveltīts ar lielisku humora izjūtu un improvizācijas prasmēm, aktieris radījis gan daudzas formā spilgtas lomas uz teātra skatuves, gan bija iemantojis plašu popularitāti ar koncertprogrammām.
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un mūzikas CD.
- Decembris vilku mēnesis
Adiet, meitas, ko adiet,
Vilkam zeķes noadiet:
Vilkam kājas nosalušas,
Dziļu sniegu bradājot.
Visi senie svētki bija saistīti ar zemkopju darbiem un gadalaikiem. Līdz ar to senie latvieši saskaņā ar gadalaiku maiņu un saules stāvokli veidoja arī savu kalendāru. Mēnešiem latviešu kalendārā bija doti dažādi nosaukumi.
Mūsu senči decembri ir saukuši par vilku mēnesi. Mūsdienās, dzirdot šo nosaukumu, iedomājamies 19. gadsimta mežcirtēju kamanas, ko pa piesnigušu līkumotu ceļu velk apsarmojis bērītis. Drošā attālumā pajūgam seko ducis vilku. Braucējus vilki pavada līdz pat zemnieku sētai, bet no meža aizsega iziet neuzdrošinās.
Izstādē apkopotas grāmatas, kurās darbojas vilki, dzejoļi par vilkiem, enciklopēdijas un uzziņu literatūra, kas vēstī faktus par interesanto vilku pasauli. Literatūras, mūzikas CD un periodisko izdevumu izstāde bērniem.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre