Izstādes februārī

• Dzejniecei Austrai Skujiņai – 115

“Laiks ir īss kā saules diena,
steidzas viņš kā kumeļš ašs,
tāda mirkļa nav neviena,
kurš mums būtu lieks un svešs.
Steidzam dzīvot, kamēr smejas
pretī dzīvs vēl cilvēkvaigs.
Vienmēr lai par tiem skan dzejas,
kuriem mīļš ir skarbais laiks!”
(Austra Skujiņa)

Austra Skujiņa dzimusi 1909. gada 10. februārī, mirusi 1932. gada 5. septembrī.

“Latviešu dzejā neapšaubāmi var runāt par Austras Skujiņas fenomenu. Interese par dzejnieci nenoplok nevienā lasītāju paaudzē. A. Skujiņas fenomenu veido ne tik daudz kādas izcilas, novatoriskas dzejas kvalitātes, cik dzejnieces romantiskā personība, traģiski īsā dzīve, apvīta ar zināmu mistiku, noslēpumainību, un viņas vienkāršā, viegli uztveramā dzeja, kura spēj uzrunāt līdz sirds dziļumiem, jo pieskaras mūžīgajiem, katram svarīgajiem, bet faktiski neatbildamajiem jautājumiem par dzīves jēgu, personības pilnības sasniegšanu, sapņa neatbilstību realitātei, visu cilvēku vienlīdzību.” (Ieva Kalniņa)

Izstādē pieejamas Austras Skujiņas grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā un mūzikas diskā Jāņa Lūsēna dziesmas ar Austras Skujiņas dzeju, kā arī grāmatas par Austru Skujiņu parastajā iespiedrakstā un palielinātajā drukā.

• Ēriham Kestneram – 125

Vācu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un satīriķis Emīls Ērihs Kestners dzimis 1899. gada 23. februārī, miris 1974. gada 29. jūlijā. Lasītāji viņu galvenokārt pazīst kā bērnu grāmatu autoru, taču dažas grāmatas tikpat labi var lasīt arī pieauguši cilvēki. Savdabīgā ironija, rakstītā vieglums un cilvēciskās tēmas allaž ir piesaistījušas lielus un mazus.

Pazīstamākie darbi, kas vairākkārt izdoti latviski, ir “Emīls un Berlīnes zēni” (1929), “Punktiņa un Antons” (1931), “Lidojošā klase” (1933), “Divas Lotiņas” (1949). Autora darbi vairākkārt iestudēts Latvijas teātros. Pēc Kestnera darbu motīviem uzņemtas daudzas filmas.

Izstādē pieejamas Ēriha Kestnera grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.

• Par sievietēm, kāpēc viņas ir tik īpašas un neatvairāmas

Pavasaris ir īstais brīdis visām sievietēm atgādināt, ka viņas ir īpašas un neatvairāmas. Tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā šomēnes tiek piedāvāta daiļajam dzimumam veltītā izstāde.

Izstādē skatāmās grāmatas atklāj laba garastāvokļa noslēpumus un tajās var meklēt atbildi arī uz jautājumu: “Kas veido sievietes laimi?” No dažādām grāmatām var uzzināt, kā pārvarēt bailes un attīstīt pašcieņu, kā piedot, kā pieņemt sevi, kā tikt galā ar sadzīves un finanšu problēmām, kā pilnveidot attiecības ar mīļoto cilvēku, ar tuviniekiem, draudzenēm un, pats svarīgākais, kā atrast spēka avotu sarežģītās dzīves situācijās un kļūt par sava likteņa saimnieci.

Izstādē būs pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.

• Pasaules reliģijas

Arī februārī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā būs apskatāma nozaru literatūras izstāde, kas veltīta Pasaules reliģiju dienai. Reliģisku uzskatu sistēma jau izsenis ir bijusi teju vai katra cilvēka dzīvesziņas stūrakmens. Mūsu plurālisma laikā akcenti ir mainījušies, un ikviens cilvēks var meklēt savas dzīves filozofiskos pamatus ne tikai savu senču, bet arī visas pasaules kultūrvēsturiskajā mantojumā. Tāpēc šomēnes mācīsimies smelties gudrību no dažu lielāku pasaules reliģiju avotiem.

• Sveču balle

“Uz lielu balli sanāca sveces,
ai, kas par gaismu debesīs tecēs!
Kas to prieku jutīs?
Kas to prieku redzēs?”
(Ojārs Vācietis)

Marijas šķīstīšanās jeb Sveču diena ir 2. februārī un par šo dienu saka: “Sveču diena ir ziemas vidus”. Sveču dienā nemēdz strādāt un gulēt, nevar vērpt, jo tad sivēni nepadosies, nedrīkst adīt, citādi lopi krūmos izdurs sev acis. Tā kā Sveču dienā nedrīkst strādāt, tad šis ir īstais laiks, lai priecātos, smietos un brauktu uz krogu naudu tērēt. Kas tai dienā vairāk patērē un priecājas, tam nākamais gads esot bagāts un laimīgs.

Izstādē apkopoti bibliotēkas krājumā esošās nozaru literatūras izdevumi un periodiskie izdevumi.

• Margaritai Stārastei – 110

Margarita Stāraste (1914–2014) – izcila grafiķe, iemīļota bērnu grāmatu autore un ilustratore. Viņa atstājusi nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un grāmatu mākslā. Sarakstījusi un ilustrējusi divdesmit grāmatas bērniem un ilustrējusi vairāk nekā četrdesmit citu autoru grāmatas bērniem. Stārastes grāmatas tulkotas un izdotas poļu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu un japāņu valodā. Pēc Margaritas Stārastes darbu motīviem tapušas vairākas animācijas filmas. Viņa apbalvota ar Pastariņa prēmiju, Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni, grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” mūža balvu, Autortiesību bezgalības balvu un Latvijas Literatūras gada balvu par mūža ieguldījumu bērnu literatūrā.

Izstādē pieejamas Margaritas Stārastes grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre