Izstādes februārī

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

• Februāris – sveču mēnesis

Visu gadu naudu krāju,
Sveču dienas gaidīdams;
Nu atnāca sveču diena,
Nu naudiņa jātērē.

Februāris ir pēdējais ziemas mēnesis. Tas ir puteņu, salu un dziļu kupenu mēnesis, arī sveču mēnesis. Bibliotēkas bērnu literatūras stūrīti februārī skatāma literatūras izstāde “Februāris – sveču mēnesis”, tā popularizējot gadskārtu ieražu svētkus februārī. Senie latviešu tautas ticējumi teic, ka 2. februārī svinama Sveču diena. Šajā dienā esot daudz jāēd, daudz jātērē un – galvenais – jālej sveces.

Uzskata, ka senlatviešiem gadu mija bijusi Meteņos, tas ir viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lieldienām. Agrākos laikos latviešiem Metenis ievadīja pavasari, līdz ar to arī jaunu saimnieciskā gada sākumu.

Tradicionāli Meteņos visi cilvēki visos vecumos vizinājās no kalna un skaļi sauca vēlējumus, kā arī lielījās, kuram būšot garāki lini. Vēla arī sniega bumbas, lai visi darbi nākamajā gadā apaļi, raiti un gludi sokas. Uzskatīja, ka jo tālāk no kalna nobraukts, jo būs lielāks spēks un labāka veselība. Meteņos klāja bagātīgu galdu – kāva cūku, gatavoja cūkas smeceri, kājas, ausis, cepa miežu un kaņepju plāceņus, pīrāgus, vārīja zirņus un pupas. Galdu klāja ar baltu galdautu un rotāja ar zaļām mētrām vai sūnām, lai viss zaļais un dzīvais ienāktu mājās.

Kad aiz loga satumst, rāmi kuras uguns krāsnī, kad neizsakāmi pietrūkst saules enerģijas, gribas iedegt sveces. Literatūras izstādi papildina sveču izstāde. Katras krāsas svece ir saistīta ar savu enerģētiku. Baltā svece nozīmē tīrību: tā modina visu labo, kas mājo cilvēka sirdī. Sarkanā svece cilvēku iedvesmo, rosina prāta mundrumu, liek cilvēkam kļūt aktīvākam un uzņēmīgākam. Dzeltenā svece dod siltumu, mieru un labsajūtu, bet vismaģiskākās ir tumši zilās krāsas sveces. Šo sveci dedzina, lai cilvēks spētu labāk izprast sevi – tā it kā paver ceļu pretim viņa zemapziņai. Lai gaišs ceļojums caur siltuma avotu. Priecāsimies par šādiem mirkļiem! Lai izzūd nomāktība, nogurums un ienāk gaišs prieks, domājot par pavasari.

• Rakstniekam Jēkabam Janševskim – 160

“Es rakstu savas tautas dzīves stāstu.”
(Jēkabs Janševskis)

Rakstnieks Jēkabs Janševskis, īstajā vārdā Jēkabs Janovskis, dzimis 1865. gada 16. februārī, miris 1931. gada 22. decembrī.

Janševska nozīmīgākais radošais laiks ir pēc Latvijas dibināšanas, kad viens pēc otra top lielie romāni par Kurzemes ļaužu dzīvi dažādos vēstures periodos. Tie ir “Dzimtene”, “Bandavā”, “Mežvidus ļaudis”, “Līgava”. Rakstījis arī dzeju, dramatiskus darbus, tulkojis. Janševskis vācis folkloras materiālus, arī ziņas un faktus par Kurzemes ļaudīm un notikumiem.

Visi Janševska romāni tēlo mūsu tautas pamatkodolu – zemniecību, kas mīl savu darbu un strādā, dodot materiālas un ētiskas vērtības visai latviešu tautai. Zemnieki ir stipri ļaudis, kas visgrūtākajos laikos pratuši izdzīvot un saglabāt savu nacionālo pašcieņu, savu garīgo spēku.

Janševskis ir veikls un asprātīgs stāstītājs. Viņš ir reālists ar lielo burtu, kas savu sakāmo prot apvīt ar romantiskas izdomas un iztēles auru, prot vispārināt atsevišķus faktus un no tiem veidot laikmeta panorāmu, bet visam stāstījumam piešķir gaišu labestību un dabiskumu.

Jēkaba Janševska personība ir spilgta un savdabīga, latviešu literatūrā vienreizīga un neatkārtojama.

Izstādē pieejamas Jēkaba Janševska grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā, kā arī Birutas Gudriķes grāmata “Jēkabs Janševskis”.

• Sabiedrība un mēs

“Cilvēks vienmēr būs cilvēkam nepieciešams”
(Osetīnu sakāmvārds)

Februārī bibliotēkas abonementā apskatāma grāmatu izstāde, kas veltīta sabiedrībai un mūsu lomai tajā. Grāmatu tematu spektrs ir samērā plašs, ietverot gan ar mūsdienu tehnoloģiju attīstību, gan nacionālo identitāti un piederību noteiktām sociālām grupām saistītas tēmas. Ikviens šajā izstādē var piemeklēt grāmatu tieši sev.

Laipni gaidīti ciemos!

• Ar mīlestības pinekļiem

“Bet tavas acis, tik melnas kā ugunī grauzdēta maize,
Skūpstīja mani un aiz laimes raudāja.
Ai, cik stiprs es kļuvis no tā svētīgā brīža!”
(Jānis Peters)

Tuvojas 14.februāris – Svētā Valentīna diena. Šajā dienā mīļotie cilvēki ar apsveikumiem pastiprināti pauž savu mīlestību vienam pret otru. 

Literatūras izstāde “Ar mīlestības pinekļiem” aicina ielūkoties latviešu dzejnieku mīlas lirikā un klausīties mūzikas CD par mīlestību. Te var skatīt Ā. Elksnes un J. Grota “Vēstules tālajai zvaigznei”, B. Skujenieces un J. Sudrabkalna vēstuļu krājumu “Kā rīta un vakara zvaigzne…”, Jāņa Ziemeļnieka mīlas liriku, kas ir viena no skaistākajām latviešu literatūras pērlēm – dvēseliska, rakstīta gaiši izstarotu emociju sajūtās, kas dzimušas dzejnieka sirds dziļumos. Jāņa Petera dzeja ir bezgalīga mīlestības zīme, kurai gribas pieskarties – viņa dzeju lasot, dziedot, klausoties.

• Sveču balle

“Uz lielu balli
sanāca sveces,
ai, kas par gaismu
debesīs tecēs!”
(Ojārs Vācietis)

Jau gadsimtiem ilgi cilvēki zina, ka sveces liesmai piemīt maģiskas īpašības – tā satur spēcīgu uguns enerģiju. Uguns spēj gan nomierināt un attīrīt, gan arī sadedzināt un iznīcināt. Uguns – tā ir vissmalkākā garīgā enerģija. Cilvēki, kas spēj saskatīt vairāk, stāsta, ka svecei, gluži tāpat kā cilvēkam, ir sava aura.

Lai attīrītu telpu vai cilvēku no negatīvās enerģijas, var izmantot gan parafīna, gan vaska sveces, kurām ir patīkamāka smarža nekā parastajām svecēm. Var lietot arī baznīcas sveces, kas ir enerģētiski spēcīgākas un kuras var iegādāties baznīcās.

Izstādē “Sveču balle” apskatāmas dažādas sveces.

• Komponistiem G.F.Hendelim un J.S. Baham – 340

“Mūzika skar mūsu emocijas, kad vārdi to nespēj.“
(Džonijs Deps)

Bibliotēkas tifloloģijas sektorā februārī skatāma krājuma popularizējošā izstāde, kas veltīta vācu baroka laika komponistiem:  G.F.Hendelim un J.S.Baham.

G.F.Hendelis (1685-1759) lielāko mūža daļu dzīvojis Anglijā, bijis izcils baroka pārstāvis. Pasliktinoties redzei pievērsies diriģenta darbam. 1759. gada 30. martā Londonas Koventgārdena teātrī, būdams jau pilnībā akls, pēdējo reizi vadījis savas oratorijas “Mesija” atskaņojumu. Hendeļa mūzika tiek raksturota kā patiesi kosmiskas enerģijas un cilvēkus garīgi vienojoša prieka pilna.

J.S.Bahs (1685-1750) ir viens no pašiem ievērojamākajiem skaņražiem ne tikai savā laikā, bet visā mūzikas vēsturē, kur pamatoti tiek uzskatīts par sava veida virsotni. Viņam bija “dabīgi slikta redze”. Rakstīdams praktiski visos sava laika mūzikas žanros, J. S. Bahs radīja sacerējumus ar nepārejošu nozīmi, jo prata ietvert tajos vispārcilvēciskas vērtības ar nezūdošu jēgu. Tās pamatā ir Bahu dzimtas un visas sabiedrības koptā vācu tautas mūzika un luteriskais korālis, kas tieši tāpat nāca no tautas avotiem, bet papildināja to ar sava laika jauno dzīves un darba izjūtu, ko apzīmē par protestantisma ētiku.

• Kaķa pēdās

Janvārī Nacionālais kino centrs informēja, ka Ginta Zilbaloža animācijas filma “Straume” kļuvusi par Latvijas kinoteātros un kinodemonstrēšanas vietās visvairāk apmeklēto filmu atjaunotās Latvijas vēsturē. “Straumes” godalgu un balvu skaits Eiropā un pasaulē turpina augt. Tā kļuvusi par pirmo Latvijas filmu, kas nominēta ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskaram” divās kategorijās – kā labākā pilnmetrāžas animācija un labākā starptautiskā filma. Filma ieguvusi arī “Zelta globusu”, kas tiek uzskatīts par otru prestižāko kino novērtējumu ASV kino industrijā un “Oskars” priekšvēstnesi.

Lai atzīmētu šo notikumu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā februārī apskatāma izstāde “Kaķa pēdās”, kur līdzās informācijai par pašu filmu atradīsiet arī grāmatas, kuru galvenie varoņi ir kaķi.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, palielinātā drukā un Braila rakstā, kā arī raksti no preses izdevumiem un audiožurnāla “Doma”.

Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste