- Rakstniecei Annai Skaidrītei Gailītei – 85
Anna Skaidrīte Gailīte – sabiedriskā un kultūras darbiniece, rakstniece un publiciste. Vairāku desmitu sabiedrībā populāru romānu autore. Saņēmusi Atzinības krustu par nozīmīgu radošā darba ieguldījumu latviešu literatūrā, Latvijas vēstures un novadpētniecības izzināšanā un nacionālās identitātes kopšanā. Jēkabpils goda pilsone.
Rakstniece savos romānos nereti pievēršas Latvijā dzīvojošo cilvēku likteņiem. Lasītājus aizrauj ne vien sižeta risinājums, bet arī detalizēti aprakstītās ģeogrāfiskās vietas un sabiedrības dzīve. Autore spilgti attēlo laikmetu un vidi, daudz darba ieguldot laikmeta dokumentu un liecību izpētē. Līdz ar reāliem dzīvesstāstiem atklājas plaša un patiesa Latvijas un arī Eiropas vēstures panorāma visa 20. gadsimta garumā.
Anna Skaidrīte Gailīte saka:
“Sievietes vieta un loma divdesmitā, cilvēces vēstures visasiņainākā gadsimta skarbajos laika lokos. Kad ne tikai vajadzēja pildīt savu sūtību kā dzīvības devējai un pavarda sargātājai, bet tikt iemestai vissarežģītākajās dzīves situācijās un, kā starp dzirnu akmeņiem izmaltai, tomēr celties un nest neiedomājamus smagumus. Lai izturētu. Lai izdzīvotu. Un izaudzinātu bērnus. Šī tēma par sievietes pašuzupurēšanos un mīlestību, par gudrību un viedumu, par viņas fizisko trauslumu un garīgo stiprumu allaž ir saistījusi un valdzinājusi gan rakstītājus, gan lasītājus.
Kad lasītāji jautā, kā man izdodas izdomāt tik dažādus sižetus, varu atbildēt, ka nekas jau nav jāizdomā. Vienīgi jāpaņem no atmiņu apcirkņiem viens vai otrs notikums, tas jāapaudzē ar savas dzīves pieredzes uzslāņojuma kārtu, jāpagriež savu uzskatu vai pārliecības virzienā, un viss jau ir tapis.”
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.
- Nekas nav tik brīvs, kā cilvēka doma
“Lai domājam kur un kā vien gribam, tomēr visu lietu patiesības gala vārds netiek nekad mūsu, bet to allaž patur pats Dievs.”
Reinis Kaudzīte
Aforismi, teicieni, atziņas latviešu un ārzemju autoru darbos. Lai domas, kas atrodamas grāmatās kļūst par iedvesmas avotu kā bagātināt dzīves izpratni un līdz ar to labāk saprast sevi un citus. Izstādē pieejamas grāmatas audioformātā, Braila rakstā un parastajā iespiedrakstā.
- Jūlijs – liepu mēnesis
Ziedi, ziedi, āra pļava,
Dzelteniem ziediņiem;
Ziedēs tavi pļāvējiņi
Dzelteniem matiņiem.
Literatūras izstāde lasītājiem vēstī par gadskārtu ieražu svētkiem jūlijā.
Ir vasaras vidus, un jūlijs tiek dēvēts par liepu mēnesi, jo tieši šobrīd varam dabā noreibt no liepziedu saldenās smaržas. Liepas zied tikai 12 dienas un ir ticējums, ka ikviena no šīm dienām pareģo laiku turpmākajiem 12 mēnešiem. Vasara – laiks, kad zied zāles pļavās, koki un augi mežā, dūc kamenes, san bites, liegi, maigiem spārnu vēzieniem lido tauriņi. Jēkabi (25. jūlijs) jeb Saimnieku diena, ir jūlija galvenie svētki. Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu. Annas (26. jūlijs) ir Saimnieču diena. Annas vainagā jābūt tikai maizes augu ziediem, lapām vai vārpām. Lai visiem laba veselība un mierīgs prāts! Dzeriet liepziedu tēju, perieties pirtī ar liepu zaru slotiņām un baudiet jūlija siltos vakarus zem ziedošām liepām ar labu grāmatu rokās.
- Vasaras lasīšanas iespēju saraksts
Lai bērni un jaunieši atklātu sev būtiskas domas, rastu svarīgas atziņas un iedvesmu attīstīt savas spējas, Latvijas Nacionālā bibliotēka atgādina (LNB) – neatstāt vasarā lasītprasmi dīkstāvē! Šovasar visi interesenti ir aicināti literatūru izvēlēties no LNB “Vasaras lasīšanas iespēju sarakstiem”. Šajos sarakstos ir apkopotas lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” visaugstāk vērtētās grāmatas no 2005. līdz 2024.gadam. Tā ir ne tikai augstvērtīga, bet arī lasītāju iecienīta un novērtēta literatūra latviešu valodā, jo par to nobalsojuši daudzi tūkstoši lasītāju. Kopā LNB tīmekļvietnē pieejami trīs saraksti:
Daļa no šīm grāmatām ir pieejamas arī pielāgotā formātā (audio, palielinātā drukā, Braila rakstā), kas ir neapgāžams pierādījums, ka Latvijas Neredzīgo bibliotēka pievērš lielu uzmanību tam, lai pielāgotos formātos reproducētu augstvērtīgu literatūru, īpašu uzsvaru liekot tieši uz latviešu oriģinālliteratūru.
Tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicina jūlijā un augustā nākt uz bibliotēku un apskatīt literatūru popularizējošu izstādi “Vasaras lasīšanas iespēju saraksts” un izvēlēties savu grāmatu šai vasarai. Izstādē atradīsiet gan bērnu grāmatas, gan grāmatas jauniešiem un pieaugušajiem dažādos formātos. Savukārt sistēmā BALSS būs pieejamas tāda paša nosaukuma kolekcijas ar grāmatām audio formātā, lai tās būtu viegli un ērti atrast arī neizejot no mājas.
- Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos
No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Literatūras izstādē var skatīt seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu.
Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja