E-adrese
- “Rakstniecei un žurnālistei Monikai Zīlei – 80”
,,Lai ko mēs darītu, ir dienas, kad viss iet gludi un raiti,
un ir dienas, kad ķeras un mezglojas.
Rakstniecībā ir tāpat, tā būtībā ir tāda amatniecība”.
(M.Zīle)
Populārās rakstnieces Monikas Zīles darbi ir iecienīta lasāmviela, raitā valodā atspoguļoti žurnālistes gaitās uzkrātie dzīves vērojumi un ieskicētas psiholoģiskas kofliktsituācijas. Viņa sarakstījusi romānus un lugas, stāstus un humoreskas, scenāriju TV seriālam un pat “Nepareizo ķēķi.”
„Ēdu, kas man garšo, daru, cik vien iespējams, to, kas man patīk. Kamēr tieku ar sevi galā, dzīve nav nasta,” vitāli nosmej Monika Zīle.
- “Tepat un tagad esiet laimīgi!”
“Dažreiz mazs sienāzītis, kurš dārzā uzlec uz kājas lielā pirksta un sāk tur dziedāt tik sērīgi, spēj iepriecināt tā, kā to nevarētu visskaistākās liras skaņas”.
(Jānis Brekte)
Latvijas daba ir skaista visos gadalaikos, taču visā savā krāšņumā tā atplaukst vasarā. Daudzi dzejnieki ir centušies to attēlot savā poēzijā. Izstādē ir apkopotas grāmatas, kurās tiek apdzejota Latvijas vasaras ainavu daudzveidība.
- Mēneša jubilāri: Arčibalds Džozefs Kronins (125 gadi); Viljams Meikpīss Tekerijs (210 gadi)
“Pasaule ir spogulis, kas cilvēkam rāda viņa patieso seju”
(V.M. Tekerijs)
Arčibalds Džozefs Kronins dzimis 1896. gada 19. jūlija Skotijā, Kardosas pilsētā, un bija vienīgais bērns ģimenē. Kronins bija izcils angļu reālās dzīves tēlotājs un raksturu veidotājs, viņa darbi ir pamatīgi un gandrīz vienmēr traģiski; viņa radītie varoņi bieži vien izvēlas grūtāko ceļu.
Viljams Meikpīss Tekerijs dzimis 1811. gada 18. jūlijā Kolkatā. Studiju gados izdeva humoristisku žurnālu “Snobs”. Tekerijs ir viens no ievērojamākajiem angļu kritizētāja reālisma pārstāvjiem. Viens no rakstnieka ievērojamākajiem romāniem ir „Liekulības tirgus”, kur stāstīts par buržuāziskās sabiedrības paražām.
- “Ziedi – vasaras bagātība”
“Nu visa pasaule viens milzīgs dārzs,
Kam pāri liecas debess plašums zils,
Ar ziediem izrakstītas pļavas, ārs,
Un svaigu sveķu smaržu elpo mežs.”
Literatūras izstādē bērniem ir apkopoti literārie darbi, periodiskie izdevumi un mūzikas CD, kuros ir stāstīts par krāšņajiem, skaistajiem un smaržīgajiem vasaras ziediem. Izstādē var iepazīt Annas Sakses krāšņās “Pasakas par ziediem” un pasaku krājumu “Zāles stiebrs”, Anitas Paegles izzinošo stāstu “Rožu spoks”, Ievas Samauskas un Betijas Samauskas grāmatu “Amariļļa mīļumzeme” un citas tikpat interesantas grāmatas. Iepazīstot uzziņu literatūras grāmatas par floristiku un ziedu darināšanu dažādās tehnikās, izstāde rosinās iztēli un radošas izpausmes.
- “Daba iedvesmo, mierina, spēcina…”
“Daba ir vienīgā grāmata, kurai visas lappuses ir dziļa satura pilnas.”
(Gēte)
Tematiskajā literatūras izstādē var iepazīt bibliotēkas krājumā esošos izdevumus, kuros iegūstama plaša informācija par dabas spēcinošo, nomierinošo un iedvesmojošo ietekmi, ko nodrošina kustības svaigā gaisā, ārstniecisko augu lietošana, iztēles rosināšana, spēku atjaunošana, darbošanās augļu un sakņu dārzā. Daba dod atelpu no ikdienas. Caur to gūstam iedvesmu, enerģiju, laimi un prieku. Daba mierina noskumušos, spēcina nogurušos, apbur laimīgos. Priecāsimies, ja, apmeklējot izstādi, tiks radīta iedvesma, iegūtas jaunas idejas un labāka dabas izpratne.
- “Jūlijs – rožu mēnesis”
“Viena roze var būt mans dārzs…”
(Leo Buscaglia)
Tematiska literatūras izstāde, kura lasītājus iepazīstinās ar bibliotēkas krājumā esošajiem izdevumiem, kuros iegūstama plaša informācija par rozēm — ziedu karalienēm. Rozes cilvēcei pazīstamas jau vairāk kā 35 miljonus gadu. No seniem laikiem cilvēki dāvinājuši viens otram, piešķirot tām slēptu jēgu. Rozes daudzās tautās un reliģijās simbolizē mīlestību un skaistumu, savukārt dzejnieks Homērs rozi dēvējis par rītausmas dievieti. Leģenda vēsta, ka rožu ziedu radījusi tieši dieviete — Flora, savukārt rožu sarkanā krāsa radusies no dievietes asinīm. Senie ēģiptieši rozes uzskatīja par svētiem ziediem — tos nereti lika faraonu kapenēs, bet senajā Romā roze simbolizēja bagātību. Roze ir arī renesanses simbols — kā mākslā, tā arhitektūrā.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre