E-adrese
- Pār gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt!
Līgo! Līgo!
Zied pļavas, dzied putni, vakari kļūst garāki un gaišāki, arī laiks beidzot mūs lutina kā vasarā, un tūlīt, tūlīt jau būs klāt vasaras saulgrieži. Vasaras saulgrieži un Jāņi, kad vasara un daba ir pašā plaukumā, mūsu tautai ir īpaši svētki. Tie asociējas ar senām tradīcijām un saullēkta sagaidīšu. Jau labu laiku pirms Jāņiem sākas gatavošanās svētkiem — tiek dziedātas Jāņu dziesmas, siets Jāņu siers, cepti pīrāgi, darīts alus un veikti daudzi citi saimnieciski sagatavošanās darbi, lai nedotu Jāņu bērniem iemeslu apdziedāt sētas ļaudis. Tas ir laiks, kad īpašs iedarbīgums piemīt pļavas ziediem un zālēm, kad maģisku spēku iegūst ūdens, uguns, zeme, gaiss un vieni no svarīgākajiem rituāliem veltīti saulei. Senlatvieši ticēja, ka vasaras saulgriežos plūktajām zālēm ir dziedinošs un pat maģisks spēks. Saulgriežu laikā dabas veltes ir pilnbriedā, tāpēc to iedarbība ir visspēcīgākā. Pirms došanās pļavā būtiski zināt, ka āboliņa ziedus var izmantot ne tikai vainaga pīšanai, bet arī saaukstēšanās ārstēšanai, margrietiņas un rudzupuķes mazina sāpes, savukārt vīgriezes nomierina.
Svētku sajūtai un iedvesmai lasītavā ir skatāma literatūras izstāde, kurā ikviens atradīs savu tautasdziesmu, visgaršīgākā pīrāga recepti un saņems zināšanas par augu ārstniecisko iedarbību, pareizu ievākšanas laiku, žāvēšanu, uzglabāšanu un izmantošanu.
Lai skan dziesmas, lai deg spoži Jāņuguns un enerģija vairojas nākamajam darba cēlienam! Godinot gaismas, siltuma un auglības nesēju- SAULI, gūsim spēka piepildījumu visam gadam.
- Jūnijs – ziedu mēnesis
Skaista, skaista tā pļaviņa,
Kur saulīte rotājās;
Kur saulīte rotājās
Zelta ziedu vainagā.
Jūnijs ir laiks, kad bērni, pabeiguši skolas gaitas, kopā ar vecākiem var doties pastaigās pa lauku, pļavu un mežmalu. Jūnijā pļavas ir ziedu pilnas. Dienas ir garas, gaišas un saulainas. Ziedu mēnesis ir kuplu pļavu, pirmā siena vāla un pirmo ogu laiks. No 21. jūnija līdz 25. jūnijam ir Jāņu laiks. Tās ir vasaras saulgriežu, bagātu tradīciju un gada gaišākā mēneša gaišākās dienas. Saulains laiks Ziedu mēnesī nes bagātu gadu. Siltas naktis un mitrs jūnijs paredz labu bišu medus un bagātu augļu ražu. Jūnijs ir spalvu mešanas laiks pīlēm un medņiem. Ziedu mēnesī zied egles, priedes un jūnija siltums ir maigāks par dūnām. Lai ziedēšanas prieks ir ar mums visu gadu!
Literatūras izstāde bērniem stāsta par gadskārtu ieražu svētkiem jūnijā.
- Senās gudrības avoti
Tēvu tēvu laipas mestas,
Bērnu bērni laipotāji;
Tā, bērniņi, laipojiet,
Lai pietika mūžiņam!
Lai aktualizētu folkloras vērtību laiku lokos un tās lomu latviskās identitātes saglabāšanā, bibliotēkas abonementā skatāma izstāde ,,Senās gudrības avoti’’.
Latviešu folkloras vērtības iekļautas Latvijas Kultūras kanona (2008) tautas tradīciju izlasē.
Folkloras kustība, kas Latvijā veidojās 20. gs. 70. gadu beigās, par savu mērķi izvirzīja saglabāt, apgūt un popularizēt latviešu tautas garamantas. Kustības aktīvākie dalībnieki aicināja pievērsties vietējām tradīcijām un to nesējiem, nekautrēties runāt vietējā izloksnē, celt godā tradicionālos amatus. Folkloras kopas tiek mudinātas palūkoties uz valodu tās visplašākajā nozīmē – pētīt savas puses valodu, rakstus, ritmu, skanējumu un raksturu vārdos, mūzikā, dziesmās, dejā, stāstos, amatnieku darbos un muzikantu spēles manierē, atcerēties aizmirsto un atgūt zaudēto, izcelt savpatīgo un stiprināt trauslo.
Ar folkloru saprotam ne tikai mūsu senču glabātās tautasdziesmas un tradīcijas, kas nenoliedzami ietekmējušas arī 21. gs. latviešu vērtību izpratni, bet arī mūsdienu latviešu ikdienas radošās izpausmes.
Folklora ir nevis kaut kas nemainīgs un izzūdošs, tā dzīvo, mainās, rodas arī mūsdienās. Rodas aizvien jauni joki, parunas un pasakas, tikai atšķirīgākā izpildījumā, nekā tas bija senatnē. Folkloras mantojums atklāj ne tikai mūsu senču gara pasauli, bet arī to, kā sabiedrība reaģē uz aktuāliem notikumiem. Folklora joprojām nav zaudējusi saikni ar varu, un tā tiek izmantota kā līdzeklis sabiedrības viedokļa veidošanā par dažādiem sociāliem un politiskiem notikumiem.
Latviešu mutvārdu folklora ir iedalīta trīs galvenos paveidos: tautasdziesmas, vēstītāja folklora (pasakas, teikas, leģendas, nostāsti, anekdotes) un brahiloģismi – īsās folkloras formas (mīklas, sakāmvārdi, parunas). Plašākā nozīmē folklorai pieskaita arī tautas mūziku – vokālo un instrumentālo (mūzikālā folklora) – un tautas horeogrāfiju (tautas dejas un rotaļas).
Tautasdziesmas ir simboliski nozīmīgākā latviešu folkloras forma. Tās iekļautas Latvijas kultūras kanonā kā tautas tradīciju vērtība, bet Dainu skapis 2001. gadā nokļuvis UNESCO Pasaules atmiņas dokumentārā mantojuma sarakstā.
Turēsim godā mūsu tautasdziesmas, tradīcijas, lai to pietiktu kā ikviena mūžiņam, tā vēl jo vairāk visas tautas mūžam. Lai mēs joprojām protam sadziedāties dziesmā, sadancoties dejā, saspēlēties mūzikā un citās lokāli raksturīgās tradicionālās kultūras izpausmēs!
Izstādē pieejamas grāmatas audioformātā, Braila rakstā un parastajā iespiedrakstā. Tautasdziesmas, teikas, pasakas, mīklas, ticējumi un sakāmvārdi ievedīs tēlainajā folkloras pasaulē un palīdzēs izprast latviešu dzīvesziņu un dabas norises.
- Literatūrzinātniekam, žurnālistam Arno Jundzem – 60
Arno Jundze dzimis 1965. gada 30. jūnijā Jaunpiebalgā. Beidzis Ogres vidusskolu, absolvējis Latvijas Universitātes Pedagoģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu. 1996. gadā iegūts doktora grāds literatūrzinātnē.
Arno Jundzes literārā darbība ir daudzpusīga: literatūrzinātnieks, kultūras žurnālists, prozaiķis. Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs. Viņš sarakstījis zinātnisko monogrāfiju “Somijas literatūra Latvijā. 1885–2001”. Sarakstījis spriedzes romānu par 90. gadu Latviju “Sarkanais dzīvsudrabs” sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts”, romānu par Eduardu Veidenbaumu “Es nemiršu nekad” latviešu prozas un literatūrzinātnes mijiedarbes projektā “Es esmu…”, romānus “Putekļi smilšu pulkstenī”, “Vienīgais liecinieks”, “Kristofers un Ēnu ordenis”, “Bergs un relikviju mednieki”, kā arī stāstu krājumu “Gardo vistiņu nedēļa” un grāmatas bērniem. Grāmatas vairākkārt tikušas nominētas dažādām kultūras godalgām, tai skaitā Latvijas Literatūras gada balvai, darbi tulkoti lietuviešu, spāņu, angļu un igauņu valodā.
Par romānu “Es nemiršu nekad” Arno Jundze saņēmis Veidenbauma literāro prēmiju.
Veidenbauma literārā prēmija tiek piešķirta reizi divos gados, un tās mērķis ir stimulēt Latvijas lauku dzīvei veltītu laikmetīgu daiļliteratūras darbu rašanos.
Arno Jundze saka: “Ir jāsāk ar sevi. Jāmēģina dzīvot saskaņā ar sevi. Ja kaut ko dari, tad izdari labu un pēc iespējas mazāk ļaunu.”
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā un palielinātajā drukā.
- 27. jūnijs – Nedzirdīgi neredzīgo diena
“Dzīve ir vai nu drosmīgs piedzīvojums, vai nekas.”
Helēna Kellere
Jūnijā bibliotēkas tifloloģijas sektorā skatāma krājuma popularizējoša izstāde “27. jūnijs – Nedzirdīgi neredzīgo diena”.
Nedzirdīgi neredzīgo diena ir veltīta cilvēkiem, kuri vienlaikus ir neredzīgi un nedzirdīgi. Pasaulē šo dienu atzīmē slavenās amerikāņu nedzirdīgās neredzīgās rakstnieces un sabiedriskās darbinieces Helēnas Kelleres dzimšanas dienā 27. jūnijā.
Cilvēkus ar smagiem redzes un dzirdes traucējumiem sauc par nedzirdīgi neredzīgajiem. Kombinētā nedzirdība un neredzība ir jāuztver kā patstāvīga invaliditāte, kas prasa īpašas saziņas un rehabilitācijas metodes, jo kombinēti redzes un dzirdes traucējumi automātiski neļauj izmantot pakalpojumus, kas paredzēti tikai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem vai tikai ar redzes traucējumiem atsevišķi.
Atkarībā no nedzirdības un neredzības cēloņiem un laika šie cilvēki tiek iedalīti četrās grupās. Katras grupas īpašībām ir nepieciešamas atšķirīgas mācīšanas un rehabilitācijas metodes, jo īpaši saziņas līdzekļu izvēlē un mācīšanā.
Nedzirdīgi neredzīgo cilvēku pazīšanās zīme ir spieķis ar sarkanām un baltām svītrām.
- Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos
No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Literatūras izstādē var skatīt seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu.
Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja