Izstādes maijā

• Dzejniecei Broņislavai Martuževai – 100

“Ko ar’ liktens plecos veltu,
tas mūs nesalieks.
Cauri ērkšķiem nesadzeltus
iznesīs mūs prieks.
Jaunība, jaunība, sārtā vīna trauks…
Dzer no tā, pirms skarbos vējos
nodzelt dzīves lauks!”
(Broņislava Martuževa)

“Martuževas dzejai ir visas varavīksnes krāsas, tajā ir milzīgs skaņu diapazons – no čuksta un liegām zāles šalkām līdz izmisuma vai gaviļu kliedzienam un nāves lauka klusumam. Tas viss ir spēks, kas iedarbojas uz lasītāju, liek dzīvot līdzi dzejnieces problēmām, gan tādām, ar kurām mēs sastopamies savā ikdienā, gan tādām, kuras izstaro zvaigžņu miljoni, un mēs nevaram lāgā izšķirties, kas ir augstāks: patiesība vai cilvēcība?

Leksika Martuževas dzejā ir jo bagāta, nereti tajā pamirdz dažs krāšņs apvidus vārds un tik simpātiski jūtama nevainojama folkloras pazīšana.” (Milda Grīnfelde)

Izstādē pieejamas Broņislavas Martuževas grāmatas parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā, kā arī Imanta Kalniņa dziesmu disks “Buramdziesmas” ar Broņislavas Martuževas dzeju un Balto Lāču dziesmu albums “Tā kā tā”.

• Lato Lapsam – 55

“Ceļojot pietiekami tālu, jūs satiekat sevi.”
(Deivids Mičels)

Šī gada maijā bibliotēkas abonementā būs apskatāma Lato Lapsas 55 gadu jubilejai veltīta grāmatu izstāde. Būdams sabiedrisko attiecību uzņēmuma AD Omnia vadītājs, kā arī privātdetektīvs detektīvu birojā, viņš ir sarakstījis vairākus desmitus grāmatu par Latvijā ietekmīgiem cilvēkiem un pasaules ģeogrāfiju. Lato Lapsas darbība sabiedriskajā telpā tiek vērtēta visnotaļ neviennozīmīgi. Tā izraisījusi asas diskusijas. Pret Lato Lapsu vērsušies tiesā, taču daudzkārt arī Lapsa pats vērsies tiesā pret citiem.

Izstādē apskatāmas Lato Lapsas grāmatas par ceļojumiem parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Jānim Klīdzējam – 110

Jānis Klīdzējs dzimis 1914. gada 6. maijā Viļānu pagasta Kurpniekos, miris 2000. gada 2. maijā Napā, Kalifornijā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Apbedīts Kantinieku kapos Sakstagala pagastā.

Jānis Klīdzējs ir reālisma tradīciju turpinātājs 20. gs. latviešu literatūrā. Viņa darbu nozīmīgākās tēmas, kas aizsāktas jau pirmajos darbos un turpinātas vēlākajā daiļradē, ir enerģisku jauniešu tieksme pēc izglītības, kā arī dzīves apstākļu tēlojums Latgalē, iezīmējot kolorītas sadzīves ainas un saistošus raksturus. Viņa prozas stils ir poētisks, nozīmīga vieta tajā ir dabas un sadzīves tradīciju aprakstiem. Otrā pasaules kara beigās rakstnieks devās bēgļu gaitās un nonāca Vācijā, bet vēlāk pārcēlās uz dzīvi ASV. Viņš turpināja Latgales novada atspoguļojumu literatūrā, pievērsās arī dzīves apstākļiem svešumā un ar to saistītajām psiholoģiskajām problēmām. Jānis Klīdzējs ar ieinteresētību sekoja norisēm trimdas sabiedrībā un Latvijā, pauda savas domas par aktuāliem jautājumiem, kā arī sacerēja kultūrvēsturiskas esejas, kas galvenokārt veltītas Latgales kultūras darbiniekiem.

Izstādē pieejamas Klīdzēja grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Liai Guļevskai – 80

“Man laimējies visu mūžu darīt to, kas ļoti patīk, — satikt fantastiskus cilvēkus un par viņiem stāstīt saviem radio klausītājiem un lasītājiem. Tas tiešām iedvesmo arī mani pašu.” Tā saka radio personība un grāmatu autore Lia Guļevska. Maestro Raimonds Pauls savulaik Liu nodēvēja par Mikrofona dvēseli. Četrus gadu desmitus Lia Guļevska Latvijas Radio vadīja raidījumus — Dzirksteli, Mikrofonu, Mājas svētību, Kāpnes un Siluetu. Pēc aktīvā darba Latvijas Radio Lia veidoja saturīgas intervijas ar interesantiem cilvēkiem žurnālos Mistērija un Taka. Lias darbs ir Latvijas valsts novērtēts — žurnāliste apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Lia arvien aktīvi strādā pie grāmatām par izcilām Latvijas personībām un ļauj ielūkoties viņu dzīvēs, daiļradē un domās. “Es neesmu rakstniece, esmu starpnieks starp cilvēkiem un notikumiem.”

“Pozitīvā enerģija rada Gaismu, un tas uzlabo magnētisko lauku ap mums. Latvijas zeme ir enerģētiski spēcīga, te var smelties spēkus un būt laimīgs ikviens cilvēks, mums tikai jādzīvo saskaņā ar savu sirdi.” Tā saka Lia Guļevska.

Izstādē pieejamas Lias Guļevskas grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā. Grāmata “Sirdspuksti” top palielinātajā drukā.

• Kristīnei Ulbergai – 45

Rakstniece Kristīne Ulberga par 2017. gadā sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdoto romānu “Tur” saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā un AKKA/LAA Autora balvu.

“Nu, var jau nerakstīt, bet tas nebūtu godīgi pret maniem dotumiem. Katrs cilvēks piedzimst ar savu Visuma karti. Kādam tajā atzīmēts, ka viņam jābūt ārstam, un, ja viņš par to kļūst, tad ir ļoti labs. Ja ne, varbūt visu mūžu par to sapņo.

Esmu rakstījusi, cik sevi atceros. Rakstīju un liku atvilktnēs. Saprašana, ka tas kādam noder, rodas, kad uzzini — izlasītais cilvēku mainījis, iepriecinājis vai skumdinājis. Tad saproti — ja tu tā vari… Pabeidzu 50. vidusskolu, mums bija jālasa vairāk nekā citiem. Domāju, valodas izteiksme veidojas no tā, cik esi lasījis un ko dieviņš tev devis.” (Kristīne Ulberga)

Izstādē pieejamas Kristīnes Ulbergas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā un palielinātajā drukā.

• Valsts priekšgalā…

“Daudz tādu tautiešu, kas, kādu graudiņu izsējuši, tūdaliņ grib pļaut. Tādi dienas algādži lai mācās pazīt tos vīrus, kas paši ir bijuši celmu lauzēji, arāji un sējēji dienas karstumā, kas laikmetu vagā iekaisījuši graudus, kuri tikai tautas nākamībai atnes rasmīgu zelmeni un kuru augļi klusu zied mūžībai.”
(Auseklis)

Maijā, atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, ielūkosimies Latvijas Neredzīgo bibliotēkas krājumā esošajās grāmatās par Latvijas prezidentiem. Kaut arī mūsu valsts ir parlamentārā republika, valsts prezidentam arvien ir ļoti svarīgi pienākumi un tiesības. Tostarp, reprezentēt valsti, iecelt Latvijas, kā arī pieņemt citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus, izpildīt Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu un pat… uz Saeimas lēmuma pamata pasludināt karu. Grāmatu izstāde abonementā ar nosaukumu “Valsts priekšgalā…”, kas veltīta Latvijas prezidentu dzīves aprakstiem, būs apskatāma visu mēnesi.

• Eiropas diena 9. maijs

Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Šajā datumā atzīmē vēsturiskās Šūmana deklarācijas gadskārtu. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu. Eiropas Kopiena nolēma šo dienu pasludināt par svinamu dienu 1986. gada 9. maijā, bet Latvijā to sāka oficiāli atzīmēt 1997. gadā.

Izstādē skatāmas grāmatas par Eiropas Savienību un tajā iekļautajām dalībvalstīm.

• Mārai Cielēnai – 70

“Pie mums ir zila jūra,
Pie mums ir liels, liels mežs;
Pie mums ir dārzs – ap galdu
Tur ļaužu pulciņš sēž,
Un it neviens nav negants,
Un it neviens nav drūms.
Pie mums ir brīnum jauki –
Pat saule nāk pie mums!”
(Māra Cielēna)

Rakstnieces Māras Cielēnas pasakas un dzejoļi pazīstami vairākām paaudzēm. Viņas darbi tiek lasīti ģimenēs, iekļauti skolas mācību programmās, izmantoti dziesmās un uzvedumos, tie bieži skan svētkos un dažādos konkursos.

Māra Cielēna (1954) ir viena no redzamākajām latviešu bērnu literatūras rakstniecēm. Izdotas vairāk nekā 50 grāmatas bērniem — dzejoļu krājumi, literārās pasakas, stāsti un romāns. Viņas pasakas tulkotas angļu, krievu un vācu valodā. Saņēmusi literārās balvas par darbiem bērnu literatūrā. Tulkojusi no angļu valodas, ir redaktore un izdevēja.

Izstādē pieejamas Māras Cielēnas grāmatas parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā, kā arī mūzikas CD “Re, kur Es”, un audiogrāmata “Bērnu grāmatu izlase” ar divām autores pasakām “Mamma un tētis kūrortā” un “Teo un Mūmīte”.

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre