Izstādes maijā

• 4.maijs – Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena

“Mēs būsim tā kā ūdensrozes ezerā,
Kā baltas spalvas cielavā,
Kā putu ceļi Daugavā,
Mēs būsim tā.”
(M.Cielēna)

1990. gada 4. maijs. Saulaina, silta pavasara diena. Gaisā virmo brīvība. Ļaužu tūkstoši pulcējas Vecrīgā pie Augstākās padomes nama. Pieplakuši pie radioaparātiem, ļaudis skaita līdzi katru par neatkarību atdoto balsi. Nepieciešamas vismaz 134 balsis no 201. “Par” nobalso 138 deputāti.

Uzvara, gaviles, smaidi un prieka asaras!

4. maija deklarācija ir balstīta uz Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu, kā arī starptautisko tiesību normām, jo Latvijas okupācija, aneksija un iekļaušana Padomju Savienībā bija prettiesiska. 1990. gada 4. maijā atjauno 1918. gada 18. novembrī dibināto Latvijas Republiku, kas de iure nebija pārstājusi eksistēt arī 50 padomju okupācijas gadus. Tā Latvija spēra unikālu soli visas Eiropas un pasaules vēsturē – mūsu tauta divreiz viena gadsimta laikā spēja izkarot sev brīvību.

Mēs izlolojām savu brīvību! 4. maijs ved mūs atpakaļ pie 1918. gadā dibinātās Latvijas Republikas un vienlaikus nākotnē.

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš ir norādījis, ka mūsdienās jaunieši zina un saprot, ka 4. maijs ir otrs nozīmīgākais datums mūsu valstij pēc 18. novembra: “No jaunās paaudzes mums nevajag prasīt emocionālu reakciju. Jauniešiem 4. maijs ir tikpat tālu kā Napoleona kari. Mums tas ir vienmēr jāatgādina.”

Šodien brīvība un tās nozīme ir tikpat svarīga kā pirms 35 gadiem.

Ceļš uz neatkarību nebija nedz vienkāršs, nedz drošs – ikvienam, kas iestājās par Latvijas brīvību, bija jāturas pretī dažādiem pretējās varas radītiem izaicinājumiem.

Svinēsim un novērtēsim mūsu brīvību!

Izstādē skatāms Latvijas brīvības ceļš grāmatās parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā, audioformātā, kā arī patriotiskās mūzikas CD.

• Maijs – lapu mēnesis

Dzīrās ieva ar ābeli
Ziedēt vienu baltumiņu,
Jau ievai balti ziedi,
Ābelīte pumpuros.

Maijs ir pēdējais, taču visskaistākais pavasara mēnesis. Saule silda un priecē mūsu sirdi. Siltie vēji atnes lietu, kas visam liek zelt un plaukt. Daži koki sākuši zaļot, upju līčos un gravās zied un smaržo ievas. Jau atgriezušies gājputni. Arī cilvēki vairāk laika vēlas pavadīt brīvā dabā. Šajā mēnesī jāsāk apstrādāt zemi, sēt un stādīt.

Izstādē apskatāmas grāmatas parastajā iespiedrakstā, kā arī dažādi mūzikas CD.

• Māmiņ, mīļo māmiķīti

“Māmiņ, mīļo māmiķīti,
Nāc un paskaties tu ar’:
Dārzā pirmo vijolīti
Uzplaukušu redzēt var.
(R.Blaumanis)

Mātes diena Latvijā tiek svinēta maija otrajā svētdienā, līdz ar to svinību datums katru gadu mainās. Tie ir svētki par godu visām māmiņām. Šajā laikā Latvijā jau zied tulpes un narcises, vizbulītes un krokusi, kokos parādās zaļums.

Bērni māmiņām dāvina paštaisītus apsveikumus. Neatņemama šīs dienas sastāvdaļa ir koncerti skolās un bērnudārzos, kur bērni māmiņām dzied, dejo un skaita dzejoļus, kā arī viņi bieži vien muzicē un rīko koncertus savām māmiņā mājas apstākļos. Mātes dienā tiek sveiktas ne tikai māmiņas, bet arī vecmāmiņas, sievasmātes, vīramātes un citas sievietes, kurām vēlamies izrādīt mīlestību, pateicību un cieņu.

Katrā valstī Māmiņdienas svinēšanai ir atšķirīgi datumi. Mātes dienas svētku pirmsākumi ir meklējami 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai māmiņai rīkoja dievkalpojumu.

Katrā valstī ir dažādas tradīcijas, kā tiek svinēta Mātes diena. Piemēram, Zviedrijā, Dānijā un Spānijā Mātes diena galvenokārt tiek atzīmēta baznīcās. ASV, Japānā un Austrālijā Mātes dienā ir tradīcija pie apģērba piespraust neļķes ziedu. Ja māmiņa vairs nav šajā saulē, tad tiek piesprausts balts neļķes zieds, ja māmiņa ir dzīva, tad piesprauž krāsainu neļķes ziedu.

Latvijā Mātes dienu sāka svinēt 1922. gadā. Ģimene ir liela vērtība un pamatu pamats katra cilvēka un arī valsts attīstībā. Tādēļ mūsdienās svinam ne tikai Māmiņdienu, bet arī Starptautisko Ģimenes dienu, kas tiek atzīmēta 15. maijā.

Izstādē skatāmas grāmatas parastajā un Braila  iespiedrakstā, audiogrāmatas un mūzikas CD.

• Latviešu rakstniecei, publicistei, žurnālistei, režisorei, dziesminiecei Dacei Judinai–55

Dace Judina (1970) – žurnāliste, rakstniece, publiciste, redaktore, teātra un pasākumu režisore, dziesminiece. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem darbojas presē, sabiedrisko attiecību un pasākumu jomā, kopā ar dzīvesbiedru Arturu Nīmani sagatavojusi vairākas literāri muzikālās programmas. Vairāk nekā 35 psiholoģisko detektīvromānu un dzimtas romānu autore. Abiem autoriem ir kopīgs darbs – dzejas un eseju krājums “Divi”. Daces Judinas romāni vairākkārt iekļuvuši lasītāko latviešu autoru darbu sarakstos. 2013. gadā rakstniece saņēmusi Lielo lasītāju balvu par detektīvromānu “Dīvainais Līgovakars”. Viena no latviešu daiļliteratūras visvairāk lasīto romānu autorēm.

Lutinot visus detektīvliteratūras cienītājus, klajā nākuši Daces Judinas 22 romāni no sērijas “Izmeklē Anna Elizabete”.

Dace Judina savos detektīvromānos šķetina noziegumus, kas notiek tepat Latvijā mūsu dienās, un daudzas situācijas šķiet kā no reālās dzīves ņemtas. Te ir gan pērkami politiķi un izvirtuši modes biznesa darbinieki, gan noslēpumaini pusaudžu rituāli un pazuduši cilvēki, melīgi pedagogi, vienaldzīgi vecāki, bet pāri visam – sazvērestības un noziegumi, kas aizsākas virtuālajā vidē.

2016.gadā rakstniece aizsāka romānu tetraloģiju “Latvijas simtgades romāni”. Tetraloģijas pirmo romānu ,,Septiņi vakari” var uzskatīt par vienu no Latvijas simtgadei veltīto darbu. Tas parāda latviešu un Latvijas likteņus dažādos vēstures nogriežņos vienas dzimtas ietvaros, atgādina mums, ka mūsu brīvība, valsts, tiesības saukt sevi par latvieti un runāt savā zemē latviešu valodā nav nekas pašsaprotams. Tas viss ir mums, pateicoties mūsu senču sīkstumam, darba tikumam, dzīves gudrībai. Dzimtas māja ir vieta, kas satur kopā dzimtu un neļauj tai pazust pasaules plašumos.

Romānu sērijā “Laika stāsti” iznākuši 8 darbi, kas lasītājiem atgādina par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem, tie runā par to, ka mūsu pagātne veido šodienu. Šīs sērijas grāmatā “Viļņos” Dace Judina raksta: “Kamēr esam vienoti katrs savā kalnā, katrs pie sava ugunskura, katrs ar savu dziesmu, tikmēr mūsu kopējo kalnu kāds rok nost, mūsu kopīgo uguni izklīdina pa oglītei vien, bet mūsu kopdziesmai cenšas aizvērt muti. Vai tiešām mēs to atļausim? Lai “Pie Dieviņa gari galdi” strādātu pa īstam, ir jādzied vēl dažas rindiņas, jo tajās rindiņās ir īstais labklājības kods. “Dod, Dieviņi, dodamo, es paņemšu ņemamo; es paņemšu ņemamo ar abām rociņām; ar abām rociņām, ar baltu dvēselīti.”

Literatūras izstādē pieejams plašais rakstnieces literārais devums gan parastajā iespiedrakstā, gan audioformātā.

• Stīvijam Vonderam – 75

“Mūzika ir kā atsevišķa pasaule, kurā izmantoto valodu saprot jebkurā pasaules malā”
(Stīvijs Vonders)

Maijā savu 75 gadu jubileju svin populārs amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors,  multiinstrumentālists, ierakstu producents Stīvijs Vonders, īstajā vārdā Stīvlends Hārdavejs Moriss. Savas karjeras laikā viņš saņēmis visus prestižākos ierakstu industrijas apbalvojumus

Stīvijs Vonders dzimis 1950. gada 13. maijā Saginavā, Mičiganas štatā, ASV. Mūziķis redzi zaudēja uzreiz pēc dzimšanas, kad inkubācijas kamerā mazulim, kurš dzimis mēnesi pirms laika, tika padota pārlieku liela skābekļa deva.

Redzes zudums nav atturējis Stīviju no sapņa par mūziku piepildīšanu. Jau no mazotnes zināja, ka, ja viņš vēlas gūt panākumus, viņam būs smagi jāstrādā. 5 gadu vecumā bija apguvis harmonikas spēli, pēc gada – sāka mācīties klavierspēli, bet 8 gadu vecumā sāka apgūt bungu spēli.

Profesionālu darbību viņš uzsāka jau bērnībā, kad 11 gadu vecumā noslēdza līgumu ar ierakstu kompānijas Motown fililāli Tamla un sāka uzstāties ar skatuves vārdu Mazais Stīvijs Vonders.

Savu pirmo albumu mūziķis ieskaņo 1962. gadā. Kopumā Stīvijs Vonders ir ieskaņojis 23 studijas albumus. Viens no visvairāk godalgotajiem mūziķiem mūzikas industrijas vēsturē – viņa ieraksti novērtēti ar 25 Grammy balvām un 1996. gadā viņam piešķirta arī Grammy balva par mūža ieguldījumu.

Stīvija Vondera albums “Going Deeper: A Time To Love” ir pieejams arī Latvijas Neredzīgo bibliotēkā. Šī albuma dziesmai “So What the Fuss” videoklipa vienai versijai ir pievienots arī aprakstošs audio ieraksts cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Ieraksts ir klausāms zemāk redzamajā saitē un ir angļu valodā.

Maijā bibliotēkas tifloloģijas sektorā skatāma krājuma popularizējoša izstāde “Stīvijam  Vonderam – 75”.

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

• Humoram un smaidam

Izstādē joku izlase – grāmatas palielinātā drukā un audioformātā, arī parastajā iespiedrakstā jautrākam noskaņojumam.

Informāciju apkopoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste