Izstādes maijā bibliotēkā Rīgā

• 3. maijs Saules diena

“Cilvēka iekšējā pasaulē laipnība ir saule”
(Viktors Hugo).

Saule ir zvaigzne, kas atrodas Saules sistēmas centrā. Orbītā ap Sauli riņķo Zeme un pārējās Saules sistēmas planētas, kā arī asteroīdi, komētas un citi kosmiskie ķermeņi. Saule ir Zemei tuvākā un tādējādi arī vislabāk izpētītā zvaigzne.

Dzīvības pastāvēšana uz Zemes būtībā ir pilnībā atkarīga no Saules. Turklāt Saule, raugoties no Zemes, ir centrālais debesu ķermenis. Mūsu planētas dzīve ir cieši saistīta ar Sauli — spožāko zvaigzni, ko mēs redzam debesīs. Saule ir spēcīgs gaismas un siltuma avots.

Tādēļ daudzās kultūrās Saule bija dievs vai dieviete, arī indoeiropiešu tautām, to skaitā arī latviešu mitoloģijā. Tāpat ļoti liela nozīme tika piešķirta dienas un nakts un gadalaiku maiņām (piemēram, saulgriežu svinēšana), savukārt Saules aptumsumi tika uztverti ar šausmām. Alķīmijā Saules tēls sadalās divos: zelta, dzīvību nesošajā “dienas Saulē” un “melnajā Saulē”, kas simbolizē neapstrādātu vielu, pazemi.

Lai piesaistītu cilvēku uzmanību iespējām, kādas mums var dot atjaunojamie enerģijas avoti, katru gadu 3. maijā tiek svinēta Starptautiskā Saules diena.

• Dzimtu stāsti

“Mēs nākam no Mātes un Tēva. Katrs no savas Dzimtas un Ģimenes. No Mājām. Katrs ar savām Likteņa līnijām.

Uzņemoties pētīt svešas dzimtas likteņus, tu neesi pasargāts ne no svešiem, ne no paša skeletiem. Var gadīties, ka tas, ko līdz šim esi zinājis par savējiem, pēkšņi sabrūk kā trausls kāršu namiņš un viss jābūvē no jauna. Caur sāpēm, noliegumu un skaudru patiesības filtru.” (Dace Judina)

Literatūras izstāde lasītājiem piedāvā audiogrāmatas un grāmatas parastajā iespiedrakstā par dzimtu likteņiem.

• Dzejnieku mīlas vārdi

“Tici, ceri, mīli un dzirdi:
Tas ir ceļš no sirds uz sirdi.”
(Knuts Skujenieks)

Kad iestājies ziedonis un dabā viss plaukst, zaļo un zied, bibliotēkas plauktos izvēlējāmies grāmatas ar dzejoļiem par mīlestību, kas liks mūsu lasītāju sirdīm uzplaukt līdz ar dabu.

• 9. maijs – Eiropas diena

Eiropas diena ir svinama diena, kas tiek atzīmēta 9. maijā — Robēra Šūmana dzimšanas dienā, lai godinātu viņa ieguldījumu Eiropas apvienošanā. Robērs Šūmans savā deklarācijā izklāstīja ideju, kā Eiropā iedibināt jauna veida politisko sadarbību, kas karadarbību starp Eiropas nācijām padarītu neiedomājamu. Šūmana priekšlikumu uzskata par pašreizējās Eiropas Savienības pirmsākumu. Eiropas Kopiena nolēma šo dienu pasludināt par svinamu dienu 1986. gada 9. maijā, bet Latvijā to sāka oficiāli atzīmēt 1997. gadā. Izstādē skatāmas grāmatas par Eiropas Savienību un tajā iekļautajām dalībvalstīm.

• Māmiņ, mīļo māmulīt!

Neviens putniņš tā nepūta
Kā pūš meža balodītis
Neviens mani tā nemīlēj
Kā mīl mani tēvs māmiņa.

Mātes diena jeb māmiņas diena ir starptautiski svētki par godu māmiņām, kas Latvijā tiek svinēti otrajā maija svētdienā. Pirmo reizi mūsdienu Mātes diena maija otrajā svētdienā tika svinēta 1908. gadā ASV, kad svētdienas skolas skolotāja Anna Rīsa Džārvisa no Rietumvirdžīnijas par godu savai mātei rīkoja baznīcu dievkalpojumus.

Pašlaik Mātes dienu dažādās pasaules valstīs svin dažādos datumos, un pārsvarā tā ir svētku diena. Mātes diena arī Latvijā jau ir kļuvusi par ikgadēju un neatņemamu svētku dienu.

Tematiska literatūras izstāde bērniem, veltīta Māmiņdienai – iekļaujot sirsnīgus dzejoļus, grāmatas, mūzikas CD.

• Leona Stara gleznu izstāde ,,Kad sirds ar krāsām sarunājas”

“Miglas plīvurs augšā ceļas,
Ausma pavēl dabai zelt.
Rasas pērles pļavā mirgo,
Zāle, puķes valgmi dzer.”
(L.Staris)

Gleznu izstāde piepildīta ar gaišām pavasara ziedu un vasaras smaržu emocijām. Prieks, gaisma, harmonija un cerība atspoguļojas pavasara smaržu burvībā, silto vasaras vakaru mierā un sapņainās, klusās naktīs. Cēsis un Alūksne, Gauja un Amata, Raunas Staburags un Pirtsupītes grava, devušas iedvesmu māksliniekam sarunāties krāsu valodā.

Vairāk par izstādi lasi šeit.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre