Izstādes maijā bibliotēkā Rīgā

2023. gada maijs

,

Plakāts "Izstādes maijā bibliotēkā Rīgā"
  • Dafnes Di Morjē aizraujošie romāni

Dafne di Morjē (Daphne du Maurier, 1907–1989) ir angļu rakstniece, biogrāfe un dramaturģe, kas latviešu lasītājiem pazīstama ar tādiem darbiem kā “Mana māsīca Reičela”, “Grēkāzis”, “Karaļa ģenerālis”, “Stikla pūtēji”, “Franču mīlnieka līcis”, “Piekūna skrējiens” un citiem.

Bibliotēkā pieejamas Dafnes di Morjē grāmatas audioformātā, Braila rakstā un parastajā iespiedrakstā.

  • Ērikam Hānbergam – 90

“Viņš nekad nesteidzas, bet visur nonāk laikā. Viņš nekad nepaceļ balsi, bet vienmēr tiek uzklausīts. Ar smaidu un omulību virza nopietnas lietas. Viņš bauda cilvēku atzinību un uzticību, bet nekļūst nepieejams. Viņam vienlīdz labi piestāv gan gumijas zābaki, gan smokings. Viņš ir Ēriks Hānbergs.”
(Jānis Ķuzulis)

Ēriks Hānbergs — rakstnieks, publicists un žurnālists. Viņa prozai raksturīgs spēcīgs dokumentālisms, asu dzīves pretrunu atmaskojums, sulīgs un labsirdīgs humors, ietilpīgs dialogs.

Izstādē Ērika Hānberga grāmatas pieejamas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

  • Imantam Ziedonim – 90

“…Un visu laiku man pār dzīvi dzeja liecas.
Nu rakstu, kas uz mani neattiecas.
Par lapu pieķēpātu, jā, bet sevī baltu.
Par zirgu nevaldāmu, neapkaltu.
Par grēcinieku, ko rīt velns jau raus.
Un pats es esmu pilns kā milzīgs kauss.
Un aplaistu es katru zaļu lakstu.
Un – piedodiet – par sevi atkal rakstu.”
(Imants Ziedonis)

Imants Ziedonis ir viens no izcilākajiem un populārākajiem latviešu dzejniekiem, spilgtākajām radošajām individualitātēm un ievērojamākajām personībām 20. gs. latviešu literatūrā un kultūrā. Viņam ir bijusi liela nozīme latviešu literatūrvēsturiskā procesa virzībā 20. gs. otrajā pusē, viņa dzeja, publicistika, īsā proza guvusi spēcīgu rezonansi arī ārpus literārās vides. Viņa daiļrade, izteikumi, dzīves stils, paustās idejas joprojām iemanto lielu interesi un rezonansi plašā mūsdienu sabiedrības daļā. Kultūras kanonā dzejnieks iekļuva ar dzejoļu krājumiem “Es ieeju sevī” un “Taureņu uzbrukums”, kā arī ar epifāniju grāmatām.

Dzejā I. Ziedonis pievērsās gan aktuāliem sociāliem jautājumiem, gan garīgās izaugsmes meklējumiem un personības attīstības ceļam, viņa izteiksme un mākslinieciskie paņēmieni ietekmēja gan sava laika dzeju, gan mūsdienu dzejas standartus, guva kritikas atzinību, kā arī izpelnījās milzu popularitāti un saviļņojumu sabiedrībā.

Izstādē Imanta Ziedoņa grāmatas pieejamas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.

  • Latviešu estrāde gadu gaitā…

Maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā ir skatāma tematiska izstāde, kas veltīta latviešu estrādes zvaigznēm Raimondam Paulam, Viktoram Lapčenokam, Ievai Akuraterei, Mārtiņam Freimanim, grupai Menuets, CREDO, Prāta Vētra — mūziķiem un mūziķu kolektīviem, kas atstājuši neizgaistošas atmiņas daudzu klausītāju un mūzikas mīļu sirdīs. Šo mūziķu dzīvesstāsti ir atspoguļoti daudzās bibliotēkas krājumā esošajās grāmatās, un viņu daiļrade ir klausāma mūsu lasītājiem pieejamajos kompaktdiskos.

  • “Suns ir sestā cilvēka izjūta” (Frīdrihs Hēbels)

Tifloloģijas sektorā aprīlī un maijā būs skatāma izstāde “Suns ir sestā cilvēka izjūta” par godu Suņu-pavadoņu dienai 26. aprīlī.

Starptautiskā Suņu-pavadoņu diena katru gadu Eiropā tiek atzīmēta aprīļa mēneša pēdējā trešdienā. To noteikusi Starptautiskā Suņu-pavadoņu federācija.

Līdzās baltajam spieķim, redzīgajiem pavadoņiem, pat dažādām elektroniskām palīgierīcēm, nu jau vairākus gadu desmitus cilvēkiem ar redzes problēmām daudz aktīvāk dzīvot ļauj suņi-pavadoņi. Arī Latvijā sastopami īpaši apmācīti suņi-pavadoņi.

Latvijā šos svētkus pirmo reizi organizēja Servisa suņu biedrība Teodors, lai pievērstu Latvijas sabiedrības uzmanību šo unikālo darba suņu un neredzīgo cilvēku problemātikai Latvijā. Suņi-pavadoņi ir neredzīga cilvēka labi draugi, kā arī brīvība, mobilitāte un drošība — viņi palīdz orientēties un droši pārvietoties pat sarežģītos satiksmes apstākļos. Iejūgti īpašā stingrā pavadā, viņi spēj vadīt savu saimnieku, kļūstot par tā acīm.

Pirmais cilvēks, kas sāka speciāli trenēt suņus kā pavadoņus neredzīgajiem, bija Johans Vilhelms Kleins (Johann Wilhelm Klein), kas dibināja Vīnes Neredzīgo Institūtu. 1819. gadā viņš publicēja grāmatu par neredzīgo cilvēku izglītošanu, pieminot arī suņu-pavadoņu apmācības metodes.

Vācu ārsts Gerhards Stellings 1916. gadā Oldenburgā atklāja pirmo suņu-pavadoņu skolu ar nosaukumu «Vācu gans». Bet 1928. gadā turīga amerikāniete Dorotija Harisona Justa uzsāka suņu-pavadoņu apmācību starptautiskā līmenī.

Mūsdienās suņu-pavadoņu skolas ir atvērtas daudzās pasaules valstīs. Tūkstošiem neredzīgu un vājredzīgu cilvēku ir dota iespēja mainīt savu dzīvi: kļūt patstāvīgākiem, neatkarīgākiem un mobilākiem, kā arī iegūt labu un uzticamu draugu.

Izstādē būs pieejami materiāli par suņiem-pavadoņiem un dažāda noderīga informācija suņu saimniekiem.

  • Latvija — mežu zeme

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt oši, kļavi,
Vidū saule ritināja.

Vairāk nekā pusi mūsu valsts teritorijas klāj meži, kuru ietekme uz ikvienu šīs zemes iedzīvotāju ir nenovērtējama gan sociālā, gan ekonomiskā ziņā. Meža nozare ir viens no nozīmīgākajiem darba devējiem, lielisks eksporta ģenerators, valsts zaļās attīstības stūrakmens un nācijas nākotnes garants. Meža un cilvēka ciešā saikne emocionāli un daudzpusīgi atspoguļojas arī latvju dainās, tautas dziesmās un citos mākslas veidos.

Izstādē apkopoti materiāli par daudzveidīgo Latvijas floru un faunu, meža ekoloģiskajām īpatnībām, mežsaimnieciskās darbības uzdevumiem, meža aizsardzību, mežu izmantošanas tehnoloģiskajiem risinājumiem, medniecību utml.

  • 15. maijs – Ģimenes diena

Starptautiskā ģimenes diena ir starptautiska mēroga svētki, kurus katru gadu atceras 15. maijā. Tā ir pēc ANO ieteikuma iedibināta svētku diena, lai pievērstu pasaules uzmanību ģimenei, tās patiesajai vērtībai. Pasaulē kā oficiāli svētki no 1994. gada 15. maija, bet no 2008. gada Latvijā. Ģimene — tā ir mīlestība, atbildība, rūpes, sapratne, drošība simtiem vārdu, ar kuriem iespējams izteikt šo vienu vienīgo vienojošo vārdu — ģimene.

Izstādē bērniem apkopotas grāmatas, kas stāsta par ģimeni — vectēvu un vecmāmiņu, tēti un mammu, māsu un brāli, viņu attiecībām.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

PINUMI UN KALUMI – AMATU SARUNA
Izstādes jūnijā
Izstādes maijā
Izstādes aprīlī
Izstādes martā