Izstādes martā

• Aīdai Niedrai – 125

Aīda Niedra (īstajā vārdā Ida Niedra) dzimusi 1899. gada 23. martā Tirzas pagasta Āžu krogā, mirusi 1972. gada 23. novembrī Santamonikā (ASV).

Aīda Niedra rakstniecībā debitēja kā dzejniece, dzejā apliecinot vitālu, ar Latvijas dabu saistītu poētisku skatījumu un spilgtu sievietes pārdzīvojumu un iekšējo pasauli. Latvijā tapušajiem prozas darbiem ir pozitīvisma, impresionisma un ekspresionisma iezīmes, dzimtās Tirzas puses dabas un cilvēku likteņu tēlojumi. Atrodoties trimdā, līdzās dzimtās zemes un Rīgas reminiscencēm un 20. gs. 30. gadu inteliģences tēlojumam, darbos atklātas latviešu bēgļu gaitas un trimdas sabiedrība, arī padomju okupētās Latvijas ikdiena. Literāro darbu centrā spilgti sieviešu raksturi. Apmēram 50 gadu ilgajā literārās darbības laikā dēvēta par vienu no ražīgākajām autorēm. Paliekoša vērtība plašajā prozas darbu klāstā ir laikmeta dokumentācijai. Atzinusi, ka darbos neko nav izdomājusi, vielu literārajiem darbiem ņēmusi no dzīves, visam piešķirdama savu redzējumu, izteiksmi un stilu.

A. Niedra ar saviem darbiem latviešu literatūrā ir ievedusi vitālu, darbīgu, lepnu sievietes tēlu, kuras sīkstums un jūtu atturība meistarīgi apvienota ar lielu garīgu spēku, patstāvību, uzticību zemei un spēju upurēt personiskās intereses. Sieviešu likteņi un dzīves samezglojumi, ilgas pēc laimes un mīlestības iezīmīgi arī trimdā tapušajiem romāniem.

Izstādē pieejamas Aīdas Niedras grāmatas parastajā iespiedrakstā un audioformātā.

• Ar sveicienu no Vācijas

Vācija bieži vien tiek saukta par “das Land der Dichter und Denker” (dzejnieku un domātāju zeme). Vācijas kultūras pirmsākumi ir meklējami ilgi pirms tās kā vienotas valsts izveidošanās. Vācu kultūra ir saistīta ne tikai ar pašu Vācijas nacionālo valsti, bet arī ar vāciski runājošo pasauli. Vācu literatūras pirmsākumi ir meklējami viduslaikos. Šī perioda sākumā nozīmīgi vācu rakstnieki bija Valters fon der Fogelveide un Volframs fon Ešenbahs. Nozīmīgs vācu eposs ir “Nībelungu dziesma”, kura autori nav zināmi. Vāciešiem ir arī ievērojama sāga “Thidrekssaga”. Visā pasaulē pazīstami ir arī vācu pasaku vācēji brāļi Grimmi.

Šajā izstādē iepazīstināsim ar vācu rakstniekiem un viņu darbiem. Izstādē pieejamas vācu rakstnieku grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā, audioformātā.

• Par sievietēm, kāpēc viņas ir tik īpašas un neatvairāmas

Pavasaris ir īstais brīdis visām sievietēm atgādināt, ka viņas ir īpašas un neatvairāmas. Tāpēc Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā arī šomēnes tiek piedāvāta daiļajam dzimumam veltītā izstāde.

Izstādē skatāmās grāmatas atklāj laba garastāvokļa noslēpumus un tajās var meklēt atbildi arī uz jautājumu “Kas veido sievietes laimi?” No dažādām grāmatām var uzzināt, kā pārvarēt bailes un attīstīt pašcieņu, kā piedot, kā pieņemt sevi, kā tikt galā ar sadzīves un finanšu problēmām, kā pilnveidot attiecības ar mīļoto cilvēku, ar tuviniekiem, draudzenēm un, pats svarīgākais, kā atrast spēka avotu sarežģītās dzīves situācijās un kļūt par sava likteņa saimnieci.

Izstādē būs pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā.

• Tur tālajās tālēs…

Jaunu tūrisma sezonu sagaidot, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā atklājam ceļojumiem un ceļošanai veltītu nozaru literatūras izstādi “Tur tālajās tālēs…”. Ceļošanu par vienu no saviem vaļaspriekiem uzskata latviešu lielākā daļa. Šis fakts reti kuru izbrīna, jo šim vaļaspriekam var izvēlēties ļoti atšķirīgās formas, režīmus un arīdzan galamērķi — ikvienam temperamentam un raksturam. Tāpēc izstādei centāmies aptvert neaptveramo un salikt kopā plaša interešu spektra grāmatas — Tibeta, Butāna, Gambija, Japāna, Ķīna, Ēģipte, Islande, Antarktīda… Plus vēl pa drusciņai no daudzām citām apceļošanas vērtām vietām. Izstādē gan netika eksponēti daudzi bibliotēkas krājumā esošie ceļveži, taču tie ir ērti sagrupēti Ģeogrāfijas nozares plauktā un ir brīvi apskatāmi bibliotēkas lasītavā.

• Starptautiskā sieviešu diena

“Sieviete — tu esi trausla puķe,
kuru mīlestības reibons šūpo
smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
galvā mirdzinājot zelta kroni.”
(Fricis Bārda)

Starptautiskā sieviešu diena (8. martā) ir starptautiska sieviešu solidaritātes un cīņas par sieviešu tiesībām diena, ko svin kopš 1911. gada. Sākotnēji svētki tika radīti kā cieņas pret sievietes darbu un cīņas par dzimumu vienlīdzību simbols, taču pamazām pārvērtušies par vēl vienu dienu gadā, kad uzdāvināt sievietēm ziedus vai dāvanu. Mūsdienās šos svētkus tādā vai citādā formā atzīmē lielā daļā pasaules valstu.

Izstādē apkopota informācija par Latvijā un pasaulē atpazīstamām sievietēm.

• Lieldienu saule lai atspīd arvien

“Mīlestība iekaro cilvēka sirdi,
tā uzvar neticību un ļaunumu.
Mīlestība tuvina pasauli Dievam.
Priecīgas Lieldienas!”

Lieldienas ir svarīgi kristiešu svētki, kuros tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās trešajā dienā pēc krustā sišanas, kas, pēc kristīgās tradīcijas, ir notikusi laika posmā starp 27. un 33. gadu. Par tradīciju kļuvuši arī daudzi pagāniskie Lieldienu svinēšanas elementi, piemēram, olu krāsošana un šūpošanās.

Izstādē apkopoti bibliotēkas krājumā esošās nozaru literatūras izdevumi parastajā iespiedrakstā un Braila rakstā, kā arī periodiskie izdevumi.

Informāciju apkopoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre