E-adrese
- “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”
“Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu — jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas nule uzlēkusi tajā.”
(V. Plūdonis)
Latvijas tauta – viena maza saujiņa plašajā pasaulē. Viena mazmazītiņa saujiņa izturīgu, pacietīgu un spītīgu ļaužu.
“Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats.” (Jānis Jaunsudrabiņš)
Kas ir Latvija? Vienam tās ir pilsētas ar sarkaniem jumtiem, cits nosauks attālu Latgales ciemu, vēl kāds minēs likteņupi Daugavu vai mazu ezeriņu. Kādam no mums skanīgāks par literāro valodu būs dialektā izrunāts teikums. Latvija ir bagāta ar visu kopīgo un atšķirīgo, jo ikkatram latvietim dzimtene ir dziļi sirdī.
Šajā laikā, lūkojoties aizdegtu svecīšu liesmā, atcerēsimies un savās sirdīs novērtēsim Latvijas brīvības cīņās izcīnīto valsts neatkarību.
Ikvienam latvietim novembris ir nozīmīgs mēnesis. Šajā mēnesī tika proklamēta Latvijas Republika, Latvija tika pasludināta par neatkarīgu teritoriju. Par to, ka dzīvojam brīvā un neatkarīgā valstī, varam būt pateicīgi mūsu patriotiskajiem senčiem, kuri ar neatlaidību, cerību, sapņiem un savām asinīm panāca to, ka sapnis kļūst par īstenību.
Izstāde aicina ielūkoties bibliotēkas krājuma materiālos par Latvijas vēsturi parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā, audioformātā un CD formātā.
Svinēsim mūsu Latvijas svētkus kopā!
- Latvijas veiksmes stāsts
“Cilvēkam vajadzīga arī ārēja labklājība, jo visu cilvēku iedabai nav tādas pašpietiekamības, lai tā varētu nodoties tikai apcerei.” (Aristotelis)
Gaidot Latvijas patriotisma mēnesi, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā būs apskatāma nozaru literatūras izstāde par Latviju, ar uzsvaru uz tās ražošanas vēsturi. Tiks prezentētas sekojošas tautsaimniecības nozares un pasaules slavenās un vietējās nozīmes ražotnes: Rīgas porcelāna fabrika, VEF, Latvijas cukurfabrikas, Ķuzes saldumu ražotne, Rīgas modes apģērbu ražotne, saplākšņa ražotnes. Izstāde atspoguļo tikai zināmu daļu no tautsaimniecības nozarēm, kas veido Latvijas veiksmes stāstu. Būs apskatāmas arī grāmatas, kurās aprakstītas atmiņas par Pirmās brīvvalsts laikiem un izcilajiem Latvijas cilvēkiem. Aicinām ikvienu izpētīt sev tuvāku ražošanas nozari, tās vēsturi un gūt iedvesmu par mūsu zemi un tautu!
Latvijas Neredzīgo institūta darbnīcas LNB digitālajā kolekcijā “Industriālais mantojums”.
- Kārlim Skalbem – 145
“Man visi gudrie vārdi
Sen garlaicīgi kļuva,
Tik sirds,
Tik sirds un saule man tuva:
Tie vārdi, ko runā saule,
Ko asinis ausīs čukst,
Ko runā mīļā saule,
Ko sirds uz sirdi pukst.”
(Kārlis Skalbe)
Kārlis Skalbe ir latviešu literatūras klasiķis un literārās pasakas vecmeistars. Viņa darbi veido vienu no literārās pasakas žanra virsotnēm latviešu rakstniecībā. Dziļš latviskuma veidotājs.
K. Skalbe tiek dēvēts par sirds, saules un sapņu dzejnieku. Viņa dzeja ir intīma, tai raksturīgs jūtu dziļums, spilgta tēlainība un muzikalitāte. Tāpat kā K. Skalbes pasakās, arī dzejoļu krājumos jūtama latviešu folkloras ietekme un paustas tautasdziesmās rodamās ētiskās un estētiskās vērtības.
Nozīmīga ir arī K. Skalbes publicistika – tēlojumi krājumā “Mazās piezīmes”. Tās ir lakoniskas un liriskas impresijas, atklājot K. Skalbes pārdomas un atziņas par svarīgiem sabiedrības procesiem un jautājumiem jaunās valsts tapšanā.
Līdzās literārajam veikumam nozīmīga ir K. Skalbes sabiedriskā darbība. Ar savu daiļradi un sabiedrisko darbību rosināja Latvijas valsts proklamēšanu. 1931. gadā K. Skalbe tika ievēlēts Brīvības pieminekļa komitejas lietpratēju komisijā, kurai bija jānovērtē Kārļa Zāles darinātā pieminekļa projekta pārlabojums. K. Skalbe ieteica uz pieminekļa uzrakstīt vārdus: “Tēvzemei un Brīvībai”.
K. Skalbes pasaku krājums “Ziemas pasakas” iekļauts Latvijas kultūras kanonā. 2014. gadā Latvijas Televīzijas šovā “Lielā lasīšana” K. Skalbes pasaka “Kaķīša dzirnavas” atzīta par populārāko grāmatu latviešu lasītāju vidū. Rakstnieks tajā uzsver garīgā spēka lomu, noliedz naidu un vardarbību. Skalbem nav raudošais kaķītis, viņš iziet spēcīgu dzīves ceļu. Plaši pazīstama ir pasakas galvenā varoņa kaķīša atbilde ķēniņam: “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.” Pasaka liek mācīties piedot un vienmēr ticēt labajam, nepadoties.
Izstādē pieejamas Kārļa Skalbes grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.
- 13.novembris — Starptautiskā neredzīgo diena
13. novembris visā pasaulē tiek atzīmēts kā Starptautiskā neredzīgo diena, kuras ietvaros bibliotēkas Tifloloģijas sektorā aicinām iepazīties ar krājumā esošajiem materiāliem par paraolimpiskajām spēlēm. Šogad tās norisinājās Parīzē no 28. augusta līdz 8. septembrim.
Pirmās paraolimpiskās spēles notika 1960. gadā Itālijā, Romā, pēc vasaras olimpiskajām spēlēm. Šajās paraolimpiskajās spēlēs piedalījās sportisti ar invaliditāti no dažādām valstīm – tas bija pirmais lielais starptautiskais sporta pasākums, kas bija veltīts cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Pirmās paraolimpiskās spēles, kurās startēja Latvijas sportisti, notika 1992. gadā Spānijas pilsētā Barselonā.
Izstādē lasāma informācija par paraolimpiskās sporta kustības aizsākumiem pasaulē un Latvijā, Latvijas redzes invalīdu paraolimpiāžu dalībniekiem: Armandu Ližbovski, Kasparu Biezo, Edgaru Kļaviņu, Emīlu Dzilnu un viņu sasniegumiem paraolimpiādēs.
Informācija pieejama gan parastajā iespiedrakstā, gan palielinātajā drukā, gan Braila rakstā, gan audioformātā.
- Netveramo bagātību krātuve
“Civilizācija šī vārda patiesajā nozīmē nav vajadzību vairošana, bet gan brīva un labi pārdomāta savu vēlmju ierobežošana” (Mahatma Gandijs)
Vēlā rudens noskaņās, pavadot laiku klusajās apcerēs, pievērsīsimies civilizācijas pirmsākumu un pasaules kultūras vērtību izpētei. No kurienes mēs nākam, kurp ejam? – tie ir jautājumi, uz kuriem nav gatavas un viennozīmīgas atbildes, taču, meklējot to, ikviens no mums kļūst piederīgs kaut kam lielākam par katru no mums. Ejot šim izpētes, vai drīzāk, pašizpētes procesam cauri, mēs varam sameklēt apslēptos dārgumus, pēc kuriem alkst mūsu dvēsele. Latvijas Neredzīgo bibliotēka piedāvā gada pēdējos mēnešos iepazīt šo tēmu grāmatu izstādē “Netveramo bagātību krātuve”.
- Brīvība ziemeļos
Šogad “Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa 2024” norisināsies no 11. līdz 17. novembrim.
2024. gadā tiek atzīmēta 80. gadadiena kopš Islandes neatkarības iegūšanas. Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa vēlas atzīmēt šo vēsturisko notikumu, un tāpēc šogad galvenā uzmanība tiek pievērsta Islandei un tās bagātīgajam literārajam mantojumam. Lasot Islandes autoru tekstus, mēs izpētīsim valsts daudzveidīgos stāstus un godināsim tās kultūras ieguldījumu Ziemeļvalstu sabiedrībā.
Šī gada tēma “Brīvība ziemeļos” ļauj pārdomāt, ko brīvība nozīmē cilvēkiem Ziemeļvalstīs, kā tā tiek iemiesota un atklāta literatūrā.
Brīvība ir jēdziens, kam var būt daudz izpausmju: no personas brīvības dzīvot tā, kā tā vēlas, līdz nāciju centieniem pēc neatkarības un suverenitātes.
Saistot Islandes 80. gadadienu ar tēmu Brīvība ziemeļos, mēs ceram, ka Ziemeļvalstu Literatūras nedēļa kalpos par platformu, kurā apspriedīsim brīvības un dažādu kopienu tēmu. Mūsu mērķis ir iedvesmot sarunas par to, ko brīvība nozīmē katram no mums un kā mēs varam strādāt kopā, lai stiprinātu brīvību un dažādas kopienas mūsu sabiedrībā tagad un arī nākotnē.
Rītausmas lasījums mūsu bibliotēkā notiks 21. un 22. novembrī, kad visi kopā ar Astrīdas Lindgrēnas Brālīti un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, dosimies pasakaini brīvajā lidojumā.
Savukārt Krēslas stundas lasījums notiks 22.novembrī plkst. 14.00
Lasīsim fragmentus no “Skugabaldrs” (Ēnu lapsa), autors Sjón (Sjouns). “Skugabaldrs” ir tautas pasaka par priesteri un lapsu medībām, taču šis stāsts skar arī Islandes vēsturi. Skubaldrs ir lapsa-kaķis islandiešu folklorā, un romānā mēs sekojam Balduram Skugasonam, kura sapnis ir noķert runājošo lapsu. Grāmatas koncentrētā valoda atsauc atmiņā islandiešu sāgas, bet spilgtie dabas apraksti ved cauri Islandes ainavai, kurai ir nozīmīga loma stāstā.
Paralēli šim darbam lasīsim arī Kārļa Skalbes “Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties”.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja