Izstādes novembrī

•  “Maza mana tēvu zeme
  divu roku platumā.”
  (K.Skujenieks)

Novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 107. gadadienu – mūsu valsts, mūsu tautas, mūsu stiprās saknes, Latvijas Neredzīgo bibliotēka aicina ielūkoties literatūras izstādē –

 “Maza mana tēvu zeme divu roku platumā,
Mīļa mana tēvu zeme divu roku siltumā.
Dziļa mana tēvu zeme visa mūža garumā.”
(K.Skujenieks)

Literatūras izstādē apskatāmi informācijas resursi audioformātā, parastajā iespiedrakstā par Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem, Latvijas valsts simboliem.

Mēs esam tauta, kas aug no stipriem pamatakmeņiem — ticības sev, saviem cilvēkiem un savai zemei. Mēs veidojam Latviju katru dienu, katrs ar savu darbu, ar saviem sapņiem un vērtībām.

Lai  plīvo Latvijas karogs kā simbols mūsu vienotībai un spēkam. Lai plaukst mūsu lauki, lai dzirkstī mūsu dziesmas, un lai ikviens, kas mīl šo zemi, sajūt lepnumu būt par daļu no mūsu tautas, mūsu valsts.

Daudz laimes, Latvija! Lai tava nākotne ir gaiša un balstīta uz patiesām vērtībām!

• Režisoram, rakstniekam Andrejam Miglam – 80

Andrejs Migla – rakstnieks, režisors, lektors, pedagogs, scenārists. Andrejs Migla dzimis 1940. gada 30. novembrī Bauskas novada Ceraukstes pagasta “Mauriņos” lauksaimnieku ģimenē, miris 2021. gada 12. maijā.

No 1963. gada līdz 1974. gadam bijis Liepājas teātra režisors, no 1968. gada – galvenais režisors. Liepājas teātrī dramatizējis un iestudējis vairākas populāras muzikālās izrādes. Sarakstījis grāmatu par Liepājas teātra aktrišu folkloras kopu “Atštaukas” un Liepājas teātra Klaipēdas kursu.

No 1975. līdz 1982. gadam bijis Latvijas Radio režisors. Latvijas Radioteātrī dramatizējis un iestudējis vairākus desmitus dzejas un prozas darbu. Bijis Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja vietnieks kultūras jautājumos, Latvijas Rakstnieku savienības un Teātra darbinieku savienības biedrs.

Kopā ar Valdi Rūmnieku sarakstījis vēsturiskos romānus “Kuršu vikingi”, “Sveiks, jautrais Rodžer!”, “Čaks”, “Viestura zobens”, “Trīs zvaigznes”, “Debess aiztur elpu”.

Valda Rūmnieka un Andreja Miglas vēsturiskajos romānos stingra dokumentalitāte savienojas ar māksliniecisku izdomu, tautas ticējumiem un nostāstiem.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā un audioformātā.

• Aizejam tālu, tālu
  Paliekam tuvu, tuvu

Literatūras izstāde aicina bibliotēkas mazos lasītājus kopā ar Ziemeļvalstīm piedalīties īstā lasīšanas ballītē jau tradicionālajā Ziemeļvalstu literatūras nedēļā, kas norisināsies no 10. līdz 16. novembrim. Šogad Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas tēma ir Vienotība Ziemeļvalstīs. Vienotība nozīmē turēties kopā un radīt vienprātību. Šogad iepazīsim un kopā lasīsim Fēru salu autora Bardura Oskarsona bilžu grāmatas “Suns, kaķe un pele” fragmentu.

• Novembris – salnu mēnesis

Mārtiņš bija labs vīriņš
Par visiem vīriņiem:
Ne ruden, pavasar,
Pašā maizes laiciņā.

Literatūras izstādē ,,Novembris- salnu mēnesis” bērniem būs interesanti uzzināt, kā senatnē latvieši svinēja gadskārtu ieražu svētkus novembrī. Kad rudens darbi bija beigušies, sākās ziemas laiks, kam vārtus vēra Mārtiņi. Mārtiņos atsākās masku gājieni, galdā cēla karašas, asins pankūkas, putraimdesas, medus plāceņus, tāpat lika ziedojumus kūtī un stallī. Mārtiņš ir liels vīrs, jo tam ir grūtākais darbs jāpaveic – jāved ļaudis pa gada tumšāko laiku gaismas virzienā. Tur vajag gan prātu, gan spēku, gan Dieva padomu, un Mārtiņam ir spēka un gudrības gana, lai to veiktu.

• Eiropas Autoru dienas

No 11. novembra līdz 12. decembrim bibliotēkas visā Eiropā svin Eiropas Autoru dienu – prieku par lasīšanu, autoriem un grāmatām. Šī iniciatīva vieno vairāk nekā 40 valstis un 31 valodu, un arī Latvija ir daļa no šiem svētkiem.

Lai atzīmētu šo notikumu, novembrī Latvijas neredzīgo bibliotēkā apskatāma izstāde “Eiropas Autoru diena”. Tajā apkopotas dažādu Eiropas autoru grāmatas pielāgotā formāta: audio, palielinātā drukā un Braila rakstā. Pielāgojumi audio formātā būs apvienoti arī kolekcijā sistēmā BALSS.

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja