Izstādes novembrī bibliotēkā Rīgā

• 13. novembris Starptautiskā Neredzīgo diena

13. novembrī ir Starptautiskā Neredzīgo diena, kurai par godu bibliotēkas darbinieki aicina ieskatīties pagātnē un aplūkot dažādus vēsturiskus materiālus par Baltā spieķa dziesmas pasākumiem Juglā.

Latvijas Neredzīgo bibliotēka „Baltā spieķa dziesmas” ietvaros runāja par redzes invalīdiem svarīgām tēmām. Pārsvarā temati bija saistīti ar juridiskajiem un kultūrvēsturiskajiem jautājumiem, kā arī ar drošību uz ceļiem. 

Bibliotēka rīkoja arī akciju “Baltā spieķa zīme” projekta “Baltā spieķa dziesma” ietvaros. Akcijas mērķis bija atgādināt autovadītājiem un informēt redzes invalīdus par Ceļu satiksmes noteikumiem, kas nosaka, ka „Jebkurā gadījumā (arī ārpus gājēju pārejām) transportlīdzekļa vadītājam jāpalaiž garām neredzīgi gājēji, kas rāda signālu ar balto spieķi”. Akcijas galvenais mērķis bija informēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu par šāda noteikuma esamību un svarīgumu.  

Baltais spieķis ir neredzīgo cilvēku pazīšanas zīme jau vairākus gadus. Un katram derētu atcerēties par to ne tikai oktobrī vai novembrī, bet arī visu gadu. 

• Dzejoļi Latvijai

“Ai dzimtene, tu brīnišķā un labā, –
Par tevi vienmēr dziedās mana sirds!
Tu manus sapņus, manas ilgas glabā,
Un tavā saulē mana laime mirdz!”
(Laimonis Vāczemnieks)

Latviešu dzejnieku patriotiskā dzeja. Latviešu dzejnieki veltījuši daudz skaistu mīlas vārdu mūsu Latvijai. Dzejoļos ar patiesu sirsnību aprakstīts dzimtās zemes krāšņums.

• Jānis Roze – grāmatizdevējs

“Grāmata nav viņam tikai prece, grāmatai pieder viņa mīlestība.”
(Kārlis Skalbe)

Jānis Roze (1878–1942) – grāmatizdevējs. Viens no izcilākajiem grāmatu izdevējiem 20. gs. 20.–40. gados Latvijā. Pirmā pasaules kara ieskaņā iegādājies spiestuvi, nedaudz vēlāk, 1919. gadā dibinājis “Jāņa Rozes apgādu” un atvēris grāmatu veikalu. Augstā mākslinieciskā poligrāfiskā apdarē izdevis latviešu rakstnieku darbus, to vidū Jāņa Akuratera, Antona Austriņa, Augusta Deglava, Jāņa Poruka, Augusta Saulieša, Kārļa Skalbes kopotus rakstus, ievērojamu skaitu mācību grāmatas un kalendārus.

Izdevēja galvenais pamatprincips bija: jāizdod tikai literāri vērtīgas grāmatas glītā, pēc iespējas mākslinieciskā apdarē. Kopumā izdevis ap 750 grāmatu, no kurām lielākā daļa (ap 500) daiļliteratūras darbi; kopā ar žurnāla burtnīcām izdevumu skaits sasniedz 850. Atzinīgi novērtējot grāmatu izdevēja Jāņa Rozes devumu, 1936. gada 14. novembrī viņam piešķīra ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. 1940. gadā padomju okupācijas vara nacionalizēja Jāņa Rozes uzņēmumu, savukārt pašu Jāni Rozi 1941. gada 14. jūnijā izsūtīja uz Sibīriju Krievijā, kur izsūtījumā grāmatizdevējs gāja bojā.

Izstādē apkopoti “Jāņa Rozes apgāds” izdevniecībā izdoti daiļliteratūras darbi parastajā iespiedrakstā, audioformātā, palielinātajā drukā un Braila rakstā.

https://neredzigobiblioteka.lv/wp-content/uploads/2022/11/Janis-Roze.mp3

• Latvijas vēsturei veltītie romāni

Vēsturiskā romāna žanrs jo sevišķi iecienīts un līdz ar to arī žanriski sazarots kļuva pēc valstiskās neatkarības atgūšanas. Aktualizējās nepieciešamība pēc nacionālās pagātnes pārskatīšanas. Daudzi autori savos darbos pievērsās vēstījumiem par dzimtu un Latvijas likteņgaitām.

“Dienas Grāmatas” izdotā grāmatu sērija “Mēs. Latvija, XX gadsimts” ir vienas paaudzes literātu skatījums gan uz vēsturi, gan literatūru, mēģinājums 20. gadsimtu iekļaut literārā tekstā.

Gundegas Repšes uzrunāti, romānu sērijas radīšanā piedalīties piekrita trīspadsmit latviešu rakstnieki, uzņemoties aplūkot katrs savu nosacītu Latvijas 20. gadsimta vēstures posmu, sākot no 1905. gada revolūcijas un tās atbalsīm.

https://neredzigobiblioteka.lv/wp-content/uploads/2022/11/Latvijas-vesturei-veltitie-romani.mp3

• Laimi Tev, Latvija!

 “Tev mūžam dzīvot, Latvija,
Kā saulei, kas mirdz debess klajā!
Tu — jauna zvaigzne zvaigznājā,
Kas nule uzlēkusi tajā.”
(V. Plūdonis)

Kas ir Latvija? Vienam tās ir pilsētas ar sarkaniem jumtiem, cits nosauks attālu Latgales ciemu, vēl kāds minēs likteņupi Daugavu vai mazu ezeriņu. Kādam no mums skanīgāks par literāro valodu būs dialektā izrunāts teikums. Latvija ir bagāta ar visu kopīgo un atšķirīgo.

Šajā laikā, lūkojoties aizdegtu svecīšu liesmā, atcerēsimies un savās sirdīs novērtēsim Latvijas brīvības cīņās izcīnīto valsts neatkarību.

Izstāde aicina ielūkoties bibliotēkas krājuma materiālos par Latvijas vēsturi, ģeogrāfiju, dabu un kultūru.

https://neredzigobiblioteka.lv/wp-content/uploads/2022/11/Laimi-Tev-Latvija_01112022.mp3

• “Mīļa mana tēvuzeme
  Divu roku siltumā.”
  (Knuts Skujenieks)

Literatūras izstāde veltīta, lai pieminētu Latvijas valstī svarīgus un vēsturiskus notikumus — Lāčplēša dienu 11. novembrī un Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembrī.

Lāčplēša diena — Latvijas brīvības cīņu visplašāk svinētā diena. Ar šo datumu aizsākas Patriotu nedēļas pasākumi, kad īpaši atceramies un godinām visus, kuri izcīnījuši neatkarīgu Latvijas valsti.

Literatūras izstādē skatāmi bibliotēkas krājumā pieejami dažādi izdevumi veltīti Latvijas Valsts Republikas simboliem un dažādiem vēsturiskiem notikumiem.

Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre