E-adrese
- Baltais spieķis 2024
“Bet ir tāds spieķis: visur vienāds,
Šis spieķis baltā krāsā ir.
Gan lietainā, gan saules dienā
Tas cilvēkiem ir jāatšķir.”
( “Uzticams pavadonis” I.Smirnovs, 1993)
Baltā spieķa tradīcija ir aizsākusies Eiropā, bet vēlāk piedzīvo attīstību arī Amerikā. 1964. gadā pēc vairāku organizāciju neatlaidīgiem pūliņiem tiek panākts, ka neredzīgiem un vājredzīgiem cilvēkiem ir tiesības būt neatkarīgiem, bet 1980. gadā 15. oktobri ar likumu noteica kā Baltā spieķa dienu. 1991. gadā to sāka atzīmēt arī Latvijā.
Tifloloģijas sektora krājuma popularizējošā izstāde, kurā iespēja ielūkoties Baltā spieķa vēsturē, kā arī krājumā esošajos Imanta Smirnova, Andra Ošāna, Veltas Vilciņas, Jūlijas Kleinhofas un Arnolda Auziņa dzejoļos par Balto spieķi.
- Latvijas veiksmes stāsts
“Cilvēkam vajadzīga arī ārēja labklājība, jo visu cilvēku iedabai nav tādas pašpietiekamības, lai tā varētu nodoties tikai apcerei.” (Aristotelis)
Gaidot Latvijas patriotisma mēnesi, Latvijas Neredzīgo bibliotēkas abonementā būs apskatāma nozaru literatūras izstāde par Latviju, ar uzsvaru uz tās ražošanas vēsturi. Tiks prezentētas sekojošas tautsaimniecības nozares un pasaules slavenās un vietējās nozīmes ražotnes: Rīgas porcelāna fabrika, VEF, Latvijas cukurfabrikas, Ķuzes saldumu ražotne, Rīgas modes apģērbu ražotne, saplākšņa ražotnes. Izstāde atspoguļo tikai zināmu daļu no tautsaimniecības nozarēm, kas veido Latvijas veiksmes stāstu. Būs apskatāmas arī grāmatas, kurās aprakstītas atmiņas par Pirmās brīvvalsts laikiem un izcilajiem Latvijas cilvēkiem. Aicinām ikvienu izpētīt sev tuvāku ražošanas nozari, tās vēsturi un gūt iedvesmu par mūsu zemi un tautu!
Latvijas Neredzīgo institūta darbnīcas LNB digitālajā kolekcijā “Industriālais mantojums”.
- “Latviešu valoda ir manas mājas.” Rakstniecei Norai Ikstenai – 55
Nora Ikstena ir viena no pazīstamākajām 21. gs. latviešu rakstniecēm. Rakstījusi romānus, īsprozu, biogrāfijas un esejas, kā arī scenārijus dokumentālajām filmām, strādājusi vairākos laikrakstos, saņēmusi nozīmīgus Latvijas un starptautiska mēroga apbalvojumus, aktīvi veidojusi un virzījusi literāros procesus.
Ikstena atpazīstama ar savu izsmalcināto rakstīšanas stilu, kas dažkārt dēvēts par prozas mežģīnēm, kā arī ārkārtīgi rūpīgo attieksmi pret valodu. Ikviens no rakstnieces darbiem bijis ar ko iezīmīgs latviešu literatūras telpā, vairāki stāstu krājumi un romāni arī starptautiskā mērogā.
Rakstījusi arī bērniem – “Pasakas ar beigām” un “Ulubeles pasakas” – pasakas, kuru darbības vieta ir Ikšķile un tās apkārtne.
Skaņdarbs “Dod, dieviņi” ar N. Ikstenas vārdiem un Raimonda Tigula mūziku bija viens no emocionālākajiem brīžiem kopkoru koncertā Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2013. gadā, kur N. Ikstena bija arī viena no režisorēm.
Izstādē pieejamas Noras Ikstenas grāmatas parastajā iespiedrakstā, palielinātajā drukā, Braila rakstā un audioformātā.
- Sargāsim sudrabu gadsimtos atrasto
Dziedādama es cēlos,
Dziedādama kājas āvu,
Dziedādama es uzkāpu
Kalniņā gavilēt.
Šogad Dainu tēvam Krišjānim Baronam 189. dzimšanas diena. Tautasdziesmas ir simboliski nozīmīgākā latviešu folkloras forma. Tās iekļautas Latvijas kultūras kanonā kā tautas tradīciju vērtība, bet Dainu skapis 2001. gadā nokļuvis UNESCO Pasaules atmiņas dokumentārā mantojuma sarakstā.
Lai aktualizētu tautasdziesmu vērtību laiku lokos un to lomu latviskās identitātes saglabāšanā, bibliotēkas lasītavā skatāma izstāde ,,Sargāsim sudrabu gadsimtos atrasto”.
Mums uzspīd tā pati saule un zied tās pašas madaras, kas mūsu senčiem, arī dziesma – tautasdziesma skan tik saulaini un ziedoši kā viņiem. Skan! Tautasdziesmas spēks ir daudz lielāks, nekā mēs to apzināmies. Tautasdziesmās pateiktā gudrība ir neizsmeļama kā vecāsmātes pūralāde. Tad pacelsim pūralādes vāku, lai iznestu saulē tās saturu. Lai tautasdziesma dod jums gara spēku atgriezties pie senču baltuma, ticības, vieduma, dāvājot veiksmi un saskaņu, mīlestību un turību!
Literatūras izstādē ir pieejamas latviešu tautasdziesmas Braila rakstā un parastajā iespiedrakstā, kā arī mūzikas CD.
- 4. oktobris — Pasaules dzīvnieku diena
“Mazs kaķīts,
Mazs zaķīts
Uz ceļa satikās
Un brīnojās.”
(Jānis Poruks)
Oktobrī Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā skatāma izstāde mazajiem un ne tik mazajiem lasītājiem — “ 4. oktobris — Pasaules dzīvnieku diena”.
Šī izstāde rosina iedzīvotājus ar lielāku izpratni un cieņu izturēties pret cilvēces „mazajiem brāļiem” – dzīvniekiem – un atcerēties, ka mūsu pienākums ir ne tikai priecāties, bet arī izrādīt rūpes par tiem. Lai arī dzīvnieku aizsardzības diena tiek atzīmēta 4. oktobrī, ikvienam suņa un cita mājdzīvnieka saimniekam savs četrkājainais draugs jāciena, jāmīl un par to jāuzņemas pilna atbildība katru dienu, neatkarīgi no datuma.
Dzīvnieku aizsardzības likuma preambula nosaka: “Cilvēces ētiskais pienākums ir nodrošināt visu sugu dzīvnieku labturību un aizsardzību, jo katrs īpatnis pats par sevi ir vērtība. Cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt”.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja