- Rakstniecei Mārai Svīrei – 90
Cilvēks visu mūžu pats sevi tulko, bet tik un tā nesaprot. (Māra Svīre)
“Literāro talantu, kas mums abām, iespējams, iedzimis no mūsu tēva, kuram, tālāk neizkopta, piemitusi šī nosliece, Māra varbūt visu mūžu būtu šķiedusi tikai publicistikā, ja liktenis viņu nesavestu kopā ar Vladimiru Kaijaku. Māras parādīšanās literatūrā izvērtās strauja un spoža. To sekmēja ne vien talants, bet arī viņas jau nobriedusī personība, izteiktā patstāvība, uzdrīkstēšanās dziņa un pašlepnums. Brīnos, cik daudzos žanros un atšķirīgos rokrakstos paguvis izpausties māsas talants: ir tātad proza – gan lielie romāni, gan īsāki un garāki stāsti, gan liriski filozofiskas miniatūras. Ir kino un televīzijā uzņemti scenāriji, un ir nodrukāta luga. Ir grāmata bērniem par raganu Ragniju, ko dramatizējis un iestudējis radio teātris, un ir sabiedriski asa publicistika. Priecājos, ka kritika Māru Svīri pamanīja uzreiz un ir pelnīti novērtējusi. Šo labvēlību ietekmēja arī lasītāju atsaucība, atzinība un mīlestība, ko māsa izjutusi un respektējusi allaž.” (Lija Brīdaka)
“Mana fantāzija palaikam būvē pilis no dzīvē novērotā, palaikam no zila gaisa. Domāju, ka labākās ir tās, kuras no zila gaisa. Ļaudis paši var vērot un apcerēt ikdienā notiekošo, romānā vairāk saistošs, ko uz katra soļa nesastapt. Par savu daiļradi man nepatīk ne runāt, ne rakstīt. Ja pašas sacerēto atzītu par sliktu, tad nevienam nerādītu un drukāšanai nepiedāvātu. Bet sevi slavēt taču neiešu – tā būtu lielīšanās.
Man ne prātā nenāk baidīties no skaitļa 13. Tas nav ne velna ducis, kā uzskata eiropieši, ne nāves punkts, kā pieņemts austrumos. Trīspadsmit ir visa jaunā sākums. Pirmā stunda pēc divpadsmitiem – jaunas dienas sākums, pirmais mēnesis pēc divpadsmitā – jauna gada sākums. Pirmais skaitlis otrajā ducī. Trīspadsmitajā oktobrī katru gadu es sākos no jauna.” (Māra Svīre)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.
- Rakstniekam Anšlavam Eglītim – 120
“Anšlavs Eglītis rakstniecībā ienāca 20. gs. 30. gados, kad mainījās literārās paaudzes un sevi spilgti pieteica vienaudži un domubiedri. Viņa literārā jaunrade Otrā pasaules kara notikumu iespaidā sadalās divos posmos. Neatkarīgās Latvijas laikā tapa pirmie dzejoļi, stāsti, romāni un lugas; trimdas posmā daiļradē dominēja stāsti, noveles, tēlojumi, romāni un lugas, kas tapa, galvenokārt domājot par latviešu teātra attīstību svešumā. Izdotās grāmatas nereti papildināja rakstnieka ilustrācijas vai zīmējumi un grafiskais noformējums. Latvijā bijis mākslas dzīves korespondents un apskatnieks, trimdā sevi atklāja jaunā jomā, kļūdams par jaunāko spēlfilmu recenzentu. Šīs recenzijas kļuvušas par kino nozares vēstures daļu.
Anšlavs Eglītis pamatoti dēvēts par ražīgāko latviešu trimdas autoru. Jau ar pirmo īsprozas krājumu “Maestro” A. Eglītis apliecināja sevi kā prasmīgs raksturotājs, atjautīgs un ironisks stāstītājs. Latviešu literatūrā nozīmīgu un paliekošu vietu ieņem romāns “Līgavu mednieki”, kuru kritiķi uzlūkoja par vienu no vērtīgākajiem un īpatnākajiem sava laika darbiem. Veiksmīgs izrādījās arī t. s. gleznotāju romāns “Homo novus”. Šie teksti nozīmīgi ar Rīgas kultūrvides tēlojumu un daudzkrāsaino jaunās paaudzes tipu galeriju, kā arī spilgti kolorītajiem mākslas vides raksturiem. Šo precīzo, smalko un detalizēto personu raksturojumu rakstnieks turpināja arī, dzīvojot svešumā.
Trimdā tapušo darbu vidū dominēja romāni, kuru centrā cilvēku likteņi dažādos vēsturiskos krustpunktos, cilvēku attiecības un nereti kādi liktenīgi pavērsieni, arī radošas personības nespēja iekļauties trimdas sabiedrības pamatstraumē. Bagātīgajā prozas darbu klāstā nozīmīgu vietu ieņem romāni “Omartija kundze”, “Bezkaunīgie veči”, saistošas ir atmiņas par Inciemā pavadītajām vasarām grāmatā “Pansija pilī”. Tikpat spilgts un pamanāms A. Eglītis ir īsprozas darbos.” (Inguna Daukste-Silasproģe)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā.
- 15.oktobris – Baltā spieķa diena
Starptautiskā Baltā spieķa diena tiek atzīmēta katru gadu 15. oktobrī. Šī diena ir veltīta cilvēku ar redzes traucējumiem un neredzīgu cilvēku tiesību, neatkarības un vienlīdzīgu iespēju veicināšanai sabiedrībā.
Baltais spieķis ir neredzīgu cilvēku neatkarības simbols, kas palīdz droši orientēties apkārtējā vidē un pārvietoties. Starptautiskajā Baltā spieķa dienā tiek pievērsta uzmanība tam, cik svarīgi ir veidot pieejamu un iekļaujošu vidi, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par personu ar redzes traucējumiem vajadzībām un iespējām.
Šī diena aicina ikvienu būt saprotošam, atsaucīgam un veidot sabiedrību, kurā ikviens cilvēks var pilnvērtīgi piedalīties ikdienas dzīvē neatkarīgi no savām spējām.
- Skan balsis Latvijā
Oktobris ir mēnesis, kurš ne tikai priecē ar krāšņām lapām, bet arī raisa melanholiskas emocijas. Lai tās izkliedētu, iesakām skatīt šī mēneša izstādi, kurai dots nosaukums “Skan balsis Latvijā”. Tā saistīta ar faktu, ka 1. oktobris ir arī Starptautiskā mūzikas diena. Dziedāšana, dziesmu klausīšanās ir viens no veidiem, kā mēs atpūšamies un rodam spēkus jaunām gaitām. Un šo prieku mums sagādā arī latviešu dziedātāji. Ne velti dziesma ir visizplatītākais vokālās mūzikas veids.
Izstādē skatāmi bērnu ansambļu, kora mūzikas, rokmūzikas un popmūzikas grandi. Sākot ar “Dzeguzīti”, “Knīpām un Knauķiem”, Marisu Vētru, Jāni Zāberu, Ievu Akurateri un Ainaru Virgu. Atspoguļota kora dziedāšana, dziedāšana grupā un solo dziedāšanā. Tomēr visvairāk parādās pašu dziedātāju dzīves iespaidi un mūzikas ikdiena. Izstādē iekļautas arī grāmatas par dziesminieku Haraldu Sīmani un grupu “Prāta Vētra”. Ar citām grāmatām varbūt jau būsiet pazīstami, bet varbūt – atklāsiet kādu mūzikas izpildītāju no jauna.
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un mūzikas CD.
- Čaks. Rīga. Mūžība.
“Liepas satumst. Lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup māc,
Un tu atkal šodien nevarēji
Atnākt šurp, kā bija norunāts.”
(A.Čaks)
2026. gada 27 .oktobrī aprit 125 gadi kopš izcilā latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka dzimšanas.
Oktobrī, A. Čaka dzimšanas dienas mēnesī, bibliotēkā skatāma izstāde, kura parāda dzejnieka dzīves un radošo ceļu.
Aleksandrs Čaks ir dzejnieks, kurš Rīgu padarīja par vienu no spilgtākajiem tēliem latviešu literatūrā. Viņa dzejā dzīvo pilsētas ielas un ļaudis, trokšņainie bulvāri, nomales, tramvaji, krodziņi, darba cilvēki, mīlestība, vientulība un sapņi.
A. Čaka dzeja ir urbāna, temperamentīga un ļoti personiska. Viņš prata saskatīt dzeju pilsētas ikdienā un ieraudzīt cilvēkā gan spēku, gan trauslumu.
Latvijas kultūras kanonā iekļauti A. Čaka darbi “Mana paradīze” un “Mūžības skartie”.
Izstāde aicina iepazīt Aleksandra Čaka daiļradi, viņa nozīmīgākos dzejoļu krājumus un prozas darbus, kā arī atcerēties dzejnieku, kura vārds nesaraujami saistīts ar Rīgu.
125 gadi – bet Čaka dzeja joprojām skan Rīgas ielās.
Nāciet, lasiet, ieklausieties un atklājiet savu Aleksandru Čaku!
- Ulda Ausekļa dzejas saules stari
“…bet es mirkli pirms vakara tumsiņas
lieku vārdu no svecēm
un kad aizdedzu
spožāk par zvaigznēm dzirkst viens
vārds
Latvija”
(U.Auseklis)
Uldis Auseklis ir latviešu dzejnieks, kura dzeja īpaši tuva bērniem un jauniešiem. 30. oktobrī dzejniekam aprit 85 gadi. Viņa dzejoļos ir daudz rotaļīguma, asprātības un sirsnības, bet vienlaikus arī dziļas pārdomas par cilvēku, dabu un dzīvi.
Lai arī U. Auseklis dzīvo, kā pats saka: ar vienu kāju Rīgā, ar otru laukos, dzejā ar sirds siltumu dzejnieks atceras bērnības un jaunības vietas – Madonu, Ļaudonu, Savienu, Saikavu, Kalsnavu, Bērzauni.
Ulda Ausekļa dzejā dzīvo Latvijas daba, gadalaiki, bērnības prieks, draudzība un brīnums par pasauli mums apkārt.
Dzejnieka vārdi ir skanīgi un ritmiski, tādēļ daudzi viņa dzejoļi kļuvuši par dziesmām. Dzejoļi ir asprātīgi, kas bagāti ar vārdu spēlēm, pantiem un nebēdnīgiem tēliem, padarot dzejas lasīšanu par aizraujošu piedzīvojumu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.
Izstādē aicinām iepazīt Ulda Ausekļa daiļradi, viņa dzeju, kas lasītājus priecē ar valodas rotaļām, tēlainību un siltumu.
Atveriet grāmatu un ļaujiet dzejai ieskanēties!
- Mēs visi esam iesaistīti – medijpratība un informācijpratība ikvienam
Katru gadu no 24. līdz 31. oktobrim Latvijā norisinās Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa, kuras mērķis ir veicināt medijpratību un informācijpratību sabiedrībā, lai uzlabotu cilvēku kritiskās domāšanas prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos, kā arī sekmētu pilsonisko līdzdalību, pašizpausmi, ekonomisko attīstību valstī un vērstos pret dezinformāciju un maldinošu informāciju.
Lai atzīmētu šo notikumu, Latvijas Neredzīgo bibliotēkā visu oktobri apskatāma izstāde “Mēs visi esam iesaistīti – medijpratība un informācijpratība ikvienam”. Izstādē apkopotas grāmatas un raksti no periodiskajiem izdevumiem, kas māca mums atpazīt dezinformāciju, saprast mākslīgo intelektu un atgādina par digitālo drošību.
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja
E-adrese