E-adrese
Abonementā:
- Krišjānim Baronam – 185
- Mēneša jubilāri:
*Mario Pjuzo – 100
*Ivans Buņins – 150
*Fjodoram Dostojevskim – 200
- Romantisms krievu dzejā
Izstādē var iepazīties ar Marinas Cvetajevas un Sergeja Jeseņina darbiem.
Marina Cvetajeva (08.10.1892.-31.08.1941.) tiek dēvēta par Sudraba laikmeta dzejnieci. Viņas dzejas jaudīgums, jūtu asums un spēks, lirisko tēlu trāpīgais raksturojums un tik reti sastopamā formas muzikalitāte ļauj viņu nosaukt par atsevišķu un pašpietiekamu fenomenu.
Sergejs Jeseņins (03.10.1895.-28.12.1925.) ir viens no pazīstamākajiem krievu dzejniekiem. Viņa dzejai bija raksturīgs smalks lirisms, dabas ainavas, zemnieka dzīves tēlojums. Vēlāk Jeseņins pievērsās imažinismam, bet savā daiļradē viņš vienmēr bija liriskās dzejas virziena pārstāvis.
- Gadalaiki latviešu autoru dzejā
- 4.cikla literatūras izstāde veltīta rudens tēmai
Lasītavā:
- 4. oktobris – Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena
Pirmo reizi Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu sāka atzīmēt 1931. gadā Florencē, kad grupa ekologu vērsa uzmanību uz izzūdošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzības nepieciešamību. Datums 4. oktobris izvēlēts, jo tā ir Svētā Asīzes Franciska nāves diena. Svēto Asīzes Francisku uzskata par dzīvnieku un vides aizbildni. Pirmais sprediķis, ko viņš teicis bija par putniem. Sprediķa laikā putni esot bijuši nometušies ap viņu ciešā lokā, ka viņš varēja tiem pieskarties, un nelidoja projām, līdz sprediķis nebija beidzies. Asīzes Francisks ir pazīstams ar savu patieso cieņu pret visām dzīvajām būtnēm.
Pašlaik Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienā tiek runāts par jebkuras sugas un veida dzīvnieku problēmsituācijām. 20.gadsimta beigās un 21.gadsimtā visvairāk cietsirdībai ir pakļauti tie dzīvnieki, kas ir tieši atkarīgi no cilvēka, tādēļ pēdējo gadu laikā šī diena ir pārvērtusies par mājdzīvnieku aizsardzības dienu.
Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā ir iespēja apskatīt izstādi un gūt daudzpusīgu informāciju par mājdzīvniekiem — mūsu mīļākajiem, labākajiem un uzticamākajiem draugiem. Izstādē apkopotie materiāli ir gan parastajā drukā, gan Braila rakstā, gan audioformātā.
- Trīsdimensiju izstāde “Pa rudens taku ejot”
Izstādē “Pa rudens taku ejot” apmeklētāji varēs sajust un izsmaržot rudens dāsnās veltes.
Pielāgotā 3D izstāde, kurā rudens noskaņu varēs sajust, izsmaržot un klausīties audio materiālos. Izstādē apmeklētāji ar pieskārienu palīdzību varēs sajust daudzveidīgās rudens veltes, piemēram, graudus rudzu vārpās, ozola zīles, kastaņus, sajust un atpazīt dārza veltes formu un smaržu bagātībā, un klausīties meža skaņās un skanīgajās putnu dziesmās. Promejot izstādes apmeklētāji saņems brošūru ar tautasdziesmām par rudens skaistumu un bagātību. Tie, kuri vēlēsies materiālu saņemt audioformātā, to varēs augšupielādēt savā zibatmiņā. Izstādes materiāli ir sagatavoti arī palielinātajā drukā un Braila rakstā.
- “Piedzīvojumi kopā ar Sīpoliņu” Džanni Rodāri – 100
Literatūras izstāde bērniem veltīta rakstnieka Džanni Rodāri daiļradei — iztēli rosinošajām un pārsteidzošajām pasakām. Džanni Rodāri pasakas — tā ir skola. Skola gan prātam, gan arī sirdij. Un galvenais mācību priekšmets Rodāri pasaku skolā ir Brīvības mācība. Nepakļāvīgi tēli, negaidīti notikumi, neparasti skaitļi, absurdi jautājumi veido Džanni Rodari neizsmeļamās iztēles radīto pasaku pasauli. Viens no spilgtākajiem rakstnieka pasaku tēliem ir dzīvespriecīgais un labsirdīgais Sīpoliņš, kurš par visu augstāk vērtē patiesību un krietnumu.
- Novadpētniecības izstāde “No darbnīcas līdz ražošanas uzņēmumam”
Izstāde ir vēsturisks atskats uz neredzīgu un vājredzīgu cilvēku pirmo arodu apgūšanas aizsākumiem.
Izstāde apskatāma no 12. līdz 30.oktobrim.
Semināru telpā:
- Anitas Šaliņas adījumu izstāde “Dzijas spēles”
Vairāk informācijas par izstādi šeit.