Izstādes septembrī

• Un mūžīgs celšos es ar sauli augšā

,,Ir skaisti garīgi dzīvot: just, saprast parādības, domāt, izdomāt priekšmetus un attiecības, radīt jaunas parādības, dzejot skaistas attiecības un radīt skaistus cilvēkus, kādi būs nākotnē”
(Rainis)

Literatūras izstāde veltīta Tautas dzejnieka Raiņa 160 gadu jubilejai.

Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta “Varslavānos”.

Rainis saņēmis labu izglītību, pabeidzot Pēterburgas universitātes Juridisko fakultāti (1888). Studiju laikā viņš interesējās arī par filoloģiju un vēsturi. Pirmais Raiņa iespiestais dzejolis bija „Aukstā dvēsele, lepnā dvēsele” ar parakstu J. Reinis laikrakstā „Dienas Lapa” (1895). Kā dzejnieks Rainis kļūst pazīstams 1903.gadā pēc krājuma „Tālas noskaņas zilā vakarā” iznākšanas.

Raiņa literārais mantojums ir tik plašs, ka viņa darbus nevar parādīt vienā izstādē un nevar aprakstīt dažos vārdos, taču kā latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, žurnālists, kultūras darbinieks un politiķis viņš atstājis dziļu sakņojumu ne tikai Latvijas, bet visas pasaules kultūrā.

Aicinām ielūkoties izstādē un smelt gara gaismu no diženā klasiķa literārā mantojuma pūra. Izstādē pieejamas grāmatas palielinātā drukā un parastajā iespiedrakstā.

• Rakstniecei Melānijai Vanagai – 120

Melānija Vanaga dzimusi 1905. gada 4. septembrī, mirusi 1997. gada 23. septembrī. Kultūrvēsturiskās epopejas septiņās grāmatās “Dvēseļu pulcēšana” autore.

“Melānija Vanaga raksta par mūžiem un likteņiem. Viņas stāsts par sevi un savu dzimtu tālākos lokos skar plašu Vidzemes novadu un visu Latviju. Iecere dzimusi un briedināta cauri dziļām nedienām, grāmatas top nepavisam ne viegli.

Grāmatās izsekota vairāku dzimtu vēsture, sākot no leģendām par 700 gadus seniem notikumiem, cauri vēsturiskiem laikiem, izmantojot baznīcu grāmatas, muižu revīziju un tiesu protokolus un, šodienai tuvojoties, arī ļaužu atmiņas.

Te ietverta Āraišu un Straupes apkaimes un arī plašākas Vidzemes teritorijas vēsture. Minēti visā Latvijā pazīstami vārdi, bet lielākoties aprakstīti cilvēki un dzimtas, kas pazīstami tikai novadniekiem.

Grāmata “Baiļu birgā” aizved lasītāju autores bērnības un jaunības domu un piedzīvojumu pasaulē un vēstī arī par skolas gaitām Cēsīs. Stāstījums ir tiešs, atklāts un dziļi personisks. Vēsture šķiet pavisam dzīva. Lasītājam rodas svētīga vēlēšanās arī pašam papētīt savus ciltsrakstus, padomāt par savas ģimenes un dzimtās puses vēsturisko gaitu.

Uzrakstīta arī grāmata — “Dziesmu vara”. Te izdzīvoti laiku loki no 1925. līdz 1930. gadam. Nākamie pieci gadi radīs atspoguļojumu grāmatā “Iedzīvoju pasakā”. Un būs vēl viens sējums, kas aizvedīs līdz 1940. gada 14. jūnijam. Tiem sekoja moku gadi Sibīrijā. Tie aprakstīti pēdējā grāmatā “Veļupes krastos”. Pie lasītājiem tai bija lemts nonākt pašai pirmajai. Šī grāmata iznākšanas brīdī un joprojām ir viena no faktu un izteiksmības ziņā spēcīgākajām tautas ciešanu hronikām.

Dziļi nicinot komunismu un visu necilvēcīgo padomisko sistēmu, viņa ne mirkli nav zaudējusi ticību cilvēkam un cilvēcībai. Savu vērienīgi iecerēto likteņgrāmatu viņa raksta ar lielu darba vērtības apziņu, savu pārdomu un atziņu pavedienu vērpdama uz skaidrības un gaismas pusi.” (Jānis Rozenieks)

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā

• Rakstniekam Vladimiram Kaijakam – 95

Rakstnieks Vladimirs Kaijaks (īstajā vārdā Kārlis Laimonis Lazdovskis) dzimis 1930. gada 2. septembrī, miris 2013. gada 12. septembrī.

Stāstu un romānu tematiskais loks daudzveidīgs – rakstījis gan kriminālstāstus un romānus, gan kara tēmai veltītus darbus, gan stāstus ar fantastikas un hiperbolizācijas elementiem, kuros reālistisko detaļu precizitāte apvienojas ar nosacītību, grotesku. Rakstījis arī kinoscenārijus. Mūža pēdējos gados vairāk pazīstams ar tetraloģiju “Likteņa līdumnieki”, pēc kuras motīviem tapa tautā iemīļots Latvijas Televīzijas seriāls.

“Bez Vladimira Kaijaka devuma latviešu proza divdesmitā gadsimta otrajā pusē un divdesmit pirmā gadsimta sākumā nemaz nav iedomājama. Tā būtu izteikti neinteresantāka bez viņa unikālās dzīves pieredzes, bez viņa daudzveidīgās un izsmalcinātās tēlainības. Kalnos kāpējs un pieredzējušais zemūdens peldētājs, Daugavas laivinieks un zvejnieks, noslēpumu zinātājs un dzīvnieku valodas sapratējs Vladimirs Kaijaks ir bagātinājis latviešu prozu gan saturiski, gan ar mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem. Viņa darbos saista gan vēriens latviešu tautai liktenīgo notikumu atspoguļojumā, gan psiholoģiskā tēlojuma niansētība un daudzveidība.” (Astrīda Skurbe)

“Vladimirs Kaijaks būtībā ir vienīgais autors visā latviešu literatūras vēsturē, kas patiesi profesionālā līmenī ir rakstījis tekstus, kurus mazliet nosacīti dēvēsim par šausmu stāstiem. Kaijaka prozas labākajai daļai piemīt specifiskā šausmu poētika, kad teksta pamatā ir kāda baismīga vai pārdabiska, bet varbūt gluži vienkārši eleganti paradoksāla metafora. Dažkārt tās ir īsti apokaliptiskas šausmas, citkārt ļoti individualizētas – cilvēka bailes no savas ēnas. Katrā ziņā visi Kaijaka izmantotie motīvi ir ļoti mūsdienīgi, tāpēc jēdziens “mūslaiku gotika” nav bez pamata.” (Guntis Berelis)

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā un Braila rakstā

• Viss sākas ar ābeci

“Ābece un burtnīcas pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs, es jau eju skolā!
Acis raugās grāmatā, rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā, kas dos prasmi, māku!”
(J.Osmanis)

Zinību dienai veltīta krājumu popularizējoša literatūras izstāde, kurā apkopotas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā, grāmatas ar taktiliem elementiem, kā arī mūzikas diski un audiogrāmatas. Īpaši saistoša tā būs tiem, kas nesen uzsākuši mācību gaitas. To apmeklējot, var gūt informāciju par alfabētu dažādību, piemēram, Laimas Locānes grāmatā “Alfabēta un ciparu skaitāmpantiņi” Braila rakstā, Ineses Zanderes grāmatā “Dieguburti” Braila rakstā ar taktiliem elementiem. Izstādē ir pieejama R. Romana un A. Lesiva grāmata “Tā es redzu”, kas izskaidro, kāpēc cilvēkiem jālieto brilles, bet tiem, kuri neredz nemaz, nepieciešama īpaša sistēma un simboli, lai varētu lasīt. Grāmatā var uzzināt, kā pasauli redz putni un dzīvnieki, kā mākslinieki rada optiskās ilūzijas, cik miljonus nokrāsu spēj uztvert cilvēka acs.

Lai jauno mācību gadu sākam ar iedvesmu, turpinām ar pārliecību un sasniedzam panākumus ar sirdi!

• “Tu lasi – un nebeidzas pasaules stāsts” (Inese Zandere)

“Tu izej no rīta uz saulainās ielas
un atveras diena
kā grāmata liela
ir stariņi sīkie
saulītes burti
tu lasi – un gaisma ir pasaules stāsts”
(Inese Zandere)

Inese Zandere (1958) – dzejniece, publiciste un redaktore, bērnu grāmatu autore un izdevēja. Pazīstama ar bērniem veltītu dzeju un lugām, darbi guvuši daudzveidīgu izpausmi arī citās mākslas jomās. Ineses Zanderes teksti plaši komponēti, pēc viņas dzejas uzņemtas vairākas animācijas filmas, ar scenāristes un libretistes līdzdalību tapuši muzikāli iestudējumi un uzvedumi, raidījumi bērniem.

Krājumā esošo Ineses Zandares dzejas grāmatu izstāde bērniem veltīta “Dzejas dienām 2025”.

Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, Braila rakstā un audioformātā.

• Rejam Čārlzam – 95

“Es nekad nevēlējos būt slavens.
Es tikai vēlējos būt lielisks.”
(Rejs Čārlzs)

Dziedātājs, pianists un saksofonists Rejs Čārlzs piedzima 1930. gada 23. septembrī Olbani Džordžijas štatā. Sešu gadu vecumā zēns saslima ar glaukomu un zaudēja redzi. Čārlzs mācījās kompozīciju un vairāku instrumentu spēli specializētā skolā, bet 15 gadu vecumā viņš kļuva bārenis, tāpēc agri sāka muzikanta darba gaitas Floridā un Sietlā. Reja Čārlza pirmais albums iznāca 1957. gadā, bet trīs gadus vēlāk viņš saņēma savu pirmo «Grammy» balvu.

Savā daiļradē apvienoja soulmūzikas, blūza, kantri un gospeļa ietekmi, vairāk nekā piecdesmit gadu ilgās karjeras laikā saņēmis 12 «Grammy» balvas. Starp populārākajām Reja Čārlza izpildītajām dziesmām ir «Georgia On My Mind», «Unchain My Heart», «I Can’t Stop Loving You», «Hit The Road Jack». Lai gan lielāko daļu Reja Čārlza zelta fonda kompozīciju sacerējuši citi autori, tieši Čārlza unikālais izpildījums padarīja tās neaizmirstamas.

Rejs Čārlzs pēdējo reizi publikas priekšā parādījās 2004. gada 30. aprīlī Losandželosā, pasākumā par godu Čārlza pirms četrdesmit gadiem iekārtotās ierakstu studijas oficiālai pasludināšanai par vēsturisku celtni.

2004 gadā tika uzņemta muzikāli biogrāfiska drāma par Reju Čārlzu “Rejs” , kas atspoguļoja Reja Čārlza dzīvi no viņa agrās jaunības Floridā līdz 60to gadu vidum. Diemžēl, Rejs nomira pirms filmas pirmizrādes, jo aknu vēzis laupīja viņa pēdējos spēkus. 73 gadu vecumā Rejs atvadījās no šīs pasaules un savas ģimenes.

Plašāk par Reju Čārlzu un viņa daiļradi var noklausīties 2022.gada 6. jūlija LR1 raidījumā “Dzīves ritmi mūzikā” – Rejs Čārlzs – vīrs, kurš veica pirmo soulmūzikas ierakstu: https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/dziives-ritmi-muzika/rejs-carlzs–virs-kurs-veica-pirmo-soulmuzikas-ierakstu.a162926/

• Latviešu grāmatai – 500. Latviešu grāmata laiku lokos

No 2021. līdz 2025. gadam atzīmējam latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Literatūras izstādē var skatīt  seniespiedumu kopkatalogu, kas aptver latviskos iespiedumus laika periodā no 1525. gada līdz 1855. gadam. Kopkataloga pamatdaļu veido iespiedumu apraksti hronoloģiskā secībā, tādējādi atspoguļojot latviešu grāmatniecības attīstības gaitu. 

Izstādē var redzēt bibliotēkas lielākā pielāgojuma veida – audiogrāmatu attīstības ceļu – no lentām līdz iespējai to ierakstīt dažādos datu nesējos, kā arī Braila raksta grāmatas attīstību.

Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja