E-adrese
- 1. septembris – Zinību diena
Vēl jāieliek ceļasomā kāds sapnis, ko piepildīt…
1. septembris. Atkal veras skolas durvis, atskan zvans un sākas jauns ceļš pretī zināšanām, atklājumiem un sapņiem. Tā ir diena, kas atmodina atmiņas par skolas gadiem, par pirmo skolas dienu, par draudzību, kas sākusies skolas solā.
Izstāde “1. septembris – Zinību diena” aicina ieskatīties grāmatās, kurās glabājas zināšanas, pieredze, atmiņas un dzīves gudrība, jo mācīties mēs varam visu mūžu – no grāmatām, cilvēkiem, notikumiem un arī paši no savas dzīves.
Lai jaunais mācību gads atnes zinātkāri, iedvesmu un daudz skaistu atklājumu! Un lai ikviens, atverot grāmatu, sajūt – zināšanas ir ceļš, kas nekad nebeidzas.
Izstādē pieejamas grāmatas palielinātā drukā, audioformātā un parastajā iespiedrakstā
- Dzejniekam, atdzejotājam Knutam Skujeniekam – 90
“nav ko slieties dižā stājā
nav ko lepnus vārdus dvest
jo tāpat nemaz nav viegli
ikdienišķi galvu nest
neraudāt par to kas bijis
nebīties par to kas rīt
tikai saudzīgi un droši
savu vagu taisnu dzīt”
(Knuts Skujenieks)
Knuts Skujenieks dzimis Rīgā 1936. gada 5. septembrī literāta Emīla Skujenieka un aktrises Marijas Zauerhāgenas ģimenē, miris 2022. gada 25. jūlijā.
“Skujenieka liktenis ir politisks paradokss. Viņš, protams, nerakstīja padomju dzeju, bet nekad arī nav rakstījis pretpadomju dzeju un nav bijis disidents. Tomēr viņš tika politiski notiesāts. Kad Latvija un Knuts atguva brīvību, viņa dzeja atkal tika politizēta, šoreiz – vislabākajā nozīmē. Katrā rindiņā mēs ieraudzījām patriotisma un spēka vārdus, lai gan Skujenieks nekad nav speciāli rakstījis patriotisku dzeju. Viņš rakstīja vienkārši tīru dzeju – to, kas nāca no drebošas rokas. Dzeju par sevi. Par divām šausmīgākajām, skaistākajām un sarežģītākajām lietām pasaulē – dzīves jēgu un mīlestību. Laikam tā ir izcilas dzejas mēraukla, kad katrs tajā atrod sev vajadzīgo: filozofi dziļu viedumu, šķiršanās sāpinātie lāpāmos diegus lauztajām sirdīm, bet Dziesmusvētku kopkoris drebošās balsīs izdzied Latviju. Un pašam Skujeniekam pār to vairs nav nekādas teikšanas, jo viņš jau sen nepieder sev, bet mums.” (Laura Dumbere)
Izstādē pieejamas grāmatas parastajā iespiedrakstā, audioformātā, Braila rakstā, kā arī mūzikas diski.
- Es kāpt gribu kalnā visaugstākā…
Ir klāt septembris ar rudenīgi dzestriem rītiem un skolēnu straumēm… Jau atkal skan skolas zvans un sauc savus audzēkņus sēsties skolas solā un mācīties. Cik skaists un neaizmirstams ir skolas laiks!
Lai arī kurā dzīves posmā mēs būtu, vai tikko pametuši skolas solu, vai mūs no tā šķir vairākas desmitgades – septembris liek atcerēties savu skolu, klasesbiedrus un skolotājus.
Arī grāmatas var rosināt šīs sakaistās vai pat smeldzīgās atmiņas.
Izstādē “Es gribu kāpt kalnā visaugstākā” apkopotas grāmatas, kuru neatņemama sastāvdaļa ir skolas dzīve, skolēni un skolotāji, kā arī grāmatas, kurās uzsvērta izglītības nozīme. Atgriezies skolas solā kopā ar mums.
Izstādē pieejamās audiogrāmatas apkopotas arī kolekcijā sistēmā BALSS.
- 19. septembris – Ašera sindroma diena
Sadzirdēt. Saskatīt. Saprast.
Ašera sindorms — kad cilvēkam zūd gan redze, gan dzirde. Izstādes mērķis ir iepazīstināt ar Ašera sindromu, veicināt izpratni par cilvēku ar redzes un dzirdes traucējumiem ikdienu, kā arī rosināt iecietību, līdzcietību un vēlmi palīdzēt. Grāmatās un informatīvajos materiālos iespējams uzzināt par slimības cēloņiem, cilvēku pieredzi, pielāgošanās iespējām un atbalsta nozīmi.
- Dzejas varavīksne bērniem
Dzeja bērniem ir kā krāsaina varavīksne – katrai krāsai savs noskaņojums, katram dzejolim savs stāsts un katram vārdam savs brīnums.
Izstāde “Dzejas varavīksne bērniem” aicina mazos lasītājus doties jautrā un krāsainā ceļojumā dzejas pasaulē. Dzejas grāmatās sastapsiet draiskus dzīvniekus, ziedošas puķes, saulainus rītus, lietus lāses un visdažādākos pārsteigumus.
Atver grāmatu un varavīksne sāk mirdzēt! Izlasi dzejolīti un pasmaidi, pasapņo un varbūt atrodi kādu rindu, kuru gribas iemācīties no galvas. Jo dzeja ir prieks, kas dzīvo vārdos!
Izstādē pieejamas grāmatas audioformātā un parastajā iespiedrakstā.
- DZEJA DZIED!
Dzejas dienas 2026
Dzeja ir vārds, kas skan. Tā reizēm dzied klusi kā rudens vējš, reizēm skan skaļi un priecīgi, bet citreiz kļūst par cilvēka sirds dziļāko balsi.
2026. gada Dzejas dienu moto “Dzeja dzied!” atgādina par dzejas un mūzikas seno saikni – par ritmu, skanējumu un vārda spēku.
Izstāde “Dzeja dzied” aicina iepazīt latviešu dzejniekus, kuru vārdi iedvesmojuši komponistus un dziedātājus. Raiņa, Aspazijas, Ausekļa, O.Vācieša, I.Ziedoņa un citu dzejnieku rindas ir kļuvušas par dziesmām, kuras skanējušas cauri gadsimtiem. Latviešu Dziesmu svētku tradīcijā dzejnieku vārdi un mūzika jau sen veidojuši nedalāmu veselumu. Šeit dzeja sastop mūziku – vārds pārtop melodijā, bet melodija palīdz vārdam sasniegt klausītāja sirdi. Dažkārt pietiek ar pirmajām dziesmas skaņām, lai atmiņā atgrieztos vesels laikmets, cilvēki un sajūtas.
Atveriet dzejas grāmatu, sameklējiet pazīstamas vārsmas un ļaujiet tām skanēt!
Dzeja nav tikai lasāma. Dzeja ir arī klausāma, sajūtama un izdziedama!
Informāciju apkopoja
Vija Circāne
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja