E-adrese
- Knutam Skujeniekam – 85
,,Es zinu brīvības cenu, un tā ir ļoti augsta. Augstāka nekā daudziem šķiet.” (K. Skujenieks)
Literatūrzinātnieks Guntis Berelis par Knuta Skujenieka dzeju raksta: “Skujenieka trīs grāmatas visai savdabīgi, tomēr precīzi ir raksturojis Juris Kronbergs, salīdzinādams tās ar „Dievišķās komēdijas” struktūru: „Sēkla sniegā” ir Elle, “Lirika un balsis – Šķīstītava, „Iesien baltā lakatiņā” – Paradīze. Literatūras izstādē skatāma K. Skujenieka dzeja.
- Rudens leģendas
Rudens ir stāsts par nesteidzīgu romantismu un nozīmīgām pārmaiņām mūsos. Tas ir laiks, kad ievācam ražu, kas sēta pavasarī un karstā vasarā audzēta. Rudens ir ļoti krāsains gadalaiks, jo mainās ne tikai kopējā noskaņa, bet arī krāsu palete. Rudenīgais vējš paceļ mūsu domas augstāk un sakārto tās, atsijājot vasaras neprātu un aizstājot to ar sajūtu līdzsvaru un jaunām iedvesmām.
Mīlēsim un baudīsim rudeni!
- Mēneša jubilāri: Roalds Dāls (105 gadi), Herberts Džordžs Velss (155 gadi), Frānsiss Skots Ficdžeralds (125 gadi)
“Parādi man varoni, un es tev uzrakstīšu traģēdiju” (F.S.Ficdžeralds)
Rūalls jeb Roalds Dāls (dzimis 1916. gada 13. septembrī) bija britu rakstnieks, kaujas pilots un scenārists. Dzimis Velsā norvēģu ģimenē. Dienējis Karaliskajos Gaisa spēkos Otrajā pasaules karā. 1940. gados kļuva pazīstams kā bērnu un pieaugušo literatūras rakstnieks un kļuva par vienu no vislabāk pārdotajiem rakstniekiem pasaulē. Viņš ir sarakstījis tādas grāmatas kā “Matilde”, “Čārlijs un šokolādes fabrika”, “Džordža brīnumzāles” u.c.
Herberts Džordžs Velss (dzimis 1866. gada 21. septembrī) bija angļu rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras pamatlicējiem. Viņa pazīstamākie darbi ir romāni “Laika mašīna”, “Doktora Moro sala”, “Neredzamais cilvēks”, “Pasauļu karš”, “Pirmie cilvēki uz Mēness”. Visi šie darbi tulkoti arī latviešu valodā.
Frānsiss Skots Ficdžeralds (dzimis 1896. gada 24. septembrī) bija amerikāņu romānu un īso stāstu rakstnieks. Viņš tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta izcilākajiem amerikāņu rakstniekiem, tāpat tiek pieskaitīts pie zudušās paaudzes rakstniekiem. Ir pabeidzis četrus romānus: “Šaipus paradīzes”, “Skaistie un nolādētie”, “Lielais Getsbijs” un “Ir maiga nakts”.
Sarakstījis arī vairākus īsos stāstus, tai skaitā “Bendžamina Batona neparastais dzīves stāsts”, pēc kura motīviem tika uzņemta filma 2008. gadā. Ekranizēti tikuši arī citi Ficdžeralda darbi.
- Jānim Streičam – 85
“Mēs dzīvojam priekam. Prieks iedvesmo.” (J. Streičs)
Uzziņu literatūras un periodisko izdevumu izstādē apkopota informācija par latviešu režisoru Jāni Streiču — savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Viņa filmas kļuvušas par svarīgu latviešu kino vēstures sastāvdaļu un tautā mīlētu vērtību.
Izstādes informatīvais materiāls tiks sagatavots palielinātajā drukā, Braila rakstā un audio formātā.
- 1.septembris – Zinību diena
“Vēl jāieliek ceļasomā
Kāds sapnis, ko piepildīt,
Un kāda iesākta doma
Par to, kas būšu es rīt.”
(M. Svīķe)
Tematiska literatūras izstāde bērniem, kas veltīta Zinību dienai un prasmēm, kas nepieciešamas profesiju apguvei. Izstādes materiāli ir pieejami arī pielāgotā formā – Braila rakstā un audio formātā. Īpaši saistoša tā būs tiem, kas nesen uzsākuši mācību gaitas, lai jaunais mācību gads ir sasniegumiem un jauniem iespaidiem bagāts.
- Riti, riti, kamolīti
“Dzirdi smaida stīga, kura dejo
Gaismiņa, kā kamoliņš veļas
Dzirdi smaržo brīnums klusumā
Klusumā, tas mostas”
(“Kamoliņš” A. Andrejeva)
Tematiska literatūras izstāde, kura lasītājus iepazīstinās ar rokdarbu pasauli — origami un locīšanas mākslu, filcēšanu, rotājumu un rotaslietu darināšanu, adīšanu un tamborēšanu, izšūšanu un citiem radošiem projektiem. Paņemot rokās adāmadatas, var justies kā laika mašīnā, kas cilvēku aizved tūkstošiem gadu senā vēsturē, kad cilvēks darināja apģērbu savām rokām.
Informāciju sagatavoja
Līga Daudzvārde
Lasītāju apkalpošanas nodaļas vecākā bibliotekāre