Jautras nebūšanas

Grāmata palielinātā drukā. 

Arnolds Auziņš jau kopš savas pirmās publikācijas 1957. gada maijā, stāstot par sevi un padarīto, vienmēr priekšplānā izvirza līksmīgo pusi – visa tā rakstīšana ir tīrā prieca, lustes un gaviles, viss ir tik viegli, pacilājoši un starojoši, vienīgais kreņķis – lai roka tiek līdzi domai. Un kā gan citādi viņš tik veikli būtu ticis pie tā simta grāmatu un lugu klāsta! Turklāt ir vēl kāds papildieguvums, ko paudis pats rakstītājs: “Cilvēkam, kurš raksta, nekad nav garlaicīgi!” /Gundega Blumberga/.