E-adreseJūnijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas lasītavā Rīgā ir aplūkojama Lienes Kābeles orimoto tehnikā veidotā izstāde «Grāmatu otrā dzīve». To papildina Alises Kopštāles veidotie papīra greznie un krāšņie ziedi.
Izstādes autore ir māksliniece, Ogres Centrālās bibliotēkas grāmatu labotāja, Liene Kābele, kas ir atradusi veidu, kā nevajadzīgām grāmatām piešķirt otru mūžu, pārveidojot tās, izmantojot origami un orimoto tehniku. Termins «orimoto» cēlies no japāņu valodas un nozīmē «grāmatu locīšana».
Kā liecina informācija mājaslapā visitogre.lv, Liene Kābele strādā Ogres Centrālajā bibliotēkā un nodarbojas ar grāmatu labošanu — atjauno visvairāk lasītās, nolietotās grāmatas, kā arī pirms nonākšanas bibliotēkas grāmatu plauktos sagatavo jaunās grāmatas.
L. Kābele arī atklāj, ka pirmo reizi grāmatu lapu locīšanas tehniku ieraudzīja pirms pieciem gadiem kādu jauniešu kāzās, kur tā bija izmantota, dekorējot kāzu vietu.
«Toreiz, ieraugot šos locījumus, mani pārņēma prāta spazma, es nodomāju — kā tā var izbojāt grāmatu? Jā, cilvēkiem ir duāla daba! Grāmatas vienmēr ir uzskatītas par ļoti lielu vērtību, tās cilvēki glabā gadiem ilgi pažobelēs, šķūņos vai pagrabos, kur tās sapelē, un tas nevienam nešķiet slikti, bet, kad tai tiek dota otra dzīvība, kaut vai no tās izveidojot mākslas darbu, tad bieži vien tas šķiet nepieņemami,» savās pārdomās dalās māksliniece.
Vēlāk pavisam nejauši Lienes «Facebook» parādījusies lapa par dažādām grāmatu lapu locīšanas formām.
«Es nodomāju — varbūt tā ir zīme? Es strādāju bibliotēkā, strādāju tieši ar grāmatām. Te tiek norakstīti tik daudzi informatīvo mūžu nokalpojuši iespieddarbi… Varbūt man vajadzētu kaut ko no tā pamēģināt?» atminas L. Kābele.
Interesantu atziņu par grāmatām Liene guvusi, pagājušajā gadā apmeklējot grāmatu atjaunošanas kursus: «Kad kursu vadītājai vaicāju, kā vislabāk izņemt no grāmatām tabaku vai citu smaku, kā izņemt netīrumus vai asins traipus, kas tur nereti rodas, šķirstot lapas un sagriežoties, tad saņēmu atbildi, ka to nevajag darīt, jo tā ir grāmatas identitāte, tās stāsts un pieredze.»
Pirmie Lienes darbi šajā tehnikā tapuši pilsētas svētku laikā 2017. gada vasarā, kad Ogres Centrālās bibliotēkas bibliobuss piedalījās svētkos. Toreiz Liene grāmatu lapās izlocīja zivi un laivu. Šie darbi tagad apskatāmi Ogres Centrālās bibliotēkas bērnu lasītavā. Kad tuvojās Latvijas svētki, kolēģu atbalstīta un mudināta, Liene izveidoja dažādas formas, kas veltītas šiem svētkiem — tapa Saules zīme, Latvijas kontūrā ielocīts Ogres novads, izlocīts Ogres Centrālās bibliotēkas vārds, uz sirds formas izlocīta Latvijas kontūra, un citas. Šie darbi bija apskatāmi Ogres Centrālās bibliotēkas izstādē «Grāmatas otrā dzīve».
Liene atklāj, ka dažādu formu locīšanai jāizvēlas pareizās grāmatas — ar noteiktu lappušu skaitu, noteikta biezuma lapām — jo plānāka lapa, jo zīmējums veidosies lēnāk, bet var izstrādāt sīkākas nianses. Lienes galvenie darba rīki ir grāmata, šķēres, zīmulis, lineāls, no tēva mantots priekšmets — neass skalpelis un viņas pašas veiklie un pacietīgie pirksti. Kad noteiktā forma ir izveidota, Liene apstrādā grāmatas vāku, lai nebūtu redzams, kāda autora un satura ir šī grāmata. Izdekorē ar lentu, kas fiksē grāmatu noteiktā atvērumā. Liene arī mēģinājusi no grāmatas lapām izlocīt vārdu Rita un Laura. Tas ir izdevies! Tie veidoti kā objekti, pēc tam, lapas atlokot, grāmatu var turpināt lietot, lasīt. Lapas tiek grieztas, veidojot vairāku līmeņu formas. Ja origami un orimoto tehnikas pamatiemaņas jau apgūtas, tad mākslas darbu varot radīt vienā vai divās dienās. Iesācējam gan paiešot krietni ilgāks laiks.
Ne vienmēr orimoto mākslas darbiem izmantotās grāmatas ir padomju gados izdotas. Viens no mākslas darbiem sevī slēpj kādu no Stefanijas Meieres «Krēslas sērijas» četrām grāmatām.
— Grāmata bija ļoti bēdīgā stāvoklī, jau bija norakstīta, bet tai bija labs lappušu skaits. Vāki bija ļoti bēdīgi, iekšlapās arī problēmas. Tā stāvēja kā makulatūra. Kāpēc neizmantot labu materiālu? — vaicā Liene, stāstot par to, kā izvēlas mākslas darbiem nepieciešamos līdzekļus.
Uz grāmatas izdošanas gadu netieši norāda lappušu krāsa. Senāk izdotajām lappuses jau kļuvušas dzeltenīgas.
Šīs grāmatas ir savu grāmatas mūžu nodzīvojušas. Lai tās nebūtu jāatdod makulatūrā un jāiznīcina, mēs tām dodam otru mūžu, otru iespēju pārtapt skaistos darbos.
Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre
