Lienes Kābeles orimoto tehnikā veidotā izstāde “Grāmatu otrā dzīve”

2021. gada jūnijs

,

Jūnijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas la­sī­­tavā Rīgā ir aplūkojama Lienes Kā­beles orimoto tehnikā veidotā izstāde «Grā­matu otrā dzīve». To papildina Alises Kopštāles veidotie papīra greznie un krāšņie ziedi.

Izstādes autore ir māksliniece, Ogres Cen­trālās bibliotēkas grāmatu labotāja, Lie­ne Kābele, kas ir atradusi veidu, kā ne­vajadzīgām grāmatām piešķirt otru mūžu, pārveidojot tās, izmantojot origami un ori­moto tehniku. Termins «orimoto» cēlies no japāņu valodas un nozīmē «grāmatu locī­šana».

Kā liecina informācija mājaslapā visit­ogre.lv, Liene Kābele strādā Ogres Centrāla­jā bib­liotēkā un nodarbo­jas ar grāmatu labošanu — atjauno visvairāk la­sī­tās, nolietotās grāmatas, kā arī pirms nonākšanas bibliotēkas grāmatu plauktos sagatavo jaunās grāmatas.

L. Kābele arī atklāj, ka pirmo reizi grā­ma­tu lapu locīšanas tehniku ieraudzīja pirms pieciem gadiem kādu jauniešu kā­zās, kur tā bija izmantota, dekorējot kāzu vietu.

«Toreiz, ieraugot šos locījumus, mani pārņēma prāta spazma, es nodomāju — kā tā var izbojāt grāmatu? Jā, cilvēkiem ir duāla daba! Grāmatas vienmēr ir uzska­tītas par ļoti lielu vērtību, tās cilvēki glabā gadiem ilgi pažobelēs, šķūņos vai pagra­bos, kur tās sapelē, un tas nevienam ne­šķiet slikti, bet, kad tai tiek dota otra dzī­vība, kaut vai no tās izveidojot mākslas darbu, tad bieži vien tas šķiet nepieņe­mami,» savās pārdomās dalās mākslinie­ce.

Vēlāk pavisam nejauši Lienes «Face­book» parādījusies lapa par dažādām grā­matu lapu locīšanas formām.

«Es nodomāju — varbūt tā ir zīme? Es strādāju bibliotēkā, strādāju tieši ar grā­matām. Te tiek norakstīti tik daudzi infor­ma­tīvo mūžu nokalpojuši iespieddarbi… Varbūt man vajadzētu kaut ko no tā pamē­ģināt?» atminas L. Kābele.

Interesantu atziņu par grāmatām Liene guvusi, pagājušajā gadā apmeklējot grā­ma­tu atjaunošanas kursus: «Kad kursu vadītājai vaicāju, kā vislabāk izņemt no grā­matām tabaku vai citu smaku, kā iz­ņemt netīrumus vai asins traipus, kas tur nereti rodas, šķirstot lapas un sagriežoties, tad saņēmu atbildi, ka to nevajag darīt, jo tā ir grāmatas identitāte, tās stāsts un pieredze.»

Pirmie Lienes darbi šajā tehnikā tapuši pilsētas svētku laikā 2017. gada vasarā, kad Ogres Centrālās bibliotēkas bibliobuss piedalījās svētkos. Toreiz Liene grāmatu lapās izlocīja zivi un laivu. Šie darbi tagad apskatāmi Ogres Centrālās bibliotēkas bēr­nu lasītavā. Kad tuvojās Latvijas svētki, ko­lē­ģu atbalstīta un mudināta, Liene izveido­ja dažādas formas, kas veltītas šiem svēt­kiem — tapa Saules zīme, Latvijas kontūrā ielocīts Ogres novads, izlocīts Ogres Cen­trā­lās bibliotēkas vārds, uz sirds formas izlocīta Latvijas kontūra, un citas. Šie darbi bija apskatāmi Ogres Centrālās bibliotēkas izstādē «Grāmatas otrā dzīve».

Liene atklāj, ka dažādu formu locīšanai jāizvēlas pareizās grāmatas — ar noteiktu lappušu skaitu, noteikta biezuma lapām — jo plānāka lapa, jo zīmējums veidosies lēnāk, bet var izstrādāt sīkākas nianses. Lienes galvenie darba rīki ir grāmata, šķē­res, zīmulis, lineāls, no tēva mantots priekš­mets — neass skalpelis un viņas pa­šas veiklie un pacietīgie pirksti. Kad no­teiktā forma ir izveidota, Liene apstrādā grāmatas vāku, lai nebūtu redzams, kāda autora un satura ir šī grāmata. Izdekorē ar lentu, kas fiksē grāmatu noteiktā atvēru­mā. Liene arī mēģinājusi no grāmatas lapām izlocīt vārdu Rita un Laura. Tas ir izdevies! Tie veidoti kā objekti, pēc tam, lapas atlokot, grāmatu var turpināt lietot, lasīt. Lapas tiek grieztas, veidojot vairāku līmeņu formas. Ja origami un orimoto teh­nikas pamatiemaņas jau apgūtas, tad māk­slas darbu varot radīt vienā vai divās dienās. Iesācējam gan paiešot krietni ilgāks laiks.

Ne vienmēr orimoto mākslas darbiem izmantotās grāmatas ir padomju gados iz­dotas. Viens no mākslas darbiem sevī slēpj kādu no Stefanijas Meieres «Krēslas sēri­jas» četrām grāmatām.

— Grāmata bija ļoti bēdīgā stāvoklī, jau bija norakstīta, bet tai bija labs lappušu skaits. Vāki bija ļoti bēdīgi, iekšlapās arī problēmas. Tā stāvēja kā makulatūra. Kā­pēc neizmantot labu materiālu? — vaicā Liene, stāstot par to, kā izvēlas mākslas darbiem nepieciešamos līdzekļus.

Uz grāmatas izdošanas gadu netieši no­rāda lappušu krāsa. Senāk izdotajām lap­pu­ses jau kļuvušas dzeltenīgas.

Šīs grāmatas ir savu grāmatas mūžu nodzīvojušas. Lai tās nebūtu jāatdod ma­ku­latūrā un jāiznīcina, mēs tām dodam otru mūžu, otru iespēju pārtapt skaistos darbos.

Informāciju sagatavoja
Sigita Irša
Lasītāju apkalpošanas nodaļas bibliotekāre


Līdzīgie raksti:

Izstādes septembrī bibliotēkā Rīgā
Septembris Daugavpils filiālbibliotēkā
Septembris Ventspils filiālē
Septembris Liepājas filiālbibliotēkā
Izstādes septembrī Rēzeknes filiālbibliotēkā