Latvijas Neredzīgo bibliotēkā Rīgā līdz 23. maijam apskatāma Mirdzas Kļavas gleznu izstāde “Gleznotprieks”.
Mirdza Kļava (īstajā vārdā Mirdza Grigule) dzimusi 1924. gada 17. septembrī Neretas pagastā zemnieku Viļa un Anastasijas Dāboliņu ģimenē. Mācījusies Rīgas Čiekurkalna 10. pamatskolā, Jāņa Raiņa vakara vidusskolā, Rīgas Skolotāju institūtā un Rīgas Pedagoģiskajā institūtā, strādājusi par skolotāju Jāņa Raiņa vakara vidusskolā. Literatūrai pievērsusies 20. gadsimta 70. gados. Mūžībā devusies neilgi pirms savas 95. dzimšanas dienas 2019. gada 29. augustā.
Lielākajai sabiedrības daļai Mirdza Kļava pazīstama kā rakstniece. Viņa sarakstījusi 14 grāmatas. Bet otra liela M. Kļavas aizraušanās bija glezniecība. Vēl meitene būdama, viņa stundām varēja vērot un zīmēt sniegpulkstenīšus un vizbulītes.
“Autores darbos ir naivs romantisms. Tomēr šis raksturojums nav neapstrīdams. Skatītājs personiski uztvers un vērtēs viņas māksliniecisko devumu, mūža devumu. Gados jauns skatītājs Māris Čible izteicās: “Gleznots ir no sirds, tā arī ir jādara”. Attēlošanas veids ir tuvu naivismam, bet to nevar klasificēt kā tīru naivismu, jo Mirdza Kļava ietekmējās gan no naivistiem: Pirosmani, Russo, Marijas Primačenko gan profesionāliem māksliniekiem: Voldemāra Irbes – Irbīša, Leo Svempa, Rūdolfa Piņņa, pat no Pablo Pikaso, ” par M. Kļavas gleznām raksta mākslinieces meita Baiba Pika.
“Plakātam izvēlētā “Zilā roze” ir autores simbols. Studējusi bioloģiju un ķīmiju, viņa zināja biologu centienus izaudzēt ko īpašu un neparastu. Kā sieviete viņa prata izcelt savu neparastumu dzīvē, pati izgudroja un skicēja tērpus.” (B. Pika)
Mirdzas Kļavas gleznu izstāde “Gleznotprieks” apskatāma līdz 23. maijam.
Informāciju sagatavoja
Ieva Jēkabsone
bibliotekāre-sociālo mediju speciāliste