Datubāzes

Kultūras informācijas sistēmu centrs sadarbībā ar SIA Tilde un SIA Lursoft visām Latvijas publiskajām bibliotēkām nodrošina bezmaksas pieeju Letonika.lv  un LURSOFT Laikrakstu bibliotēkas datubāzēm.

Digitālā bibliotēka ir pieeja Latvijas arhīvu, muzeju, bibliotēku, organizāciju, kopienu un privātpersonu uzkrātajiem attēliem, dokumentiem, periodiskajiem izdevumiem, grāmatām, kartēm, muzeju priekšmetiem, gleznām, notīm, kinofilmām, skaņas un video ierakstiem.

Kas meklē, tas Digitālajā bibliotēkā atrod atbildes par jebkuru tēmu vairāk nekā 3,8 miljonu digitālo vienību saturā.

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Tilde interneta pakalpojums, kas nodrošina piekļuvi enciklopēdijām, vārdnīcām, pilnteksta literatūrai, attēliem, audio un video ierakstiem, valodas uzziņām un citiem informācijas resursiem, kas apvienoti portālā letonika.lv.

Arī Latvijas Neredzīgo bibliotēka saviem reģistrētiem lietotājiem piedāvā attālinātu pieeju datubāzei Letonika.lv. Lietotājvārdu un paroli var iegūt, jautājot bibliotekāram.

Portāls, kas saviem lasītājiem piedāvā publikācijas no vairāk kā 100 dažādiem laikrakstiem, kā arī ziņu aģentūras BNS jaunumus. Portāls ik dienas tiek papildināts ar vairākiem simtiem jaunu rakstu gan no Latvijas centrālajām, gan reģionālajām avīzēm.

Nacionālā Kino centra un Kultūras informācijas sistēmu centra kopīgi veidotais portāls www.filmas.lv ir visplašākā un precīzākā datu bāze par Latvijas filmām un vairāk nekā 240 no šīm filmām iespējams bez maksas noskatīties datorā Latvijas publiskajās bibliotēkās.

Latvijas digitalizēto video un audio ierakstu piekļuves portāls, kurā visiem Latvijas iedzīvotājiem bez maksas pieejami vēsturiski, informatīvi un izglītojoši materiāli par Latvijas sabiedriskajiem procesiem, ikdienu un kultūras vērtībām.

Digitalizētos materiālus, kuru publiska piekļuve ir ierobežota no autortiesību turētāju puses, iespējams noskatīties publiskajās bibliotēkās.

Diva.lv piedāvā:

• Latvijas Televīzijas raidījumus un ierakstus no 1963.-2012.gadam. Kopā portālā pieejami video materiāli 3’818 stundu apjomā, vairāk kā 90 dažādu raidījumu un ierakstu.
• Latvijas Radio raidījumus un ierakstus no 1940.-2004.gadam. Kopā portālā pieejami audio materiāli 4’200 stundu apjomā, vairāk kā 1’600 dažādu raidījumu un ierakstu.

LATVIJAS NACIONĀLĀ DIGITĀLĀ BIBLIOTĒKA Šobrīd digitālajā bibliotēkā atrodamas digitalizētu laikrakstu, karšu, grāmatu, nošu, skaņu ierakstu un attēlu kolekcijas.

• ainavudargumi.lv —  vietas un teritorijas Latvijas laukos, ciemos un pilsētās, kas tiek uzskatītas par īpašām Latvijas vērtībām, neatkarīgi no to aizsardzības statusa un diženuma. 
• ACADEMIA — akadēmiskais repozitorijs pētniekiem un institūcijām. Tās mērķis – uzglabāt vienkopus un padarīt pieejamus Latvijā izstrādātos akadēmiskos darbus.
• Attēlu kolekcija digitalizēti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) attēlizdevumu krājumi.
• “Brāļu draudzes (rok)raksti” — unikāli Latvijas kultūrvēstures materiāli – Brāļu draudzes tekstu kopums, kura tapšanā hernhūtisma kustības ietekmē 18. gs. un 19. gs. pirmajā pusē  bija iesaistīti vairāki tūkstoši Vidzemes latviešu zemnieku.
• G. F. Stendera literārais mantojums — latviešu laicīgā satura rakstniecības iedibinātāja Gotharda Frīdriha Stendera (1714 –1796) dzīves laikā iespiestās grāmatas, raksti un saglabājušies rokraksti. 
• DZIESMU SVĒTKU KRĀTUVE
• LATVIJA 16.-18.GS. KARTĒS
• LATVIJAS VĒSTURISKIE SKAŅU IERAKSTI
• periodika.lv — aptuveni 3000 dažādu nosaukumu laikraksti un žurnāli – vairāk kā 2,5 miljonu lappušu – gan no Latvijas, gan trimdā izdotas periodikas.
• RAINIS UN ASPAZIJA — visi Raiņa un Aspazijas darbu pirmizdevumi ar mūsdienīgām anotācijām, kā arī citi teksta materiāli — neliela sarakstes daļa ar zinātniskajiem komentāriem, arhīva dokumenti. Kā arī fotogrāfijas, plakāti; audio — runas, darbu fragmenti; video — kinohroniku fragmenti u.c. materiāli.
• ZUDUSĪ LATVIJA — unikāla informācija par zudušām un izmaiņu skartām Latvijas kultūrvēsturiskām vērtībām.

Sadarbojoties vairāk nekā 30 iesaistītajām pusēm, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir izveidojusi vienotu Latvijas medijpratības platformu. Tās mērķis ir radīt ilgtspējīgu vietni Latvijā, kas kalpo par zināšanu krātuvi un informācijas datubāzi, kā arī saziņas platformu medijpratības jomā, tajā regulāri izvietojot aktuālo informāciju un materiālus, kas ir saistīti ar medijpratības sekmēšanu Latvijā. Datubāze ir izveidota sadarbībā ar plašu iesaistīto pušu loku, tajā skaitā valsts iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām institūcijām un ekspertiem.

Nacionālā enciklopēdija ir vispārējs, plašs un pastāvīgā attīstībā esošs augstticamu zināšanu resurss latviešu valodā. Enciklopēdijas pamats tiek veidots elektroniskajā vidē, taču paralēli iespējama arī drukāto enciklopēdijas sējumu sagatavošana. 2018. gadā enciklopēdijas redakcija sagatavoja un izdeva drukātās enciklopēdijas sējumu “Latvija”.

Nacionālās enciklopēdijas sākums datējams ar 2014. gadu, kad Kultūras ministrija kopā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku pieņēma lēmumu sākt enciklopēdiska zināšanu resursa veidošanu bibiliotēkas paspārnē. Enciklopēdijas darbību funkcionāli atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet finansiāli – Kultūras ministrija.