Bibliotēkas vēsture

Svarīgāko faktu un notikumu hronoloģija

  • 2024. gadā Braila raksta nodaļas (BRN) nosaukums nomainīts uz Braila un pielāgotās drukas nodaļu (BPDN)
  • 2023. gada novembrī bibliotēka izdod grāmatu “Eža kažociņš zīmju valodā”.
  • 2022. gadā tiek izdotas pirmās Latvijas Neredzīgo bibliotēkas adaptētās grāmatas vieglajā valodā: Rūdolfs Blaumanis “Velniņi”, Latviešu tautas pasaka “Eža kažociņš” un informatīvais buklets “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kā arī viena oriģinālliteratūra vieglajā valodā – Gunta Bite “Glezna”
  • 2021. gada septembrī darbu uzsāk bibliotēkas audiogrāmatu lejupielādes servisa sistēma BALSS.
  • 2021. gadā LNerB uzsāk mācību grāmatu pārveidi pielāgotā formātā.
  • 2020. gadā Latvijas Neredzīgo bibliotēka uzsāk sadarbību ar Vieglās valodas aģentūru. Skaņu ierakstu studijā tiek ieskaņotas trīs grāmatas vieglajā valodā. Grāmatas interesentiem pieejamas bibliotēkas tīmekļvietnē.
  • 2020. gadā Skaņu ierakstu studija SIeS maina nosaukumu uz Skaņu ierakstu un informācijas tehnoloģiju nodaļu (SIITN).
  • 2020. gada 18. martā LNerB uzsāk dalību Kultūras ministrijas organizētajā informatīvajā kampaņā #Ēkultūra. Bibliotēkas YouTube kanālā pirmo reizi jebkuram interesentam ir iespēja noklausīties audiogrāmatas, kurām beigušās mantiskās autortiesības. Pirmais tiek publicēts Rūdolfa Blaumaņa stāsts “Aizvien lillā”.
  • 2020. gadā 19. februārī bibliotēkas YouTube kontā tiešraidē notiek raidījumu cikla “Kafijas pauze” pirmā tikšanās. Pirmais viesis — rakstnieks Dzintars Tilaks.
  • 2020. gadā darbu uzsāk jauna dizaina mājaslapa.
  • 2019. gada beigās tiek noslēgts Pilnvaroto struktūru līgums ar Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju (WIPO) par lasītāju apkalpošanu ārpus Latvijas robežām, kā to paredz Marrākešas līgums.
  • 2019. gada oktobrī bibliotēka sāk reproducēt grāmatas palielinātajā drukā
  • 2019. gada jūnijā tiek izveidota atsevišķa semināru telpa
  • 2019. gadā tiek realizēts Latvijas valsts simtgades projekts un izdota grāmata “Klusie vēstures veidotāji”
  • 2018. gada 3. maijā Latvijas Neredzīgo bibliotēkas Braila raksta nodaļas galvenajam redaktoram Ivaram Ozoliņam par pašaizliedzīgo mūža ieguldījumu Braila raksta grāmatu izdošanā tiek pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis un iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieku
  • 2018. gada janvārī tiek noslēgts pieņemšanas-nodošanas akts par ēkas Juglas ielā 14 nodošanu tās īpašniekam VAS “Valsts nekustamie īpašumi”
  • 2018. gadā bibliotēka uzsāk savu darbu Strazdumuižas ielā 80 pilnā apjomā
  • 2017. gada  27. novembrī atsākas lasītāju bibliotekārā apkalpošana jaunajās telpās
  • 2017. gada 14. novembrī tiek noorganizēta Braila raksta grāmatu draugu ķēde sakarā ar bibliotēkas pārcelšanos uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
  • 2017. gada septembra beigās sākas bibliotēkas krājuma šķirošana un sagatavošana pārvešanai uz jaunajām telpām Strazdumuižas ielā 80
  • 2017. gada septembrī tiek parakstīts līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku par telpu nomu Silakrogā, lai varētu nodrošināt pielāgotās literatūras uzglabāšanu
  • 2017. gada 11. augustā tiek parakstīts telpu nomas Strazdumuižas ielā 80 īres līgums uz 5 gadiem starp bibliotēku un SIA OSKADA. Sākas telpu pārbūve un pielāgošana bibliotēkas vajadzībām
  • 2017. gada 8. maijā Latvijas Kultūras ministrija konkursa kārtībā apstiprina Andru Jākobsoni par LNerB direktori
  • 2017. maijā tiek saņemts ekspertu atzinums, ka bibliotēkas ēkai Juglas ielā 14 ir nepieciešami nopietni renovācijas darbi, jo telpas ir kļuvušas nedrošas darbinieku un apmeklētāju veselībai.
  • 2017. gada martā bibliotēka sāk piedāvāt jaunu pakalpojumu „Mobilā bibliotēka” Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības „Redzi mani” telpās Avotu ielā 31, kas ir pirmais ārējais apkalpošanas punkts
  • 2016. gada 15. decembrī no darba aiziet ilggadējā LNerB direktore Tamāra Melberga. Latvijas Kultūras ministrija par LNerB direktora pienākumu izpildītāju ieceļ Andru Jākobsoni
  • 2015. gada 1. novembrī LNerB Braila raksta nodaļa svin 10 gadu jubileju, kuras laikā pirmo reizi Braila raksta grāmatu izdošanas vēsturē tiek pasniegta Mūža ieguldījuma balva šajā jomā. Balvas saņēmējs ir Ivars Ozoliņš
  • 2014. gadā sāk veidot Braila raksta grāmatu vēstures ekspozīciju
  • 2013. gada 18. jūnijā ēka Juglas ielā 14, kurā atrodas bibliotēka, tiek saglabāta valsts īpašumā un nodota Finanšu ministrijas valdījumā
  • 2013. gada 9. aprīlī tiek izveidota LNerB profila lapa Facebook– www.facebook.com/LNerB
  • 2013. gada janvārī bibliotēka maina juridisko statusu no valsts aģentūras, kļūstot par Kultūras ministrijas padotībā esošu valsts tiešās pārvaldes iestādi “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
  • 2012. gada 4. decembrī LNerB izdod Latvijā pirmo taktilo (taustāmo) grāmatu neredzīgajiem – Inese Zandere “Dieguburti”
  • 2011. gada 5. septembrī LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot avīzīti “Bazūne”
  • 2011. gada 28. jūnijā tiek izveidots LNerB konts sociālajā tīklā Twitter.com – @LNerB
  • 2011. gadā LNerB tiek izveidots jauns mājaslapas dizains, ko izstrādā Gunta Bite
  • 2010. gada 18. jūnijā bibliotēka pirmo reizi organizē kultūras pasākumu āra teritorijā plašākai sabiedrībai – “Saules griežu pieskāriens” Strazdumuižas parkā
  • 2009. gada 15. oktobrī bibliotēka sāk ikgadēju muzikāli-informatīvu ciklu “Baltā spieķa dziesma”
  • 2009. gadā Skaņu ierakstu studija pilnībā pāriet uz audiogrāmatu ieskaņošanu CD-ROM formātā
  • 2009. gadā Skaņu ierakstu studijā pie audiogrāmatu reproducēšanas sāk strādāt brīvprātīgie
  • 2007. gadā LNerB Braila raksta nodaļa sāk izdot informatīvo katalogu “Jaunie Vāki”
  • 2005. gada novembrī tiek izveidota Braila raksta nodaļa un uzsākta Braila rakstā reproducēto grāmatu izdošana. Par nodaļas vadītāju tiek iecelta Gunta Bite
  • 2005. gada 1. jūlijā bibliotēka tiek pārveidota par valsts aģentūru “Latvijas Neredzīgo bibliotēka”
  • 2004. gadā Sociālās integrācijas fonda padome atbalsta Eiropas Sociālā fonda finansētu projektu “Bibliotekāro pakalpojumu Braila rakstā daudzveidības nodrošināšana kā priekšnoteikums redzes invalīdu integrācijai sabiedrībā un konkurētspējai darba tirgū”, kas paver iespēju uzsākt grāmatu Braila rakstā iespiešanu bibliotēkā
  • 2002. gadā sāk ieskaņoto grāmatu oriģinālu ierakstīšanu CD-ROM formātā
    • Ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu iznāk grāmata “Latvijas Neredzīgo bibliotēka 40: Vakar, šodien, rīt”
  • 1998. gadā iznāk grāmata “Ieskats Braila rakstā ar roku pārrakstīto grāmatu vēsturē Latvijā, 1889.-1961.”
  • 1996. gadā sākas pāreja uz grāmatu oriģinālu ieskaņošanu un kopēšanu tikai audiokasetēs
  • 1992. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Latvijas Neredzīgo bibliotēku (LNerB)
  • 1988. gadā bibliotēka tiek pārdēvēta par Republikānisko Neredzīgo bibliotēku
  • 1986. gadā studijā sāk ieskaņot pirmās grāmatas audiokasetēs
  • 1982. gada 18. jūlijā atvērta Balvu filiāle
  • 1981. gadā par bibliotēkas vadītāju tiek iecelta Tamāra Melberga
  • 1980. gada 15. aprīlī tiek atvērta Rēzeknes filiāle
  • 1978. gada 30. novembrī tiek atvērta Ventspils filiāle
  • 1976. gada bibliotēku sāk vadīt Alma Saleniece
  • 1974. gada jūnijā tiek izveidota Tifloloģijas nodaļa. Pēc mēneša par tās vadītāju tiek iecelta Irēna Gaile
  • 1973. gada 1. oktobrī tiek atvērta Jelgavas filiāle
  • 1965. gada 14. februārī tiek atvērta Daugavpils filiāle
  • 1965. gada 3. janvārī tiek atvērta Liepājas filiāle
  • 1964. gada 1. janvārī tiek atvērta Cēsu filiāle

Bibliotēkas pirmsākumi

1872. gadā Ida fon Valentinoviča Pārdaugavā atver vienas klases Rīgas neredzīgo bērnu elementārskolu (Neredzīgo skolu).

1877. gada maijā tiek nodibināta Neredzīgo labdarības un izglītības biedrība, kas elementārskolu pārveidoja par Rīgas Neredzīgo un vājredzīgo institūtu (RNVI). Ida fon Valentinoviča nodibina arī RNVI bibliotēku ar pussimtu sadāvinātām un pirktām grāmatām vācu un latviešu valodā.

1884. gadā RNVI no Pārdaugavas pārceļas uz Strazdumuižu.

1889. gadā RNVI tiek uzsākta grāmatu pārrakstīšana ar roku Braila rakstības sistēmā. Līdz 20. gadsimta 20. gadiem visas neredzīgajiem paredzētās grāmatas Latvijā bija tikai vācu un krievu valodā. Pieaugot šo grāmatu skaitam, tika likti pamati Neredzīgo institūta bibliotēkai (NIB), kas Strazdumuižā darbojās sabiedriskā kārtā.

1922. gadā Neredzīgo skolas skolotāji P. Eihe un A. Rutkis izstrādā neredzīgo raksta latviešu alfabētu. Tā paša gada oktobrī valdība atvēl naudas līdzekļus inteliģento bezdarbnieku nodarbināšanai pie neredzīgo grāmatu pārrakstīšanas darbiem. Grāmatu pārrakstīšana neredzīgajiem turpinās arī 30. gados. Pārrakstīto grāmatu skaits krasi samazinās 40. gados, bet pēc Otrā pasaules kara grāmatu pārrakstīšana Braila rakstā atkal atsākas.

1953. gadā sāk darboties pirmā neredzīgo raksta tipogrāfija. Tajā pašā laikā Latvijas Valsts izdevniecībā nodibina Neredzīgo literatūras redakciju. Pirmā grāmata, ko šī redakcija sagatavo iespiešanai tipogrāfijā, ir M. Gudriņika sastādītā ābece „Braiļa sistemas raksta zīmes”.

1957. gadā NIB tiek pakļauta LPSR Kultūras ministrijai un tiek pārdēvēta par Rīgas pilsētas 27. bibliotēkas neredzīgo grāmatu filiāli.

1961. gadā bibliotēkas nosaukums tiek mainīts uz Rīgas pilsētas 19. Neredzīgo raksta bibliotēku.

        – jūnijā grāmatu pārrakstīšanu Braila rakstā ar roku oficiāli tiek pārtraukta.

        – 1. jūlijā Neredzīgo raksta bibliotēkā tiek nodibināta Skaņu ierakstu studija. Tā bija viena no pirmajām bijušajā PSRS.

1962. gada 23. martā tiek izdots Latvijas PSR Ministru Padomes Rīkojums Nr. 417-r un Neredzīgo raksta bibliotēka kļūst par Republikānisko Neredzīgo raksta bibliotēku. Par Bibliotēkas pirmo direktoru tiek iecelts Staņislavs Miklaševics.

Bibliotēkas vecās ēkas vēsture (Juglas ielā 14)

1528. gadā pirmoreiz tiek minēta Strazdumuiža, kas tolaik tiek dēvēta par Thoravestenhof pēc tās pirmā īpašnieka Rīgas patricieša Arenda Toravesta (Arend thor Avest) uzvārda. Vēlāk tās nosaukums mainījies uz Trastenhof, Strassenhof un Strasdenhof. A. Toravesta ģimenei Strazdumuiža piederējusi līdz 17. gadsimta vidum. Pēc tam muiža vairākkārt mainījusi savus īpašniekus.

1827. gadā tā laika pazīstamais rūpnieks Johans Teodors Pihlavs nopērk Strazdumuižā lielu zemes gabalu. J.T. Pihlavam bija trīs dēli – Reinholds Ludvigs Pihlavs, Nikolajs Andreass Pihlavs un Teodors Eduards Pihlavs.

1851. gadā Nikolajs Andreass Pihlavs saņem Strazdumuižā zemes gabalu kā vecāku kāzu dāvanu.

1853. gadā N.A. Pihlavs uzceļ ērtu, mājīgu villu (kungu namu) un saimniecības ēkas. Divstāvu koka ēkai ir barokāls mansarda jumts un parādes pusē lievenis ar sapārotām toskāniskām kolonnām.

Mājas lieveņa abās pusēs bijušas arī divas marmora lauvu skulptūras, kuras, kā vēsta viena no leģendām, klaušu zemnieki zirgu pajūgos cauri visai Eiropai veduši no Itālijas uz Strazdumuižu. Lauvas savās priekšējās ķetnās tur vairogus ar dzimtas ģerboni. Lai saglabātu šos izcilos mākslas darbus, tie 20. gadsimta 60. gadu vidū tika pārvesti uz Rundāles pils muzeju.

1889. gadā muižiņu kā kāzu dāvanu saņem N.A. Pihlava meita Karolīna Sofija, kas aprecas ar juristu Ernestu Kristiānu Aleksandru Panderu. (Kopš tā laika apkārtnes iedzīvotāji muižiņu iesauca par Pandermuižu.)

1926. gadā Strazdumuižas kungu namā tiek atklāta pilsētas bērnu patversme.

1947.-1948. gadā ēkā mitinās 8. bērnunams. Pēc tā likvidācijas telpas nodod Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo bērnu internātskolai.

1963. gadā Strazdumuižas kungu nams kļūst par bibliotēkas mājvietu, kurā Latvijas Neredzīgo bibliotēka atrodas līdz pat 2017.gada beigām.